No maija ārstu nosūtījumi pie speciālista būs tikai e-formātā

2026. gada 4. maijs ir diena, kad beigsies ārstu papīra formā izrakstīto nosūtījumu ēra. Turpmāk pacienti elektroniskos nosūtījumus varēs apskatīt portālā "eveseliba.gov.lv". Arī par citiem  e-veselības jaunumiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (LDVC) valdes loceklis Juris Gaiķis, Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure.

Jaunākie dati rāda, ka šobrīd tikai nepilna puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) uzskata, ka valstī pastāv sieviešu un vīriešu vienlīdzība atalgojumā. Pie tam vīrieši bija optimistiskāki, atbildot uz šo jautājumu. Kā ir patiesībā? Raidījumā Kā lābāk dzīvot analizē "Novatore" pārstāve Dagnija Lejiņa, "Citadele" grupas personāla daļas vadītāja Anta Praņēviča, Latvijas Bankas pārstāve ekonomiste Krista Kalnbērziņa un Latvijas Darba devēju kofederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Jau ceturto tiek veikts pētījums par situāciju Latvijā un Baltijā saistībā ar dzimumu līdztiesību.  "No vienas puses, varētu teikt, ka situācija ir normāla, respektīvi, 68% - divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju domā, ka Latvijā pastāv dzimumu līdztiesība. Protams, varam uzdot jautājumu, vai divas trešdaļas ir daudz vai tas ir maz?" norāda Dagnija Lejiņa. "Problēma sākas tajā brīdī, kad mēs pajautājam atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Tur redzam, ka sievietes "glāzi redz pustukšu", kamēr vīrieša glāzi redz "puspilnu"." "Sajūta, kas cilvēkiem pašiem ir, tā noteikti ir ļoti būtiska un ļoti svarīga. Ja uzdodam jautājumu ne tikai par sajūtām, bet arī faktiski, vai pēdējo divu gadu laikā esat saskārušies ar nevienlīdzību, tad situācija ir vēl dramatiskāka. Mēs redzam datos, ka 37% sievietes saka, ka viņas saskārušās ar nevienlīdzību. Tas ir daudz," turpina Dagnija Lejiņa. "Vīrieši divreiz mazāk. Arī vīriešiem ir situācijas gan saistībā ar mājas pienākumu sadali, gan situāciju darba tirgū, profesiju izvēli varbūt mazāk, bet atalgojums noteikti ir lielā tēma, lielā plaisa, kuru mēs redzam arī faktiski. Tur sievietes saka, jā, pastāv nevienlīdzība, kamēr vīrieši saka - nē, tā nav tik liela."

Burāšana noteikti ir elitārs laika pavadīšanas veids, bet tas gan ir mīts, ka lai nodarbotos ar to, nepieciešama liela nauda. Tiešām? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas burātāji Askolds Hermanis, Dārta Ošeniece un Silards Kamergrauzis. Ierakstā uzklausām Edgaru Budreviču. Viņš ir burātājs otrajā paaudzē un ziemā strādā par kravas auto šoferi Anglijā, bet sezonas laikā, vismaz četrus mēnešus gadā, velta savai sirdslietai - burāšanai. Viņš uzskata - tas ir mīts, ka burāšana ir dārgs vaļasprieks.

Sociālais darbs nav piemērots katram, jo tas reizēm prasa spēju izturēt lielu emocionālu slodzi. Kā paši sociālā darba darītāji raksturo sevi un spēju reaģēt krīzēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona Ģimenes atbalsta centra vadītāja Aija Rolmane, biedrības "Resiliences centrs" valdes loceklis un treneris Kārlis Mednieks. Pieredzē dalās jaunietis, topošais jaunatnes darbinieks Olafs Liberts. "Sociālā darbinieka ikdiena ir saistīta gan ar darbu ar klientu, gan lielu dokumentāciju, lai varētu visu iegūto informāciju izvērtēt un saprast, lai pēc iespējas labāk palīdzētu.  Kā arī tā ir sadarbība ar dažādām citām institūcijām," skaidro Aija Rolmane. "Ikdienā sociālajiem darbiniekiem būtu nepieciešams sociālās empātijas treniņš, lai emocijas neietekmē darba kvalitāti un lai būtu skaidrs plāns, kā rīkoties krīzes situācijā, jo darbā veidojas emocionālā piesaiste. Tāpēc svarīgi, lai, pieņemot lēmumus, šī emocionālā piesaiste nekļūtu par risku. Tas ir treniņš, kas jāveic nepārtraukti," vērtē Kārlis Mednieks. Olafs Liberts stāsta savu pieredzi ar sociālo darbinieci un mentora piesaisti paša dzīves sakārtošanai, kad bija problēmas. Viņa "dzīves vadītājs" ir bijis Kārlis Mednieks. Šobrīd Olafs pats ir izvēlējies kļūt par jauniešu mentoru.

