Kāpēc cilvēki izvēlas neizmantot pilsētas centralizētos ūdensapgādes sistēmu?

Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā  tika pieņemta vēl tālajā 1954. gadā, bet vienam no konvencijas protokoliem Latvija pievienojas vien tagad. Par gaidāmajām izmaiņām un to, cik gatavi esam sargāk Latvijas kultūras vērtības krīzes gadījumā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē un skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsniece komandkapteine Iveta Bērziņa un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula. Sazināmies ar Roberta Mūka muzeja Galēnos vadītāju Gitu Palmu un Līvu savienības vecāko Ģirtu Gailīti.

Oktobra sākumā Latvijā sākusies tradicionālā gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa sezona. Gripas izplatība vēl ir zema, bet vai jau pienācis laiks vakcinācijai pret šo un citām sezonālām slimībām? Par vakcināciju, plaušu mēri, kas izplatījies Krievijā, un Rietumnīlas vīrusu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska, epidemioloģe, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs. Aktīvākais gripas izplatības laiks parasti ir decembrī, janvāri un februārī. Standarta vakcīna cilvēku aizsargā 4-6 mēnešus. Tāpēc labākais laiks sākt vakcinēties pret gripu ir oktobra otrā puse, novembra sākumā to noteikti būtu jāizdara. Šobrīd diemžēl kavējas standarta devas vakcīnu piegāde, jo diezgan vēlu ražotāji uzzināja, kāds būtu labākais sastāvs. Un ir arī problēmas ar sastāvdaļām. Līdz ar to standarta devas vakcīnu piegāde kavējas. Šobrīd valstī ir pieejama augstas devas vakcīna, kas ir domāta pacientiem vecumā 60+.

Oktobra sākumā Latvijā sākusies tradicionālā gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa sezona. Gripas izplatība vēl ir zema, bet vai jau pienācis laiks vakcinācijai pret šo un citām sezonālām slimībām? Par vakcināciju, plaušu mēri, kas izplatījies Krievijā, un Rietumnīlas vīrusu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska, epidemioloģe, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs. Aktīvākais gripas izplatības laiks parasti ir decembrī, janvāri un februārī. Standarta vakcīna cilvēku aizsargā 4-6 mēnešus. Tāpēc labākais laiks sākt vakcinēties pret gripu ir oktobra otrā puse, novembra sākumā to noteikti būtu jāizdara. Šobrīd diemžēl kavējas standarta devas vakcīnu piegāde, jo diezgan vēlu ražotāji uzzināja, kāds būtu labākais sastāvs. Un ir arī problēmas ar sastāvdaļām. Līdz ar to standarta devas vakcīnu piegāde kavējas. Šobrīd valstī ir pieejama augstas devas vakcīna, kas ir domāta pacientiem vecumā 60+.

Dižbrūklenei, jeb Amerikas lielogu dzērvenei slavas dziesmas ir dziedātas gadu desmitiem, bet atsevišķu plauktu šai ogai lielveikalos neredzam. Vai nenovērtējam? Par dižbrūklenēm un to audzēšanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Vai lielogu dzērveņu audzēšana attīstās, skaidro Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve un ogu pārstrādātāja SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina, "Rāmkalni Nordeco" īpašnieks un SIA "Latgales dzērvenes" īpašnieks Viktors Grūtups un Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem pārvietoties palīdz baltais spieķis. Atzīmējot Starptautisko baltā spieķa dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, vai cilvēki Latvijā izprot baltā spieķa nozīmi un ko tas nozīmē tiem, kuri balto spieķi lieto ikdienā. Sarunājas Latvijas Neredzīgo biedrības valdes loceklis Uģis Skuja, sociālā rehabilitētāja Baiba Briģe un jauniete ar redzes traucējumiem Agnese Puisāne.

Traģiskais notikums Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kad Radioloģijas nodaļā gāja bojā slimnīcas darbiniece, diemžēl parādīja, ka darba drošības ziņā mums valstī joprojām ir pamatīgas problēmas. Īpaši sāpīgi, ka šāds negadījums ir noticis publiskajā sektorā un pie tam slimnīcā. Par darba devēja un darbinieku atbildību, veidojot drošu darba vidi, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis, medicības doktors, asociētais profesors, Rīgās Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un uzņēmuma  "SCHWENK Latvija" valdes locekle. Cilvēkkapitāla un administrācijas direktore, iniciatīvas "Misija Nulle" idejas autore un virzītāja Linda Šedlere.

