Klāt motosezona! Uzmanība uz ceļiem kļūst vēl svarīgāka

Ar 21 dienu būs par maz. Lai veidotos ieradums regulāri sportot, būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Kas varētu palīdzēt sākt un, galvenais, kas - nepadoties? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un zinātņu doktors medicīnas un veselības zinātnēs, Fizisko aktivitāšu klīnikas vadošais speciālists Latvijas Universitātes pētnieks Rūdolfs Cešeiko. Lai pieradinātu sevi regulāri sportot vai vismaz aktīvi kustēties, sākumā jārada regulārs pieradums, mudina Sandra Rozenštoka. Speciāliste arī atgādina, ka fiziskā slodze, kas saistīta ar darbu ikdienā, netrenē, bet uztur aktivitāti. "Motivācija sākumā ir ar pieraduma radīšanu, pamazām, kad veidojas sajūta, ka varu un jūtos labi, tas jau turpinās kā ieradums," atzīst Sandra Rozenštoka. Jebkura kustība ir fiziskā aktivitāte, bet fiziskā slodze būs tā, kas trenē ķermeni. Tad gan ir jāsvīst vai elpai jābūt ātrākai. Ja arī tā ir tikai iešana un jau zināmo 10000 soļu skaitīšana, svarīgi, lai tas nebūtu monotoni. Var apsēsties un piecelties uz soliņa, kam iet garām, piepumpēties pie koka.   "Ķermenis pierod pie ierastā maršruta un ritma, tāpēc svarīgi ikdienas pastaigā ielikt arī sparīgāku soļošanu, kas nav sprints, bet kad jūtam, ka aizdusa ir nedaudz lielāku. Tas iedod citu atbildes reakciju organismā, vielmaiņa paātrinās. Tas iedod labu pārsteigumu mūsu slinkumam," bilst Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka min, ka daudziem cilvēkiem vajag uzstādīt mērķi. Rakstot savu doktores darbu, viņa atradusi pētījumu, ka Latvijā 82% pieaugušo domā, ka viņiem ir vidēji laba un augsta fiziskā sagatavotība. Cilvēks domā, ja var paveikt darba pienākumus un mājas darbus, viss ir kārtībā un nav motivācijas papildus kustēties un sportot.  

Miegs var būt salds kā medus, bet var arī izrādīties caurs kā nelāpīta zeķe. Kā miega traucējumi izpaužas dažādos vecumos un kā ārstēt miega traucējumus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un sertificēta neiroloģe ar specializāciju miega medicīnā Madara Mičule. Ierakstā uzklausām Natāliju Bērziņu. Viņa ir ārste psihiatre un medicīnas zinatņu doktore. Ārste vērtē, ka pēc palīdzības pie psihiatra jāvēršas, ja bezmiegs ilgst vairāk nekā trīs mēnešus un parādās noteikti simptomi. "Pamošanās epizodēm nakts laikā ir diezgan fiksētas, cilvēks principā kāpēc pulkstenis mostas divos vai trijos," skaidro Madara Mičule. "Šo mēs saistām ar to, ka cilvēkam aizejot gulēt, joprojām ir diezgan aktīva simpātiskā nervu sistēma, kura mūs dienas laikā dzen uz priekšu, darbina. Bet, lai mēs varētu kvalitatīvi gulēt, no simpātiskās ir jāpārslēdzas uz to parasimpātisko [nervu sistēmu], kas ir mūsu mierīgā daļa, kura palīdz atgūt atgūt resursus. Ja pāreja pārāk veiksmīgi nenotiek, jo ir trauksme, esam varbūt pārguruši, sastresojušies, kā jau mūsdienās notiek. Tad vienā brīdī šī mūsu simpātiskā nervu sistēma liek par sevi manīt un mēs uzmostamies. Kādēļ tas notiek vairāk ap pulksten trijiem vai četriem? Tuvojas rīts, vēl tīri fizioloģiski sāk pastiprināti izdalīties arī kortizols, un reizēm tas sakrīt ar šo kortizola pīķi. Ja tas notiek ilgstoši un sāk ietekmēt cilvēka pašsajūtu, un viņš pēc tam nevar aiziet gulēt, tad skaidrs, ka ir jāmeklē jāmeklē risinājumi, lai miega kvalitāti atkal stabilizētu." "Optimālā miega nepieciešamība ir atkarīga no vecuma, bet, ja mēs runājam par pieaugušu cilvēku, kā pietiekamu uzskatām nakts miegu, kas ir 7 līdz 9 stundas. Gulēt mazāk kā septiņas stundas lielākajai daļai no mums būs nepietiekami," norāda Madara Mičule. Tāpat gulēt vairāk nekā deviņas stundas arī nav labi. Vēl jāņem vērā, ka senioriem nepieciešamība pēc miega samazinās, un tad nevar gaidīt, ka cilvēks vairāk nekā 80 gadu vecumā gulēs astoņas stundas. Tas bieži vien tīri fizioloģiski nav iespējams.