Ikdienas maksājumi un ieradumi, kas kļuvuši par rutīnu un paliek nepamanīti, var patukšot mūsu īstos un galvenokārt virtuālos maciņus krietni vairāk nekā to iedomājamies un vēlētos. Vai tas liecina par sliktu finanšu pratību, ka mēneša beigās bažīgi jāielūkojas bankas lietotne, lai pārbaudītu konta stāvokli? Kā uzlabot savu finanšu stāvokli? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro programmas "Neatkarīgais investors" partneris Valters Vestmanis, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un "Bigbank" aizdevumu administrēšanas un tiesvedības daļas vadītājs Ingus Silakrankers.  

ASV veikts pētījums rāda, ka teju puse valsts iedzīvotāju informāciju par diētām un uzturu gūst no sociālo mediju viedokļu līderiem. Un tikai 20% interesentu pēc padoma griežas pie diētas ārstiem un uztura speciālistiem. Šāda situācija nav normāla vairāku iemeslu dēļ. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis, asocieētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija. Raidījuma viesi atzīst, ka Latvijā cilvēki arvien vairāk ieklausās dietologu padomos un arī vēršas pēc palīdzības, bet arī pie mums lielākoties cilvēki vispirms informāciju par dietām un uzturu meklēt sociālajos medijos. Tāpat vēršas pie draugiem pēc padoma, meklē arī drukātajā presē. "Pētījumi rāda, ka cilvēki ņem vērā speciālistu viedokļus. Bet kopumā, es domāju, viennozīmīgi arī pie mums sociālie saziņas mediji noteikti ir dominējoši. Un mēs jau nevaram arī cerēt, ka visi cilvēki apmeklēs dietologu vai uztura speciālistu, jo viņu arī nav tik daudz," norāda Laila Meija. "Galvenais, par ko ir jārunā, kādu saturu šajos masu saziņas līdzekļos cilvēki atrod un kā šajos "džungļos" orientēties." Daudzi uztura speciālisti arī savu darbību ir izvērsuši sociālajos medijos. Ir gan augstvērtīgu speciālistu ar labu izglītību padomi pieejami, diemžēl padomus sniedz arī tādi, kas ir apmeklējuši tikai kādus tiešsaistes kursus, kuru kvalitāte var raisīt šaubas.   

Kā pagatavot saldo ēdienu ar minimālu cukura un citu saldinātāju pievienošanu? Vai tā ir neiespējamā misija? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs. "Lai pagatavo saldo bez cukura, var pievienot stēviju. Bet garša specifiska. Toties nulle kalorijas," atzīst Ina Poliščenko. Arī biskvītu var izcept ar stēviju, tikai tas nebūs tik gaisīgs. Būs tāds alternatīvais biskvīts. "Bet arī ar stēvijas pievienošanu jābūt uzmanīgam, ja pārēdās saldinātāju, vēders var nesaprast," norāda Ina Poliščenko. "Konditorejā īstās receptes piemānīt nevar," piebilst Ingmārs Ladigs. Tāpēc arī īstā biskvītā cukuram ir nozīme. "Īstā desertu ballīte sākas, kad cilvēki atklāja cukuru." Viņš iesaka glābiņu meklēt ābolos, ogās, riekstos, medu pievienojot, arī nedaudz konjaka. Stiprais alkohols uzlabo deserta garšu. "Ko mūsdienas aizvieto ar ķīmiskām piedevām, to vēsturiski darīja, izmantojot stiprāku alkoholu," atzīst Ingmārs Ladigs. Ingmārs Ladigs piedāvā šādu recepti: Pārgriež ābolu, izņem serdi, sarīvē rupji, pieliek valriekstus, nedaudz medu. Tie, kas ciena, var arī pievienot ķirbi. Sāk veidoties veselīgs, garšīgs maisījums, ko ēst brokastīs. Cep cepeškrāsnī 180 grādos uz 15 minūtes. Vēl var pārbērt auzu pārslas.  "Dabūjam mūsu produktu salikumu, kur pat nav cukurs jāpievieno," norāda Ingmārs Ladigs.  Ir daudz līdzīgi ogu un augļu deserti. Ina Poliščenko mudina izvēlēties žāvētus augļus un ogas, īpaši dateles, kas satur dabīgo cukuru un ir labs saldinātājs. Ina Poliščenko iesaka pašu „nutellu” ar datelēm. Izmērcē glāzi dateļu, izņem kauliņus. Pievieno 2 edk. kakao. Sablenderē.  "Ja bērniem garšo, laba alternatīva veikala produktam," bilst Ina Poliščenko. Klāt var uzcept sēklu cepumiņus bez pievienota cukura, bet ar banānu. Ingmārs Ladigs gatavo "biezpiena-banānu kunkuli". Paciņai biezpiena (180-200g) pievieno vienu vai divus banānu, sablendē. ja vēlas, var pagatavot vārīto vaniļas krēmu, bet noteikti ņem svaigu zemeņu mērci. Kārto glāze - apakšā zemeņu mērce, tad biezpiens, tad zemeņu mērci. Vislabāk un garšīgāk ir zemeņu sezonā. Klausieties arī, kā pagatavot sāļo karameli un vēl citus našķus.

