Jauns pakalpojums aptiekā - zāļu lietošanas pārskats. Tas pieejams 50 aptiekās

Zāļu lietošanas pārskats īpaši varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem ir jālieto daudz dažādi medikamenti vienlaikus. Kas ir zāļu lietošanas pārskats un kā pie tāda var tikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Zāļu lietošanas pārskats ir Latvijā jauns farmaceitu sniegtais pakalpojums aptiekā, kas šobrīd tiek īstenots kā pilotprojekts. Kāpēc tās nepieciešams un ko tas dod pacientam, skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle ģimenes ārste Katrīna Priede, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute, pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas " Klīniskā farmācija" vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane un pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe. Dati liecina, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5 % cilvēkiem no visas populācijas, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstis. Un īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Tas varētu radīt arī reizēm objektīvas grūtības. Vairāku zāļu lietošana ir ikdiena gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Dace Ķikute skaidro, ka šobrīd ir izstrādāts pilotprojekts un farmaceiti jau aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus ar jautājumiem un veido cilvēkiem zāļu lietošanas pārskatus individuāli. "Mērķis ir palīdzēt pacientiem ikdienā, kam ir vajadzīgs to zaļu, kuras lieto, pārskats un atjaunināšana," norāda Dace Ķikute. Viņa atzīst, ka cilvēkiem bieži ir neskaidrība par zāļu lietošanu, īpaši, ja to ir vairākas, un tie ir ne tikai jautājumi par zāļu sastāvu un izmaksām, bet arī jautājumi par salāgošanu ilgstoši lietojot. Pilotprojektā ir iesaistīti 50 farmaceiti. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojekta ietvaros ir nosacījums, ka konsultācijām aicina pieteikties pacientus, kuriem ir vismaz divas hroniskas saslimšanas un viņi lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams būtu, lai zāļu lietošanas periods arī būtu minimums seši mēneši, lai farmaceiti varētu redzēt, vai pakalpojums kaut kā uzlabo zāļu lietošanas vēsturi.  Iepazīties ar pakalpojumu un pieteikties tam var internetā.

Zāļu lietošanas pārskats īpaši varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem ir jālieto daudz dažādi medikamenti vienlaikus. Kas ir zāļu lietošanas pārskats un kā pie tāda var tikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Zāļu lietošanas pārskats ir Latvijā jauns farmaceitu sniegtais pakalpojums aptiekā, kas šobrīd tiek īstenots kā pilotprojekts. Kāpēc tās nepieciešams un ko tas dod pacientam, skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle ģimenes ārste Katrīna Priede, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute, pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas " Klīniskā farmācija" vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane un pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe. Dati liecina, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5 % cilvēkiem no visas populācijas, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstis. Un īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Tas varētu radīt arī reizēm objektīvas grūtības. Vairāku zāļu lietošana ir ikdiena gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Dace Ķikute skaidro, ka šobrīd ir izstrādāts pilotprojekts un farmaceiti jau aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus ar jautājumiem un veido cilvēkiem zāļu lietošanas pārskatus individuāli. "Mērķis ir palīdzēt pacientiem ikdienā, kam ir vajadzīgs to zaļu, kuras lieto, pārskats un atjaunināšana," norāda Dace Ķikute. Viņa atzīst, ka cilvēkiem bieži ir neskaidrība par zāļu lietošanu, īpaši, ja to ir vairākas, un tie ir ne tikai jautājumi par zāļu sastāvu un izmaksām, bet arī jautājumi par salāgošanu ilgstoši lietojot. Pilotprojektā ir iesaistīti farmaceiti 50 aptiekās. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojekta ietvaros ir nosacījums, ka konsultācijām aicina pieteikties pacientus, kuriem ir vismaz divas hroniskas saslimšanas un viņi lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams būtu, lai zāļu lietošanas periods arī būtu minimums seši mēneši, lai farmaceiti varētu redzēt, vai pakalpojums kaut kā uzlabo zāļu lietošanas vēsturi.  Iepazīties ar pakalpojumu un pieteikties tam var internetā.

