Kā pareizi rūpēties par dekoratīvajiem mājputniem

Kādam tas ir suns, kādam – kaķis, bet kādam – strauss. Protams, šis milzu putns nebūs labākā izvēle mīļdzīvnieka lomai, turpretī pērļvistiņas vai skrējējpīles – kāpēc gan ne? Par to, kā pareizi rūpēties par mājputniem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Tautas putnkopju biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, Tautas putnkopju biedrības valdes locekle, zootehniķe un zemnieku saimniecības "Gribēni" saimniece Līga Roga un šķirnes putnu audzētājs un selekcionētājs Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām dekoratīvo mājputnu, eksotisko un skrējējputnu audzētāju Annu Astiču Saldus pagasata Druvā.

Šoreiz piena upe mūs nes pie Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma – AS „Rīgas piena kombināts”. Raidījumu veltām piena pārstrādes nozarei, kā arī piena produktu patēriņa tendencēm un to izmaiņām. Stāsta AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis, Rīgas piena kombināta vadošais tehnologs Viktors Biziks, Rīgas piena kombināta personālvadības direktore Gunita Kiesnere un Rīgas piena kombināta Iepirkumu departamenta vadītājs Māris Keziks.

Viscerālie tauki ir lēni gruzdošs iekaisums, kurš būtiski ietekmē dažādus procesus organismā un rada riskus veselībai. Kādus tieši, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe Gita Erta un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Stradiņa slimnīcas (PSKUS) kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis. "Lai ko mēs runātu par aptaukošanos un viscerāliem taukiem, ļoti svarīgi ir, ka tā ir novēršama problēma. Nevis novēršama tad, kad jums jau ir izmaiņas visās analīzēs. Novēršama nozīmē - sākam šodien kaut ko. Nav jādara viss uzreiz. Atsakos no kaut kādiem rafinētiem ogļhidrātiem, no bulciņām. Kaut ko vienkārši izdarām šodien. Pāreju no 10 reizes nedēļā bulciņas uz vienu reizi nedēļā. Ja nevar visu uzreiz, maziem solīšiem. Bet tas būs daudz vērtīgāk, manuprāt, nekā sekot miligramiem nanolitrā, kā man mainās kortizola līkne un zīmēt to gadiem, bet turpināt dzīvot kā iepriekš," aicina Kārlis Trušinskis. Viņš atzīst, ka vispirms ir jādomā par veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu, nevis jāsagaida slikti analīžu rezultāti, lai kaut ko sāktu darīt.  

Iedibinot Nacionālo profilakses dienu, veselības nozares speciālisti vēlas pievērst uzmanību ļoti augstajam novēršamās mirstības rādītājam valstī. Kā profilakse var mazināt šo nepatīkamo statistiku? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta interniste Veselības centru apvienībā Inga Orleāne un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga. Sazināmies ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentu Aini Dzalbu.

Atklāj kustību prieku prāta labbūtība, jo mūsu ķermenis un prāts ir viens vesels. Šogad Eiropas „Be Active” kampaņa aicina kustēties nevis sportisku sasniegumu, bet sava sirdsmiera dēļ. Par to, kā sports uzlabot cilvēka mentālo veselību raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņas mērķiem un sporta saistību ar mentālo veselību stāsta pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Psiholoģijas katedras pētniece Gundega Ulme un bioloģijas doktore, RSU Sporta un uztura izpētes laboratorijas Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra asociētā profesore Dace Reihmane. Ierakstā uzklausām Rīgas parkos satiktos aktīvās atpūtas cienītājus. Nav iespējams precīzi izrēķināt, cik mazkustība ietekmē cilvēka mentālo veselību. Tomēr ir skaidrs, ka fiziskās aktivitātes mazina depresijas simptomus. "Regulāras fiziskās aktivitātes mazina depresijas simptomus. Pēdējos gados īsti nav pat vairs diskusijas, kādas [aktivitātes]," norāda Gundega Ulme. "Pētniekiem, veidojot pētījumus, ir jautājumi: cik bieži, cik intensīvi, cik regulāri, cik ilgs laiks nepieciešams, lai sasniegtu efektu? Īsā un vienkāršā atbilde ir - vienkārši jāsāk darīt un pēc tam jāatrod to, kas ļauj šo aktivitāti uzturēt ilgtermiņā. Viena no problēmām ir tā, ka, neskatoties uz to, ka dažādu veidu pētījumi apstiprina šo pozitīvo sakarību, ka mentālās veselības rādītāji uzlabojas, depresijas simptomi samazinās, kā beidzas pētījums, beidzas arī aktivitātes. Pat tad, ja zinām, ka šis mums palīdz, vienalga ir problēmas uzturēt šo paradumu."