Veidojot iekļaujošu sabiedrību, pieejama vide un pakalpojumi kļūst par būtisku nosacījumu arī tūrismā. Kā pieredzi dabas takās un pie ūdeņiem padarīt pieejamāku cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Alise Lūse un "Ērgļu stacijas" saimnieks Māris Olte.

Šī gada Pasaules nieru dienas moto ir "Rūpējoties par pacientiem, sargāsim planētu". Šīs moto pievērš uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību, jo gaisa piesārņojums, karstuma radīts stress, dehidratācija un ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku un paātrināt to progresēšanu. Raidījumā Kā labāk dzīvot par nieru veselību sarunājas P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsmāsa, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Jana Ēķe.  "Latvijā ir vieni no augstākajiem hronisku nieru slimību rādītājiem Eiropā," atzīst Kārlis Rācenis. Rīt, 13. martā, Stradiņa universitātē Dzirciema ielā Rīgā varēs bez maksas pārbaudīt nieru veselību, bet dati jau pašlaik liecina, ka Latvijā gandrīz katram piektajam cilvēkam ir hroniskas nieru kaites.  -- Vai zinājāt, ka diennakts laikā caur nierēm tiek izfiltrēti aptuveni tūkstotis litri asiņu? Tas tiešām liekas pārsteidzošs skaitlis! Nieres ir viens no orgāniem, kas mūsu organismā paveic milzīgu darbu. Un no nieru veselības un nieru stāvokļa ir atkarīgs tas, vai mēs varam dzīvot. Tāpēc arī runājam par nieru veselību. Ir ļoti sarežģīti ārstēt cilvēkus, kuriem ir dažādas nieru problēmas, un, arī mainoties situācijai pasaulē, piemēram, dehidratācijas draudi vai ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku. Tomēr tas nav vienīgais faktors. Piemēram, hemodialīzes nodrošināšanai ir nepieciešams milzīgs ūdens, enerģijas un arī vienreiz lietojamās plastmasas apjoms, kas rada ievērojamu vides slodzi, tāpēc arī lielāka uzmanība arvien tiek pievērsta ilgtspējīgai veselības aprūpes sistēmai. Tomēr ar to vien, ka mēs zinām, ka kaut kur mainās klimats, būs par maz. Ir jāsaprot, kas īsti notiek ārstēšanas gaitā un ko varētu mainīt. Nieru slimību izplatības pieaugums pasaulē rada milzīgu finansiālu slogu veselības aprūpes sistēmai. Kamēr zema un vidēja līmeņa ienākumu valstīs ilgtermiņa dialīze ir nepieejama lielai daļai pacientu, tā kļūst arvien mazāk pieejama arī valstīs ar augstiem ienākumiem.  Savukārt progresējošu nieru funkciju zudumu vairāku mēnešu vai gadu garumā sauc par hronisku nieru slimību, un tā ir ļoti izplatīta. Vidēji pasaulē vienam no 10 pieaugušajiem, bet Latvijā šis rādītājs publikācijās ir minēts, ka vienam no pieciem cilvēkiem ir kāda veida nieru bojājums. Katru gadu pasaulē miljoniem cilvēku diemžēl priekšlaicīgi mirst no nieru slimību radītām komplikācijām.

No 8. līdz 14. martam visā pasaulē, arī Latvijā, norisinas Pasaules glaukomas nedēļa.  Par slimības diagnosticēšanu un jaunākajām ārstēšanas metodēm interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas ārstes: asociētā profesore Kristīne Baumane un  Gunta Blezūra-Ūdre. Glaukoma ir slimība, kas attīstās nemanāmi. Ārsti to dēvē par "kluso redzes zagli", tik cilvēks var kādā brīdī atklāt, ka ar vienu aci neredz. Glaukomai ir dažādas formas, ir arī iedzimta glaukoma, kas ir reta parādība un to operē bērna pirmajā dzīvības gadā.  Ir arī juvenīla glaukoma, kas ir gados jauniem cilvēkiem, bet visizplatītākā ir primāri atvērta kakta glaukoma, kas skar 4-5% iedzīvotāju, tas ir riska faktors vecākiem cilvēkiem. To visbiežāk konstatē vecumā pēc 65 gadiem. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt tiem, kam dzimtā kādam ir glaukoma. Šī slimība - primāri atvērta kakta glaukoma - paliek arvien jaunāka. Ārsti rekomendē pēc 45 gadu vecuma reizi divos gados veikt pārbaudi pie oftamologa, pēc 55 gadiem - reizi gadā.