Var izrādīties, ka mājas mīlulis ir pret antibiotikām rezistentu mikroorganismu rezervuārs. Ko tas nozīmē saimniekiem un kā mājdzīvnieku klātbūtne ietekmē mūsu veselību, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors, Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko, sertificēta veterinārā dermatoloģe, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors, Veterinārmedicīnas fakultātes pārstāve Jevgēnija Kondratjeva un infektoloģe Dr. med. Rīgas Stradiņa universitātes docente Monta Madelāne. Mēs ar saviem mājdzīvniekiem dalāmies ne tikai mīlestībā, bet dalāmies arī mazos, mazos radījumos, ko varētu nodēvēt par mikrobiem. Dažāda veida mikrobu jeb mikroorganismi apdzīvo gan cilvēku, gan arī mājdzīvniekus, un dažreiz tie var radīt diezgan nopietnas problēmas. Viena no nozīmīgākajām lietām, par ko runā pasaulē, ir antibiotiku rezistence. Mikrobi nereaģē uz dažādām zāļu vielām, kas tiek izmantotas, lai tos apkarotu. Kāpēc tas ir bīstami?  "Medikamentu izstrāde paliek aizvien ierobežotāka, jaunas zāles ir aizvien mazāk, toties baktērijas kļūst aizvien negantākas un rezistentākas. Līdz ar to bieži vien, baktērijām attīstot strauji rezistenci, iespējas ārstēt paliek aizvien mazākas. Mēs nevaram atdalīt cilvēkus no dzīvniekiem, no apkārtējās vides," skaidro Monta Madelāne. "Tāpēc Pasaules Veselības organizācija diezgan skaļi skandē terminu - viena veselība, un vienas veselības ietvaros mēs esam saistīti visi kopā." "Ja mīļdzīvniekiem veterinārārsts nozīmē antibakteriālo ārstēšanu, noteiktu sakritību rezultātā attīstās rezistence, kas mēdz aiziet arī uz citu sugu. Ja dzīvniekam ar rezistenta mikroflora, tā var dalīties ar savām zināšanām, kā būt rezistentai, kā pretoties antibiotikām, arī ar cilvēku. Cilvēka mikroflora arī kļūs rezistenta," norāda Jevgēnija Kondratjeva. "Tāpēc mums ir jābūt piesardzīgiem, ne tikai pašiem lietojot antibiotikas un darīt to korekti, bet arī darot to saviem dzīvniekiem. Ir jāiebaro noteikta dēvē, ir jāievēro intervāls starp zāļu lietošanu, noteiktais kurss, kuru ir izrakstījis veterinārārstu jūsu dzīvniekam, lai izvairītos no rezistences veidošanās. To jūsu dzīvnieki var nodot jums un jūs - saviem dzīvniekam."