Vairāk nekā 8000 rīdzinieku centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem joprojām nav pieslēgušies. Kāpēc? Cik grūti vai viegli ir pieslēgties centralizētajai ūdens apgādes sistēmai? Vai dzeramā ūdens kvalitāte atkarīgā no tā, vai lieto centralizēto vai decentralizēto ūdens pieslēgumu? Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī, kādi ir atbildīgi ūdens un kanalizācijas lietošanas paradumi. Diskutē SIA "Rīgas ūdens" Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes associētais profesors, Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus. Ierakstā uzklausām rīdzinieci Baibu. Viņas ģimene dzīvo dzimtas īpašumā Zaļenieku ielā Pārdaugavā, netālu no pilsētas centra un par pieslēgšanos centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam cīnās jau 20 gadus.

Vairāk nekā 8000 rīdzinieku centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem joprojām nav pieslēgušies. Kāpēc? Cik grūti vai viegli ir pieslēgties centralizētajai ūdens apgādes sistēmai? Vai dzeramā ūdens kvalitāte atkarīgā no tā, vai lieto centralizēto vai decentralizēto ūdens pieslēgumu? Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī, kādi ir atbildīgi ūdens un kanalizācijas lietošanas paradumi. Diskutē SIA "Rīgas ūdens" Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes associētais profesors, Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus. Ierakstā uzklausām rīdzinieci Baibu. Viņas ģimene dzīvo dzimtas īpašumā Zaļenieku ielā Pārdaugavā, netālu no pilsētas centra un par pieslēgšanos centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam cīnās jau 20 gadus.

Neformālā izglītība Latvijā piedāvā lielas iespējas, taču kā tās izmantot maksimāli efektīvi? Pētījumi rāda, ka mums ir jāpalīdz jauniešiem un pieaugušajiem savas praktiskās prasmes labāk prezentēt darba tirgū. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutējam, kā pilnveidot mācību kvalitāti un palīdzēt neformālai izglītībai kļūt par reālu atspērienu katra cilvēka izaugsmei. Sarunājas Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo izglītībā Jeļena Muhina, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras "Eurodesk" tīkla koordinatore Arita Zvejniece un Dobeles pieaugušo izglītības un uzņēmējdarības atbalsta centra vadītāja Monta Mantrova. "Cilvēkam svarīgi saprast savas mācīšanās mērķi. Bieži vien, ja mēs gribam uzzināt kaut ko jaunu, iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk veiktu savu darbu vai sevai attīstībai, tad tas izglītības dokuments beigās varbūt ir mazāk svarīgs. Svarīgākas ir tās zināšanas, prasmes un kompetences, kas veido mūsu cilvēkkapitālu," runājot par neformālo izglītību, norāda Jeļena Muhina. "Bet, ja mūsu mērķis ir mācīties tālāk formālā izglītība vai ir noteiktas prasības profesionālai darbībai, tad ir labāk paskatīties un uzzināt par tām prasībām, lai nebūtu vilšanās par to, ka man zināšanas ir, bet patiesībā prasība ir pēc dokumenta [kas apliecina iegūto izglītību]." Ierakstā uzklausām neformālās izglītības entuziasti. Līga Kalcenaua dažādus kursus apmeklē divas reizes gadā un piedalās meistarklasēs. Mācīšanās ir viņas vaļasprieks, kas palīdz cīnīties ar ikdienas rutīnu.

Ir  jauki palīdzēt, iesaistīties un izdarīt ko labu citiem. Šonedēļ visā Latvijā norisinās „Labo darbu nedēļa”, kas atgādina – brīvprātīgais darbs neprasa milzu resursus, reizēm pietiek ar dažām stundām, ideju un vēlmi palīdzēt. Par brīvprātīgo darbu, tā iespējām un cilvēkiem, kuri izvēlas savu laiku dāvāt citiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.  Ogres tehnikuma audzēkņi "Labo darbu nedēļā" piedalās jau vairāk nekā 10 gadus. Tehnikumā var apgūt 17 dažādas profesijas un tajā mācās 1500 audzēkņi un jaunieši dara labus darbus ne tikai "Labo darbu nedēļā". Ierakstā uzklausām Ogres tehnikuma šonedēļ direktori Armandu Auziņu un audzēkņus.