Daudziem jau piemirsies, kas ir stāvkundziņš. Bet varbūt jūs nemaz nezināt, kas tas ir? Arī par stāvkundziņu latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Par jaunajiem vārdiem stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Stāvkundziņš ir viens no vārdiem, kas iekļauts elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs". Tas iesniegts sabiedrības iesaistes iniciatīvā, kurai dots nosaukums "Iesaki vārdu!". Stāvkundziņš ir rotaļlieta ar noapaļotu apakšdaļu, ko nav iespējams apgāzt, jo zemā smaguma centra dēļ tā vienmēr atgriežas stāvus stāvoklī. Elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs" no 20. janvāra uzsākta sabiedrības iesaistes iniciatīva "Iesaki vārdu!". Tā ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījumu projekta "Mūsdienīgas metodes latviešu valodas leksisko resursu pilnveidei" un tā mērķis ir pētīt un attīstīt jaunākās metodes vārdnīcu papildināšanā, aptverot valodā lietotus, bet vārdnīcās vēl neiekļautus vārdus un to nozīmes. Par šogad iesūtītajiem un vārdnīcā jau iekļautajiem vārdiem stāsta Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes aosciētā profesore Ilze Lokmane. Dite Liepa īpaši analizējusi valodas lietojumu medijos. Viņa atzīst, ka būtisku jaunumu nav, bet norāda, ka pārāk daudz medijos lieto vārdu izaicinājums.  "Nezinu, varbūt man vienai tagad ir tāda saasināta uztvere. Bet "skola ar fiziskās veselības izaicinājumiem", "bērni ar neiroloģiskiem kustību izaicinājumiem", "ģeopolitiskie izaicinājumi", "demogrāfijas problēmas ir lielākais izaicinājums". Humoram - "tualetes kā nepieciešamība un izaicinājums". Trīsreiz var minēt, kāds izaicinājums ir tualetēm. To gan ir teicis studijas viesis: "Tualetes kā nacionālo īpatnību izaicinājums."," piemērus min Dite Liepa. "Ja jums kaut kas pietrūkst, izaicinājums jums palīdzēs." Teju viss ir izaicinājums. "Ja klausās ziņu raidījumus, dienā tie ir 30 - 40 izaicinājumi," bilst Dite Liepa. Savukārt Andrejs Veisbergs min, ka daudzskaitlī mēdz lietot vārdu progresivitāte - progresivitātes. "Daudzās progresivitātes ir liels izaicinājums," piemēru min Andrejs Veisbergs. "Samērā jauns modes vārds, kas parādījies ļoti dīvainā formā, tā ir resilience un resilients. Turklāt ar "s" nevis "z". Ja mēs to lietojam, tad jābūt "z", jo nesakām "reserve" un līdzīgus vārdus. Tā ir angļu valoda, bet šim vārdam jau gadus divus vismaz ir stabilas terminoloģija apstiprināts vārds "noturība". Ļoti labs vārds. Bet bieži mēs dzirdam tagad kopā tā sauktos dubultvārdus - "resilientā noturība"."  "Esmu savācis vēl dažus šos dubultos [vārdus], kur parasti ir viens aizguvums, viens ir paša vārds," turpina Andrejs Veisbergs. "Nacionālā valstsvienība, zāļu medikamenti, testa pārbaude, potenciālās iespējas. Un tādu ir daudz."   

