Latvijas iedzīvotāju vidējais tiesībpratības indekss nedaudz sarucis

Uzlabot garastāvokli, stiprināt sirdi un saglabāt neatkarību ikdienā. To visu var panākt ar fiziskajām aktivitātēm. Un jā, sākt aktīvu dzīvesveidu nekad nav par vēlu. Kā sportot droši un ar prieku jebkurā vecumā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas fiziskās sagatavotības treneris Roberts Radičuks un dziedātāja Lolita Vambute. Biedrībā „Rīgas aktīvo senioru alianse" darbojas vairāk nekā 700 pensionāri un viens no biedrības mērķiem ir veselības veicināšana. Biedrības telpās galvaspilsētā, Čaka ielā, notiek vingrošanas nodarbības un pēc pilatēm ar Marutu, Austru, Laimu un Zigrīdu tikās Daina Zalamane.

Šomēnes Latvijā prezentēts tiesībpratības indekss, kas parāda ne tikai cilvēku zināšanas par dažādām tiesību tēmām, bet arī to, vai viņi zina savas tiesības un pienākumus krīzes apstākļos. Cik daudz mēs zinām par savām tiesībām? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "LV portāla" galvenā redaktore Edīte Brikmane un tiesībsardze Karīna Palkova. VSIA “Latvijas Vēstnesis” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais tiesībpratības indekss skalā no 4 līdz 16 2026. gadā ir 9,67 punkti, salīdzinot ar 9,97 punktiem pērn. Pētījumā aptaujāti 1008 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 75 gadiem. Edīte Brikmane norāda, ka īpaša uzmanība aptaujā pievērsta tam, vai cilvēki zina valsts nodrošinātas  juridiskās palīdzības pieejamību. Viņa norāda, ka  jāzina likuma panti un punkti, bet jāzina, kur meklēt palīdzību un tā ir saprotama, ja jārisina kāds jautājums. Raidījuma viešņas atzīst, ka noteikti jādomā par informācijas nodošanu cilvēkiem arī ārpus digitālās telpas.

Pavisam netālu no gleznainajiem Daugavas lokiem varena piena upe ieplūst akciju sabiedrības "Latgales piens" piena pārstrādes uzņēmumā, kas ir vienīgais pilna spektra piena produktu ražotājs Latgalē. Vai kefīrs tagad ir citādāks nekā pirms 40 gadiem? Vai tagad ražots siers ir tradicionāls piena produkts? Šos un citus ar piena pārstrādi saistītus jautājumus vaicākam speciālistiem, kad  viesojamies Daugavpilī, akciju sabiedrības "Latgales piens" ražotnē. Stāsta AS "Latgales piens" valdes priekšsēdētājs Valērijs Haritonovs, AS "Latgales piens" valdes loceklis, tirdzniecības daļas vadītājs Pāvels Vilmans un AS "Latgales piens" ražošanas direktore Regīna Piņajeva.

Ārsti ir profesionāļi, kuri dara savu darbu, un nevajadzētu būt tā, ka daži pacienti rod sirdsmieru tikai tad, kad iedevuši ārstam tā saukto „pateicību”. Kāpēc tolerance pret pateicībām joprojām ir augsta un vai pastāv kāds juridisks regulējums, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs un Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele. "Sākotnēji bija pārliecība, ka tā [pateicības ārstiem] noteikti ir padomju laiku palieka, atavisms, kas līdzīgi kā citviet Eiropā jau ir atmiris, un mēs savādāk jau skatāmies uz šīm lietām. Uzklausot pacientu stāstus, kur viņi vaļsirdīgi dalījās par savu pieredzi par došanu, ņemšanu, pieprasīšanu, mēs sapratām, ka tā lieta tomēr vēl joprojām ir aktuāla," atzīst Elīna Ūsiņa. "Mēs veicām padziļinātu izpēti šajā jautājumā, aptaujājot gan sabiedrību, gan pacientu nevalstiskās organizācijas, gan ārstu nevalstiskās organizācijas, gan izglītības iestādes, kas gatavo topošās ārstniecības personas. Mēs guvām pārliecību, ka tās nav pagātnes atmiņas par importa kafijas bundžām, konjaciņu un aploksnīti, tā ir realitāte, kas tiek tolerēta, pieņemta un arī kopta no abām pusēm." Kas ir galvenā motivācija? Pētījuma dati rāda, ka lielākoties ir vēlme pateikties, paust sirsnīgu atzinību par labu darbu, par sirsnīgo attieksmi, bet vienlaikus ir arī vēlme nopirkt kvalitāti, labvēlību un cieņu.