Mājas kafejnīcas – kurp doties šajā vasarā un kādi pārsteigumi sagaida mājas kafejnīcu dienu apmeklētājus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Lauku ceļotājs" valdes locekle un viesu mājas "Ārpus laika" saimniece Ilze Bērziņa un Dobeles Tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Štosa. Sazināmies ar pašvaldības aģentūras "Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs" direktori Ievu Skabārdi un Gulbenes novada mājas kafejnīcas "Kadiķīši" saimnieci Inesi Mozgu. No 28. jūnija līdz 14. septembrim visa Latvija pārtaps par lielu gardēžu galamērķi. "Mājas kafejnīcu dienas 2025" aicina doties neaizmirstamā piedzīvojumā cauri 42 dažādiem reģioniem, kur katrs pagrieziens ceļā vedīs pie jaunām garšām un cilvēku viesmīlības. Ar plašo un garšīgo piedāvājumu var iepazīties internetā. Mājas kafejnīcu dienas notiek jau piekto gadu un visas nedēļas nogales līdz pat septembra vidu var plānot garšu piedzīvojumus Latvijas novados. Kopumā šogad Mājas kafejnīcu dienās piedalīsies ap 600 mājas kafejnīcu. Milzīgas izvēles iespējas visiem ceļotājiem. Motivācija piedalīties saimniekiem ir dažāda, kāds grib izmēģināt spēkus viesmīlībā, kāds grib parādīt savu sasniegto, piemēram, kādu atjaunotu ēku, kādam hobijs ir ēst gatavošana un cilvēks izmanto iespēju pacienāt plašāku cilvēku loku. Pirms doties ceļā, Inese Šīrava iesaka ielūkoties mājaslapā un jāiepazīstas ar aprakstiem, jo daudzi saimnieki piedāvā ne tikai gardu ēdienu, bet arī citas izklaides. Tāpat viņa iesaka iepazīties ar apmeklējumam izvēlētās mājas kafejnīcas noteikumiem, jo bieži ir jāpiesakās, jo ir vietas, kur ir ierobežots vietu skaits apmeklētājiem. Otrs iemesls - lai saimnieks var plānot ēdiena apjomu. Ja cilvēks ikdienā nenodarbojas, neuzkrāj produktus, ir jāsagatavojas. Ieteikums ņemt līdzi skaidru naudu.  

Mentālās veselības nozīme ir nenovērtējama. Kāpēc tik svarīgi par to rūpēties un kur doties, lai uzzinātu ko vairāk, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas biedrības "Ogle" vadītāja Alise Cepurīte, psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts Ernests Pūliņš-Cinis un viens no festivāla "Ogle"organizatoriem Klāvs Adamovičs. -- 11.–12. jūlijā Tallinas ielas kvartālā notiks festivāls "Ogle 2025", kur apmeklētāji varēs uzzināt, kā parūpēties par savu mentālo veselību. Pasākums apmeklētājiem pieejams par ziedojumiem. Divu dienu programmā vairāk nekā trīsdesmit Latvijas psihologi, psihoterapeiti, kustību speciālisti, mākslas terapeiti un pieredzes stāstu dalībnieki piedāvās lekcijas, radošās darbnīcas, meditācijas kokļu pavadībā un individuālas bezmaksas konsultācijas, sacīja rīkotāji un uzsvēra, ka festivāla centrālais fokuss ir labbūtība – saprotami, zinātniski pamatoti paņēmieni, kas palīdz uzlabot ikdienas pašsajūtu, sākot ar kvalitatīvu miegu un līdzsvarotām attiecībām un beidzot ar drosmi runāt par sarežģītām tēmām.   "Šovasar centāmies vairāk fokusēties uz labbūtību un kā parūpēties par sevi ikdienā. Tādēļ būs dažādas tēmas par stresu, par attiecībām, par miegu. Ja citus gadus tas ir bijis vairāk kā izklaides festivāls ar mūziku, šogad tomēr vairāk koncentrējamies uz jautājumiem, kas saistīti ar mentālās veselības tēmu gan lekcijās, gan diskusijās, gan dažādās darbnīcās," par gaidāmo festivālu stāsta Alise Cepurīte.

Jūnija sākumā  stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izbeidz otrreizējo ūdens skaitītāju verifikāciju daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Namu apsaimniekotāji norāda, ka izmaiņām ir savi ieguvumi un arī riski. Kas satrauc namu apsaimniekotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, SIA „Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa, uzņēmuma „HomeUp” valdes loceklis Gatis Roze un uzņēmuma „OB serviss” valdes loceklis Vladislavs Eidimts.

