"Tam labam būs augt" - sociālā uzņēmējdarbība kļūst arvien aktīvāka un populārāka

Kas kopīgs modernam pilsētas parkam, viedai lietus ūdeņu sistēmai un aizsardzībai pret viesuļvētrām? Tā ir ainavu arhitektūra.  Kāpēc šī nozare ir daudz vairāk par puķu un koku stādīšanu? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle Laura Hrisanofa un IFLA Europe un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas prezidente Indra Purs.

Sociālo uzņēmumu ir arvien vairāk, šī joma kļūst arvien aktīvāka. Lielākā daļa nodarbojas izglītības jomā. Un arī šogad notiks ikgadējais "piču" jeb prezentāciju konkurss sociālās uzņēmējdarbības konkursam "Tam labam būs augt". Deviņu gadu laikā tas guvis lielu atsaucību. Kas piesaista uzņēmējus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Linda Curika, attīstības centra "Gadalaiki" vadītāja Inga Ašmane, "Restarta skolas" vadītaja Undīne Lūse un sociālā uzņēmuma "Izjauc un atklāj" vadītāja Kristīna Virse. "Lielākā daļa sociālo uzņēmumu šai jomai pievēršas pievienotās vērtības dēļ, ko tā sniedz," uzskata Kristīne Virse.

Sākam pētīt, kur plūst piena upes. Septembrī piektdienās dodamies pie piensaimniekiem un piena pārstrādātājiem, lai noskaidrotu, vai tiešām to pienu Latvijā taisa no piena pulvera un kāpēc piena pakā nav tauku kārtiņas? Un sākam nevis ar piena govīm, bet kazām. Šonedēļ dodamies uz bioloģisko zemnieku saimniecību Mālpils pagasta "Tuntuļos" pie Daces un Valda Ozoliņiem. Ģimene jau 20 gadus nodarbojas ar kazkopību. Turpat blakus saimnieko arī abu dēls Artūrs Ozoliņš ar sievu Baibu, viņi izvēlējušies graudkopību.

Sākam pētīt, kur plūst piena upes. Septembrī piektdienās dodamies pie piensaimniekiem un piena pārstrādātājiem, lai noskaidrotu, vai tiešām to pienu Latvijā taisa no piena pulvera un kāpēc piena pakā nav tauku kārtiņas? Un sākam nevis ar piena govīm, bet kazām. Šonedēļ dodamies uz bioloģisko zemnieku saimniecību Mālpils pagasta "Tuntuļos" pie Daces un Valda Ozoliņiem. Ģimene jau 20 gadus nodarbojas ar kazkopību. Turpat blakus saimnieko arī abu dēls Artūrs Ozoliņš ar sievu Baibu, viņi izvēlējušies graudkopību.

Kā palīdzēt apgūt nepieciešamās iemaņas, lai tās varētu pielietot praksē, ja ikdienā nākas aprūpēt tuviniekus ar funkcionāliem traucējumiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, jo ir kāds jaunums, kas palīdzēs visiem, kam nepieciešama šāda pieredze. Skaidro Sociālās Integrācijas valsts aģentūras (SIVA) direktores vietniece profesionālās rehabilitācijas jomā Solveiga Kabaka, SIVA koledžas vadītājas vietniece Liena Pētersone un neformālā aprūpētāja Kristīne Dārzniece. Sociālās integrācijas valsts aģentūra Jūrmalā, Slokas ielā 61, augustā atklāja mūsdienīgi izveidotu Kompetenču attīstības centru. Tas ir būtisks solis neformālo aprūpētāju atbalstam. Mācības kompetenču attīstības programmā kādā no pieciem moduļiem neformālajiem aprūpētājiem pieejamas jau no 2023. gada, cilvēkiem, kas nonākuši situācijā, kad ir jāparūpējas par kādu sev tuvu cilvēku. Kristīne Dārzniece dalās pieredzē un atzīst, ka mācības bijis milzīgs atspaids situācijā, kad bija jāuzņemas rūpes par vīru, kurš ir pirmās grupas invalīds.

