Dārza darbi maija sākumā: kādus augus stādīt, bet kurus vēl atstāt piesegtus

Maija sākumā sola siltu laiku, bet par salnām aizmirst nevajadzētu. Kādus augus stādīt, bet kurus vēl atstāt piesegtus? Par to un citiem maija dārza darbiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Maijs tradicionāli sākas ar Stādu parādi Siguldā un arī šis gads nav izņēmums. Piedalīsies vairāk nekā 300 audzētāju un arī amatnieki. Bet runājot par darbiem dārzā, Maruta Kaminska atgādina, ka lielākā daļa dārzu ir sausi un augi, kas cietuši pēc sala, ir rūpīgi jālaista. Ir jāsāk arī mēslot, bet vispirms ir jāpadzirda, jo sausus un nomocītus augus nevar mēslot. Kad paliks siltāks, augsnē būs jāierušina preparāti, kas veicinātu augu izturību. Vija Rožkalne atgādina, ka vajag rušināt augsni zem augiem kokiem, jo tā visas kaitēkļu oliņas izvelk ārā un saules stari tās piebeidz. Rušinot var iestrādāt mēslojumu. Dārzkopji arī iesaka zemi ap augiem mulčēt, turklāt var ne tikai iegādāties jau gatavo veikalā, bet pašam sagatavot - mulčēt visus sīkos zariņus. Tikai jāatceras, ja ap augiem veido mulčas uzbērumu, tā ir mākslīga vide un augsnes pašregulācija vairs nedarbosies.  

Klausītāji mums nereti jautā: kāda jēga šķirot atkritumus, ja atkritumu vedējs atbrauc un visu šķirošanai paredzēto konteineru saturu aizved vienā mašīnā? Par šo un citiem mītiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija Vide" vadītājs Jānis Aizbalts un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe.

Pacientu pieredzes dati atklāj būtisku problēmu — daļa pacientu nav pietiekami informēti par viņiem nozīmētajiem medikamentiem un to iespējamām blaknēm. Tāpēc pacientu pieredzes asociācija sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu šodien, 27. aprīlī, rīko tiešsaistes diskusiju "Zāles bez skaidrojuma. Blaknes bez brīdinājuma". Cik tā ir nopietna problēma, spriežam arī raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Stradiņa slimnīcas pacientu pieredzes eksperte un Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas vadītāja Vita Šteina, klīniskā farmaceite Austra Bula un Eiropas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klesmite-Blūma.   "Es gribētu mazlietiņ izaicināt šo jautājumu," par zālēm un to raisītām blaknēm bilst Anna Klesmite-Blūma. "Ticu, ka katram mājās ir arī uztura bagātinātāji, vai tagad tuvojas maratons, arī visādi pulverīši. Tur citreiz mēs nemaz pat neinteresējāmies, kas varētu būt blakusparādība, ja mēs daudz dzeram, vai kā tas ietekmē mūsu orgānus. Tiklīdz mēs runājam par zālēm, kas varētu kaut ko izdarīt, tiešām ir šīs bailes par to, ka būs blakusparādības. Cilvēki salasās visu, kas ir. Ir ļoti labi, ka viņi lasa, bet viņi tiešām nobīstas no tā. Tas nenozīmē, ka viņiem būs tās blakus parādības, bet viņi var nobīties un nelietot. Bet, kamēr mēs skatāmies uz citām lietām, kur nav tāda likumisko normatīvo aktu pamata, tur mēs neredzam tādas bailes dzert kaut ko, kas tiek pārdots."

Ar 21 dienu būs par maz. Lai veidotos ieradums regulāri sportot, būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Kas varētu palīdzēt sākt un, galvenais, kas - nepadoties? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un zinātņu doktors medicīnas un veselības zinātnēs, Fizisko aktivitāšu klīnikas vadošais speciālists Latvijas Universitātes pētnieks Rūdolfs Cešeiko. Lai pieradinātu sevi regulāri sportot vai vismaz aktīvi kustēties, sākumā jārada regulārs pieradums, mudina Sandra Rozenštoka. Speciāliste arī atgādina, ka fiziskā slodze, kas saistīta ar darbu ikdienā, netrenē, bet uztur aktivitāti. "Motivācija sākumā ir ar pieraduma radīšanu, pamazām, kad veidojas sajūta, ka varu un jūtos labi, tas jau turpinās kā ieradums," atzīst Sandra Rozenštoka. Jebkura kustība ir fiziskā aktivitāte, bet fiziskā slodze būs tā, kas trenē ķermeni. Tad gan ir jāsvīst vai elpai jābūt ātrākai. Ja arī tā ir tikai iešana un jau zināmo 10000 soļu skaitīšana, svarīgi, lai tas nebūtu monotoni. Var apsēsties un piecelties uz soliņa, kam iet garām, piepumpēties pie koka.   "Ķermenis pierod pie ierastā maršruta un ritma, tāpēc svarīgi ikdienas pastaigā ielikt arī sparīgāku soļošanu, kas nav sprints, bet kad jūtam, ka aizdusa ir nedaudz lielāku. Tas iedod citu atbildes reakciju organismā, vielmaiņa paātrinās. Tas iedod labu pārsteigumu mūsu slinkumam," bilst Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka min, ka daudziem cilvēkiem vajag uzstādīt mērķi. Rakstot savu doktores darbu, viņa atradusi pētījumu, ka Latvijā 82% pieaugušo domā, ka viņiem ir vidēji laba un augsta fiziskā sagatavotība. Cilvēks domā, ja var paveikt darba pienākumus un mājas darbus, viss ir kārtībā un nav motivācijas papildus kustēties un sportot.  