Pacienta veselības dati ir ļoti jutīga informācija. Daļa no šādas informācijas medicīnas apdrošināšanas gadījumā nonāk arī pie apdrošinātājiem. Pacienta interesēs ir nodrošināt, lai ikviens varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību bez bažām, ka tiks pieprasīta vai izpausta plašāka informācija par viņa veselību. Kāpēc? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro tiesībsardzes vietniece, tiesību zinātņu doktore Laura Šāberte, advokāte, personas datu aizsardzības eksperte Agnese Gusarova un Datu Valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abašinu. Cik droši pacienti var būt par saviem sensitīvajiem datiem, kas ir ārstu rīcībā? Ierakstā skaidro Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Angelika Krūmiņa.

Turpinām izzināt, kur un kā Latvijā plūst piena upes. AS "Pampāļi" ir viens no vadošajiem un lielākajiem noslēgta cikla lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā, kurā viens no virzieniem ir piena ražošana. Kā darbojas moderna piensaimniecība? To dodamies noskaidrot uz Saldus novadu.  Roboti, 5G, govju uzpasēšana 24 stundas diennaktī - ne tas vien atrodams Pampāļos. Par pienu, par govīm, par barību un daudz ko citu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar uzņēmuma "Pampāļi" vadītāju Mārtiņu Vaļko, uzņēmuma "Pampāļi" Piena lopkopības asistente Irita Lapsenberga un uzņēmuma mārketinga vadītāju Līgu Vaļko.

Latvija ir skaista zeme, kura glabā gan noslēpumus, gan slēpj skaistas un aizraujošas vietas, kuras ir vērts iepazīt. Kur tās ir un ko īpašu sola ceļotājam – izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Iepazīt Latviju aicina tūrisma eksperts, biologs un dabas fotogrāfs Juris Smaļinskis un vides zinātņu maģistrs, ceļotājs Gatis Pāvils. "Jau pēc īsa brīža būs skaistās rudens lapas. It īpaši tajās vietās, kur ir jauktu jaukto koku meži, tās iekrāsosies ārkārtīgi skaistās krāsās, ja vēl būs salna. Ja gribas doties tālāk un arī tur, kur ir mazāk cilvēku, un arī tādu drusku mazāk skartu sajūtu, var braukt uz Mežtaku posmā, kas ir, piemēram, no Apes līdz Igaunijas robežai," iesaka Juris Smaļinskis. "Tur atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ar ārkārtīgi skaistu ainavu, ar reljefu, ledāju veidotu ezeru ieplakām, arī skatu torņiem un skatu vietām, kas ir veidotas tieši ainavas baudīšanai. Es teiktu, ka šo Mežtakas posmu, kas ir pēdējais virzienā uz Igauniju, vienu dienu ir vērts iziet, varbūt nākamo dienu paturpināt Igaunijā vai tieši otrādi – Latvijas virzienā un gūt fantastiskus kadrus saviem sociālajiem medijiem un ne tikai. Arī iespaidus, protams." Ierakstā stāsts par pastaigu maršrutu Jelgavā.  Jelgava izveidots tematisks pastaigu maršruts "Jelgava - skulptūru pilsēta". Tajā nepilnu 6 km garā maršrutā tūristi var iepazīties ar 15 pilsētai nozīmīgu personību pieminekļiem un piemiņas zīmēm. Pie Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavas centrā Ilze Repše no Jelgavas reģionālā tūrisma centra stāsta par jauno maršrutu.  

Sestdien, 12. septembrī, 20 sociālās aprūpes centri piecos Latvijas reģionos pirmo rezii vērs savas durvis cilvēkiem, kuri vēlas iepazīt brīvprātīgā darba iespējas šajos centros. Ko nozīmē brīvprātīgā darbs senioru aprūpes centros? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Stāsta "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, Atvērto durvju dienu vēstnese Eva Johansone un brīvprātīgo mentore projektam "Sarunas ar senioriem" Laura Lapiņa. Raidījuma viešņas aicina cilvēkus pārdomāt un apciemot šajā dienā kādu no sociālās aprūpes centriem. Arī, ja tas tas būs tikai viens iepazīšanās brauciens, tam būs vērtība. Arī viena satikšanās var kaut ko mainīt. Plašāka informācija par pieteikšanos, lai dotos uz kādu no sociālās aprūpes centriem "Ascendum" mājaslapā.

Kas kopīgs modernam pilsētas parkam, viedai lietus ūdeņu sistēmai un aizsardzībai pret viesuļvētrām? Tā ir ainavu arhitektūra.  Kāpēc šī nozare ir daudz vairāk par puķu un koku stādīšanu? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle Laura Hrisanofa un IFLA Europe un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas prezidente Indra Purs.