Vai iespējams sasniegt Eiropas Savienības valstu izvirzīto mērķi, lai 2030. gadā ceturtdaļa no lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu bioloģiski sertificētai? Uz šo un citiem ar bioloģisko lauksaimniecību saistītiem jautājumiem atbildes meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes loceklis, bioloģiskās zemnieku saimniecības "Salenieki" saimnieks Gustavs Norkārkls, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Eva Šmite. "Tie, kas izvēlas bioloģisko pārtiku, ir ļoti prasīgi," atzīst Ingmārs Ladigs. Viņš arī iesaka bioloģiskos produktus iegādāties nelielos daudzumos. Gustavs Norkārkls norāda, ka tieši reģionos ir grūtības iegādāties cilvēkiem bioloģiskos produktus. Lielākas iespējas ir lielāku pilsētu iedzīvotājiem. "Mums ir jāizaug līdz tam, ka bioloģisko pārtiku iekļaujam savā ikdienā," uzskata Eva Šmite. "Ja ir tik liela sabiedrības daļa, kas vispār nedomā, ko ēst, kā ēst, ko izvēlēties, kāpēc lai novērtētu bioloģiskās pārtikas priekšrocības." Vispirms jārunā par to, kāds ēdiens ir vērtīgs, kāds dod enerģiju, bioloģisko produktu izvēle ir nākamais solis.

Tagad tikai viss sākas! Par lielo rudens stādīšanu un citiem dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Šis mitrais laiks ir lielisks laiks stādīšanai un pārstādīšanai. Ir gana silts, lai stādītu puķes, lai pārstādītu krūmus. Tikai pēc pārstādīšanās jāatceras augus apgriezt. Vienīgi sīpolpuķes vēl nevajadzētu stādīt.

Kādam tas ir suns, kādam – kaķis, bet kādam – strauss. Protams, šis milzu putns nebūs labākā izvēle mīļdzīvnieka lomai, turpretī pērļvistiņas vai skrējējpīles – kāpēc gan ne? Par to, kā pareizi rūpēties par mājputniem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Tautas putnkopju biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, Tautas putnkopju biedrības valdes locekle, zootehniķe un zemnieku saimniecības "Gribēni" saimniece Līga Roga un šķirnes putnu audzētājs un selekcionētājs Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām dekoratīvo mājputnu, eksotisko un skrējējputnu audzētāju Annu Astiču Saldus pagasata Druvā.

Šoreiz piena upe mūs nes pie Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma – AS „Rīgas piena kombināts”. Raidījumu veltām piena pārstrādes nozarei, kā arī piena produktu patēriņa tendencēm un to izmaiņām. Stāsta AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis, Rīgas piena kombināta vadošais tehnologs Viktors Biziks, Rīgas piena kombināta personālvadības direktore Gunita Kiesnere un Rīgas piena kombināta Iepirkumu departamenta vadītājs Māris Keziks.

Viscerālie tauki ir lēni gruzdošs iekaisums, kurš būtiski ietekmē dažādus procesus organismā un rada riskus veselībai. Kādus tieši, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe Gita Erta un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Stradiņa slimnīcas (PSKUS) kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis. "Lai ko mēs runātu par aptaukošanos un viscerāliem taukiem, ļoti svarīgi ir, ka tā ir novēršama problēma. Nevis novēršama tad, kad jums jau ir izmaiņas visās analīzēs. Novēršama nozīmē - sākam šodien kaut ko. Nav jādara viss uzreiz. Atsakos no kaut kādiem rafinētiem ogļhidrātiem, no bulciņām. Kaut ko vienkārši izdarām šodien. Pāreju no 10 reizes nedēļā bulciņas uz vienu reizi nedēļā. Ja nevar visu uzreiz, maziem solīšiem. Bet tas būs daudz vērtīgāk, manuprāt, nekā sekot miligramiem nanolitrā, kā man mainās kortizola līkne un zīmēt to gadiem, bet turpināt dzīvot kā iepriekš," aicina Kārlis Trušinskis. Viņš atzīst, ka vispirms ir jādomā par veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu, nevis jāsagaida slikti analīžu rezultāti, lai kaut ko sāktu darīt.  

Iedibinot Nacionālo profilakses dienu, veselības nozares speciālisti vēlas pievērst uzmanību ļoti augstajam novēršamās mirstības rādītājam valstī. Kā profilakse var mazināt šo nepatīkamo statistiku? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta interniste Veselības centru apvienībā Inga Orleāne un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga. Sazināmies ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentu Aini Dzalbu.