Ne pārāk karsta vasara ir teju ideāla, lai nodarbotos ar veselību uzlabojošām fiziskām aktivitātēm. Fiziskās formas uzturēšanai lieliski var izmantot ūdenstilpes, kuru Latvijā ir cik uziet. Peldēšana kā fiziskā aktivitāte veselības uzlabošanai un drošība uz ūdens – par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot ar biedrības "Peldēt droši" dibinātāju Zani Gemzi un biedrību "Peldēt droši" un "Droša uzvedība uz ūdens" peldēšanas treneri Pāvelu Murānu. "Peldēšanās atklātos ūdeņos un peldēšana baseinā ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Pirmkārt, atšķiras ūdens temperatūra, baseinā ir kontrolēti, droši apstākļi, kur nav straumes, vējš. Cilvēki iet uz baseinu peldēt kā uz treniņu, iet uz nodarbībām. Atklātie ūdeņi būtu plunčāšanās, izpeldēšanās," atzīst Pāvels Murāns. "Atklātos ūdeņos ir tik daudz riska faktoru, kuri nav baseinā. Parastiem iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka atklātos ūdeņos ir plunčāšanās, peldēšanās, ūdens izbaudīšana, bet ne peldēšana klasiskajā izpratnē, garu gabalu peldēšana, peldēšana pāri Daugavai vai pāri ezeram. Tas nav domāts cilvēkiem, kuri nav sportisti, nav sagatavoti, nav viņiem apziņas par visiem riska faktoriem." Peldbaseins ir droša vide, kur peldēt. Peldot garākus gabalus atklātā ūdenī, ir jābūt pārliecinātam, ka cilvēks spēs tikt galā ar dažādām situācijām. Cilvēki parasti izvēlas peldēt prom no krasta, kas ir liela kļūda.

Tuksnesis vēl neveidojas, bet kailgliemeži šogad papostījuši ne vienu vien dārzu. Īsti iedarbīgu metožu, kā ar šo invazīvo sugu cīnīties nav. Par iespējam ierobežot šo sugu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Bioloģijas institūta direktors Latvijas malakologu biedrības pārstāvis Arturs Stalažs, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre un "profesionāla dārzu mīļotāja" Ivita Ruduša. Vēsā un lietainā vasara patīk Spānijas kailgliemežiem, kas veicina to vairošanos. Kailgliemežiem apetīte laba un viņi nav izvēlīgi. Negrauž balto āboliņu, bet ēd zemenes, ēd arī beigtus dzīvniekus, sugas brāļus, izkārnījumus. Cilvēki vairāk izmanto preparātus, kas satur dzelzi, bet labākie preparāti cīņai ar kailgliemežiem būtu tie, kas satur varu. "Vara preparāti ir iedarbīgāki, bet tie īsti laikam Latvijā nav pieejami, atzīst Aiva Bojāre. Ivita Ruduša dalās pieredzē, ka kailgliemeži dārzā ir jau kādus piecus gadus. "Sākumā bija ļoti maz, vakarā varēja divus trīs atrast, šo gadu laikā ir progresējuši ģeometriskā progresijā. Katru vakaru nolasa vismaz puslitru, lai arī dārzs nav liels. Lasām, ja ne katru vakaru, tad katru otro vakaru," stāsta Ivita Ruduša. "Lasām un izmantojam arī dzelzs preparātus. Kad vēl bija vara preparāti pieejami, izmantoja tos. Granulas maksāja salīdzinoši daudz. Arī kaimiņi lasa un ber. Bet ir viens kaimiņš, kurš nelasa." Arturs Stalažs norāda, ka lasīšana visefektīvākais variants gliemežu skaita samazināšanai, ko var kombinēt ar citām metodēm. Simtprocentīgi viņus iznīcināt nevar, var samazināt daudzumu ar lasīšanu. Labs līdzeklis alus, labāk izmantot kvalitatīvu alu.