Miegs var būt salds kā medus, bet var arī izrādīties caurs kā nelāpīta zeķe. Kā miega traucējumi izpaužas dažādos vecumos un kā ārstēt miega traucējumus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un sertificēta neiroloģe ar specializāciju miega medicīnā Madara Mičule. Ierakstā uzklausām Natāliju Bērziņu. Viņa ir ārste psihiatre un medicīnas zinatņu doktore. Ārste vērtē, ka pēc palīdzības pie psihiatra jāvēršas, ja bezmiegs ilgst vairāk nekā trīs mēnešus un parādās noteikti simptomi. "Pamošanās epizodēm nakts laikā ir diezgan fiksētas, cilvēks principā kāpēc pulkstenis mostas divos vai trijos," skaidro Madara Mičule. "Šo mēs saistām ar to, ka cilvēkam aizejot gulēt, joprojām ir diezgan aktīva simpātiskā nervu sistēma, kura mūs dienas laikā dzen uz priekšu, darbina. Bet, lai mēs varētu kvalitatīvi gulēt, no simpātiskās ir jāpārslēdzas uz to parasimpātisko [nervu sistēmu], kas ir mūsu mierīgā daļa, kura palīdz atgūt atgūt resursus. Ja pāreja pārāk veiksmīgi nenotiek, jo ir trauksme, esam varbūt pārguruši, sastresojušies, kā jau mūsdienās notiek. Tad vienā brīdī šī mūsu simpātiskā nervu sistēma liek par sevi manīt un mēs uzmostamies. Kādēļ tas notiek vairāk ap pulksten trijiem vai četriem? Tuvojas rīts, vēl tīri fizioloģiski sāk pastiprināti izdalīties arī kortizols, un reizēm tas sakrīt ar šo kortizola pīķi. Ja tas notiek ilgstoši un sāk ietekmēt cilvēka pašsajūtu, un viņš pēc tam nevar aiziet gulēt, tad skaidrs, ka ir jāmeklē jāmeklē risinājumi, lai miega kvalitāti atkal stabilizētu." "Optimālā miega nepieciešamība ir atkarīga no vecuma, bet, ja mēs runājam par pieaugušu cilvēku, kā pietiekamu uzskatām nakts miegu, kas ir 7 līdz 9 stundas. Gulēt mazāk kā septiņas stundas lielākajai daļai no mums būs nepietiekami," norāda Madara Mičule. Tāpat gulēt vairāk nekā deviņas stundas arī nav labi. Vēl jāņem vērā, ka senioriem nepieciešamība pēc miega samazinās, un tad nevar gaidīt, ka cilvēks vairāk nekā 80 gadu vecumā gulēs astoņas stundas. Tas bieži vien tīri fizioloģiski nav iespējams.