Cept, vārīt vai tvaicēt? Ko par šiem ēdienu pagatavošanas veidiem saka dietologi? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Raidījuma viesi atzīst, ka tvaicēšana ir pati saudzīgākā ēdiena pagatavošanas metode, kas ļauj saglabāt vitamīnus. Vārīšana visagresīvākā metode vitamīnu iznīcināšanai. Tvaicējot zūd 10-15%, vārot, it sevišķi, ja tas ir ilgi, C vitamīns var zust līdz 70 %. Cepšanā viss atkarīgs no ilguma un izmantotajām taukvielām un to daudzuma.

Kļūstot siltākam, autovadītājiem arvien uzmanīgāk jāvēro atpakaļskata spoguļi. Kāpēc tas ir būtiski? Kā labāk dzīvot analizēsim aktuālos satiksmes drošības jautājumus. Studijā Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Uģis Spēlmanis. 25. aprīlī Rīgā norisināsies tradicionālā Moto sezonas atkāšana. Tāpēc arī raidījumā atgādinām par drošību, piedaloties satiksmē ar motociklu. "Motocikls ir ļoti bīstama rotaļlieta," atzīst raidījuma viesi. Diemžēl satiksmes negadījumos daudz ir iesaistīti motociklisti, kuriem nav tiesību būt uz ceļa ar šo transporta līdzekli. 2025. gadā 11 motociklisti aizgāja bojā. Oskars Irbītis norāda, ka daudziem klibo braukšanas iemaņas, vairākiem arī nav bijušas motocikla vadīšanas tiesības. Vismaz ofociāli braukšanas māku nav apguvuši.  

Nedēļas nogalē Rīgā notiks forums, kas veltīts pilsoniskās sabiedrības lomas apzināšanai, izaicinājumiem un iespējām. Kas īsti ir pilsoniskā sabiedrība, un kādai būtu jābūt tās lomai valsts dzīvē. Studijā Rotary foruma komandas vadītāja, Rotary apgabala 2405 trenere, jauniešu līderapmācību programmas RYLA koordinatore Latvijā Māra Majore, Rotary apgabala 2405 (Latvija un Dienvidaustrumu Zviedrija) gubernators Jānis Teteris un Rotary apgabala 2405 sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Pužule.

Par savu veselību mums jārūpējas arī pašiem, jo viss sākas ar sevi – cik aktīvi, atbildīgi un iesaistīti esam savas veselības nodrošināšanā, tik vesela kopumā būs sabiedrība. Ko varam darīt, lai veicinātu līdzestību? To skaidrosim raidījumā, kad studijā viesosies Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis, klīniskā farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.  Klausāmies arī Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Aiņa Dzalba kā ģimenes ārsta pieredzi par to, cik atbildīgi esam par savu veselību.

Pēc vēsturiski augstākā punkta sasniegšanas 2022. gadā ASV pieaugušo aptaukošanās rādītājs līdz 2025. gadam ir nokrities no teju 40 līdz 37 procentiem. Vai arī Latvijas iedzīvotāju aptaukošanās pieauguma dinamiku var lauzt, līdzīgi kā tas noticis ASV? Par to spriežam raidījumā, kurā viesojas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Liene Sondore un Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare.

Kā labāk un drošāk dzīvot īpašumā, kur daļa ir kopīpašums, piemēram, nama gaitenis, jumts u. tml.? Jautājums no jauna aktualizējies pēc pērnā gada beigās un pagājušā gada sākumā notikušajām traģēdijām Bauskas ielā un Krustkalnos. Kā segt zaudējumus, ja tie daudzdzīvokļu mājās radušies negadījumu dēļ? Par ko padomāt un kā nodrošināties, pirms nelaime ir notikusi? Par to visu saruna studijā, kurā piedalās apdrošināšanas sabiedrības "Balta" valdes loceklis Uldis Dzintars, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe, ar pieredzes stāstu dalās arī Bauskas nama 15 vecākais Andris Vikse.

Augstās medikamentu cenas nereti spiež cilvēkus meklēt lētākas alternatīvas internetā. Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Diemžēl situāciju izmanto arī krāpnieki. Zāļu viltojumi internetā – par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane un Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs Rihards Burmistris.