No vienas puses ir jocīgi, ka cilvēkiem ir jākopj dabiskās pļavas Lai pati daba lemj, kam pļavā būt, kam nē. Tomēr ne. Par dabas zemniekiem un atvērto pļavu dienām vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Baiba Strazdiņa, sazināmies ar vienu no projekta "GrassLIFE2" partnerēm jeb dabas zemnieci Sanitu Āboliņu. Ierakstā uzklausām zemniekus Rūdolfu un Agnesi Medeņus Madonas novadā. 19. jūlijā atvēro pļavu diena notiks netālu no Madonas - Praulienas pagasta zemnieku saimniecībā "Kalna Rubeņi". Tur bioloģiski vērtīgie zālāji aizņem 240 ha un pļavās ganās ap 150 Hereford šķirnes liellopi. Saimnieki izveidojuši arī nelielu gaļas pārstrādes cehu. -- Latvijas Dabas fonds sāk kampaņu "Dabas zemnieki" un aicina uz atvērto pļavu dienām visas vasaras garumā. Kampaņas mērķis ir cildināt un pateikties dažādiem dabisko pļavu apsaimniekotājiem par darbu, kuru viņi dara un stāstīt par to, kāpēc pļavas atjaunot ir svarīgi, kā to darīt, rodot tajā arī biznesa iespēju. Sākot no 12. jūlija, kampaņas laikā tiks organizētas četras atvērto pļavu dienas - tā būs iespēja apmeklēt četras saimniecības dažādās vietās Latvijā, iepazīties ar saimniekiem, doties ekskursijās pa pļavām, kā arī baudīt dabisko pļavu produktus.

Kāda vieta uzturā ierādāma olbaltumvielām un cik svarīga ir to uzņemšana? Raidījumā Kā labāk dzīvot pētām, ko par to visu vajadzētu zināt. Cik daudz un kādas olbaltumvielas cilvēkam patiesībā nepieciešamas ikdienā? Kā nepieciešamība uzņemt dažādas olbaltumvielas mainās atkarībā no dzīvesveida un vecuma? Vai proteīna pulveri ir vajadzīgi tikai sportistiem un kad tos tiešām lietot? Kā sabalansēt uzturu, iekļaujot augu valsts olbaltumvielas? Kāda ir proteīna nozīme novecošanas procesā un senioru veselībā? Analizē medicīnas zinātņu doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Sporta un uztura katedrā un Rehabilitācijas katedrā, sporta ārsts Jānis Leitis, sporta skolas "Arkādija" ārsts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas fizioloģijas pasniedzējs, RSU Sporta medicīnas rezidents Mārcis Jakovičs un farmaceite Zane Melberga. Rīgas Stradiņa universitātes profesors un gerontologs Jānis Zaļkalns uzsver, ka novecojot, no veselības viedokļa ir svarīgi domāt par divām lietām - ne tikai par olbaltumvielu iekļaušanu ēdienkartē, bet arī par pietiekamu ūdens patēriņu. Viņu uzklausām ierakstā. Laila Meija skaidro, ka olbaltumvielām ir neatņemama loma cilvēka organismā un tās ir būtiska sastāvdaļa uzturā. Bez olbaltumvielām dzīvot nevaram, tās jāuzņem pietiekamā daudzumā, bet ir situācijas, kad vajadzīgas vairāk vai to uzņemšana ir jāmazina. Smagu slimību gadījumā ir olbaltumvielu zudums organismā, ja tās netiek piegādās pietiekami daudz organisms „apēd pats sevi”. Tāpat olbaltumvielas ir jāuzņem vairāk, ja ir paaugstināta slodze. Pētījumi rāda, ka veseli cilvēki Latvijā olbaltumvielas uzņem pietiekami un nav riska, ka ar uzturu nevarētu uzņemt tās pietiekamā daudzumā. Cilvēkiem novecojot, olbaltumvielas ir vajadzīgas vairāk. Atbildot klausītājai, Laila Meija norāda, ka olbaltumvielu avotam nav obligāti jābūt gaļai vai zivīm, kas ir dārgāki produkti, tās var uzņemt ar piena produktiem, olām, kā arī augu valsts produktiem.