Daudziem jau piemirsies, kas ir stāvkundziņš. Bet varbūt jūs nemaz nezināt, kas tas ir? Arī par stāvkundziņu latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Par jaunajiem vārdiem stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Stāvkundziņš ir viens no vārdiem, kas iekļauts elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs". Tas iesniegts sabiedrības iesaistes iniciatīvā, kurai dots nosaukums "Iesaki vārdu!". Stāvkundziņš ir rotaļlieta ar noapaļotu apakšdaļu, ko nav iespējams apgāzt, jo zemā smaguma centra dēļ tā vienmēr atgriežas stāvus stāvoklī. Elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs" no 20. janvāra uzsākta sabiedrības iesaistes iniciatīva "Iesaki vārdu!". Tā ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījumu projekta "Mūsdienīgas metodes latviešu valodas leksisko resursu pilnveidei" un tā mērķis ir pētīt un attīstīt jaunākās metodes vārdnīcu papildināšanā, aptverot valodā lietotus, bet vārdnīcās vēl neiekļautus vārdus un to nozīmes. Par šogad iesūtītajiem un vārdnīcā jau iekļautajiem vārdiem stāsta Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes aosciētā profesore Ilze Lokmane. Dite Liepa īpaši analizējusi valodas lietojumu medijos. Viņa atzīst, ka būtisku jaunumu nav, bet norāda, ka pārāk daudz medijos lieto vārdu izaicinājums.  "Nezinu, varbūt man vienai tagad ir tāda saasināta uztvere. Bet "skola ar fiziskās veselības izaicinājumiem", "bērni ar neiroloģiskiem kustību izaicinājumiem", "ģeopolitiskie izaicinājumi", "demogrāfijas problēmas ir lielākais izaicinājums". Humoram - "tualetes kā nepieciešamība un izaicinājums". Trīsreiz var minēt, kāds izaicinājums ir tualetēm. To gan ir teicis studijas viesis: "Tualetes kā nacionālo īpatnību izaicinājums."," piemērus min Dite Liepa. "Ja jums kaut kas pietrūkst, izaicinājums jums palīdzēs." Teju viss ir izaicinājums. "Ja klausās ziņu raidījumus, dienā tie ir 30 - 40 izaicinājumi," bilst Dite Liepa. Savukārt Andrejs Veisbergs min, ka daudzskaitlī mēdz lietot vārdu progresivitāte - progresivitātes. "Daudzās progresivitātes ir liels izaicinājums," piemēru min Andrejs Veisbergs. "Samērā jauns modes vārds, kas parādījies ļoti dīvainā formā, tā ir resilience un resilients. Turklāt ar "s" nevis "z". Ja mēs to lietojam, tad jābūt "z", jo nesakām "reserve" un līdzīgus vārdus. Tā ir angļu valoda, bet šim vārdam jau gadus divus vismaz ir stabilas terminoloģija apstiprināts vārds "noturība". Ļoti labs vārds. Bet bieži mēs dzirdam tagad kopā tā sauktos dubultvārdus - "resilientā noturība"."  "Esmu savācis vēl dažus šos dubultos [vārdus], kur parasti ir viens aizguvums, viens ir paša vārds," turpina Andrejs Veisbergs. "Nacionālā valstsvienība, zāļu medikamenti, testa pārbaude, potenciālās iespējas. Un tādu ir daudz."   

Cept, vārīt vai tvaicēt? Ko par šiem ēdienu pagatavošanas veidiem saka dietologi? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Raidījuma viesi atzīst, ka tvaicēšana ir pati saudzīgākā ēdiena pagatavošanas metode, kas ļauj saglabāt vitamīnus. Vārīšana visagresīvākā metode vitamīnu iznīcināšanai. Tvaicējot zūd 10-15%, vārot, it sevišķi, ja tas ir ilgi, C vitamīns var zust līdz 70 %. Cepšanā viss atkarīgs no ilguma un izmantotajām taukvielām un to daudzuma.

Kļūstot siltākam, autovadītājiem arvien uzmanīgāk jāvēro atpakaļskata spoguļi. Kāpēc tas ir būtiski? Kā labāk dzīvot analizēsim aktuālos satiksmes drošības jautājumus. Studijā Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Uģis Spēlmanis. 25. aprīlī Rīgā norisināsies tradicionālā Moto sezonas atkāšana. Tāpēc arī raidījumā atgādinām par drošību, piedaloties satiksmē ar motociklu. "Motocikls ir ļoti bīstama rotaļlieta," atzīst raidījuma viesi. Diemžēl satiksmes negadījumos daudz ir iesaistīti motociklisti, kuriem nav tiesību būt uz ceļa ar šo transporta līdzekli. 2025. gadā 11 motociklisti aizgāja bojā. Oskars Irbītis norāda, ka daudziem klibo braukšanas iemaņas, vairākiem arī nav bijušas motocikla vadīšanas tiesības. Vismaz ofociāli braukšanas māku nav apguvuši.  

Nedēļas nogalē Rīgā notiks forums, kas veltīts pilsoniskās sabiedrības lomas apzināšanai, izaicinājumiem un iespējām. Kas īsti ir pilsoniskā sabiedrība, un kādai būtu jābūt tās lomai valsts dzīvē. Studijā Rotary foruma komandas vadītāja, Rotary apgabala 2405 trenere, jauniešu līderapmācību programmas RYLA koordinatore Latvijā Māra Majore, Rotary apgabala 2405 (Latvija un Dienvidaustrumu Zviedrija) gubernators Jānis Teteris un Rotary apgabala 2405 sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Pužule.

Par savu veselību mums jārūpējas arī pašiem, jo viss sākas ar sevi – cik aktīvi, atbildīgi un iesaistīti esam savas veselības nodrošināšanā, tik vesela kopumā būs sabiedrība. Ko varam darīt, lai veicinātu līdzestību? To skaidrosim raidījumā, kad studijā viesosies Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis, klīniskā farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.  Klausāmies arī Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Aiņa Dzalba kā ģimenes ārsta pieredzi par to, cik atbildīgi esam par savu veselību.