22. augusta viesuļvētras, kas pārdrāzās pāri Latvijai, nodarītais posts, vēl joprojām rada problēmas krietnai daļai iedzīvotāju. Daļa no problēmām būtu vieglāk risināmas, ja cilvēki būtu laikus sagatavojušies. Kā sagatavoties šādām krīzēm? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste un uzņēmuma "Bugout.eu" dibinātājs un vadītājs, eksperts gatavības un rīcības ārkārtas situācijās jautājumos Jānis Joksts. "sam dzīvojuši salīdzinoši drošos un komfortablos apstākļos. Līdz ar to situācija, kad nav elektrības vai nav sakaru, daudziem ir katastrofa. Cilvēki nemāk dzīvot bez telefona, nezina, kā tas ir, kad nav elektrības - ko tad darīt, kā pagatavot ēst, kā izdzīvot," norāda Viktorija Gribuste. "Varam atcerēties savu bērnību, kad elektrības pārrāvumi bija regulāri, un atcerēties, ko darīja mūsu vecāki un vecvecāki, lai šādas situācijas pārdzīvotu. Ierasts bija, piemēram, daudzdzīvokļu mājās piepildīt vannu ar ūdeni. Kāpēc to darīju? Tikai tāpēc, ka zināja, ka iespējams, nebūs ūdens, un šādā veidā sagatavoja krājumus. Sen aizmirsta, bet ļoti laba metode." Viņa arī aicina nopietni uztvert šūnu apraidē izsūtītos paziņojumus. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abašinu. Ierakstā uzklausām Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jāni Bekeru.

Vai tiešām finanšu pratība var palīdzēt neiekrist interneta krāpnieku nagos? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Bankas Finanšu pratības darba grupas pārstāve Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Jeļena Titko, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa un personīgo finanšu treneris Valters Vestmanis. Finanšu pratības jautājums bijis aktuāls vienmēr, bet šobrīd tas kļuvis īpaši aktuāls. Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem 23,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. "Ka mums ir problēmas valstī [finanšu pratībā], liecina visi pētījumi, kas ir bijuši. Arī Latvijas Bankas relatīvi nesen veiktā aptaujas rezultāti ir daudz sliktāki nekā, piemēram, bija 2015. gadā," norāda Jeļena Titko. "Es domāju, ka tas ir, no vienas puses, izglītības sistēmas trūkums. Un tas, ka ir ļoti daudz informācijas, un ne visa informācija ir pareiza, daudz ir maldinošas informācijas. Tāpēc arī krāpniecība aug. Tagad mākslīgais intelekts visu var uzģenerēt. Ja agrak man ka krāpniekam, piemēram, būtu jāvelta daudz laika, lai izdomātu kaut ko, tagad man vajag uzrakstīt promtu un viss būs izdarīts. Daudz mazāk piepūles ir nepieciešams, lai uztaisītu kaut kādu krāpniecības shēmu."

Dzīvojamās zonas ikdienā ļoti bieži tiek izmantotas kā sastrēgumu, remontu apkārtceļš, kas rada augstus riskus šajās zonās dzīvojošajiem cilvēkiem, kas nereti rezultējas arī negadījumos. Ko darīt? Par to spriežam raidījumā kopā ar Latvijas Auto moto biedrības prezidentu Juri Zvirbuli, Darju Bugaju no Imantas apkaimes biedrības, Sanitu Diku-Bokmelderi no Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, kā arī vienu no Teikas apkaimes biedrības dibinātājiem Mareku Kļaviņu.

Mēs katru dienu mazgājam rokas, aizslēdzam mājas durvis un mašīnā piesprādzējamies. Bet kā ir ar mūsu digitālās drošības paradumiem? Vai regulāri atjaunojam paroles, izmantojam divu faktoru autentifikāciju? Vai domājam, kam un kad atklājam savus personas datus? Raidījumā par kiberhigiēnu runājam ar uzņēmuma „Smart-ID” vadītāju Ludmilu Bēricu, biedrības „Drošs internets” vadītāju Maiju Katkovsku un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāju Mārtiņu Priedolu.

Augustā Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests sākuši sabiedrības informēšanas kampaņu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu” ar mērķi mazināt stereotipus pret probācijas klientiem un veicināt sabiedrības izpratni par atjaunojošo taisnīgumu un izlīguma nozīmi pēc likumpārkāpuma izdarīšanas. Aptaujas dati rāda, ka 89 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem pēc likumpārkāpuma ir jādod iespēja mainīties un dzīvot godprātīgu dzīvi, bet 84 %, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja ir uzņēmies atbildību par savu rīcību. Vienlaikus 53 % uzskata, ka sabiedrībā pastāv nosodījums pret probācijas klientiem, un tikai 32 % uzskata, ka lielākā daļa no viņiem ir motivēti mainīt savu dzīvi un neizdarīt jaunus likumpārkāpumus.  Studijā Valsts Probācija dienesta (VPD) vadītājs Imants Jurevičius un VPD brīvprātīgā izlīguma starpniece Betija Siliņa.