Digitālo prasmju apguves projektā iesaistījusies arī Rīga

Kā pārkāpt pāri gadu mijas robežai, ko ņemt līdzi jaunajā un ko atstāt vecajā gadā? Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē režisors Pēteris Krievkalns, filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Māris Kūlis un Baiba Vārna.

Latvijā turpinās bezmaksas digitālo prasmju apguves projekts, kurā 30 pašvaldību pulciņam tagad pievienojusies arī Rīga. Par projektu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Digitālās iesaistes un prasmju nodaļas projekta koordinatore Arita Vīziņa un projekta "Sabiedrības digitālo prasmju mācības" koordinatore Anna Niedola.

Vides piekļūstamība nodrošina visiem cilvēkiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Tā ietver ne tikai fizisko piekļuvi ēkām un publiskajām vietām, bet arī piekļuvi informācijai un tehnoloģijā. Cik tālu esam pavirzījušies labas vides piekļūstamības izveidē? Cik iekļaujoši un pieejami ir uzņēmumu pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana?  Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" projektu vadītājs un viens no A komandas Reinis Darkēvics, Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzeja Izglītības programmas kuratore Daniela Zacmane un ratiņkrēsla kērlinga spēlētāja jaukto pāru komandā, vides pieejamības eksperte Poļina Rožkova. "Lielākā daļa sabiedrības jau ir pieradusi, ka ir nepieciešami kādi risinājumi, lai risinātu piekļūstamības problēmas cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai vecākiem ar maziem bērniem. Tomēr daudzi neaizdomājas, ka ir arī citi funkcionālie traucējumi – redzes un dzirdes, piemēram. Par to neaizdomājas arī projektu īstenotāji," norāda P oļina Rožkova.   Reinis Darkēvics iepazīstina ar A komandas darbu. Tie ir cilvēki, kuriem ir dažādas invaliditātes un viņi kopā dodas uz dažādām vietām kā lietotāji un pēta pieejamības iespējas. Pēc tam par to stāsta "Apeirona" kanālos. Viena vieta, kur A komanda viesojusies ir arī Kino muzejs.

Daudzu cilvēku dzīvē sociālie mediji un cits digitālais saturs aizņem bīstami daudz diennakts laika. Vai iespējams mazināt digitālās vides ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi un paradumiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, filozofs un reliģiju pētnieks Valdis Svirskis un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

Mums priekšā ir krietns brīvdienu skaits. Kāpēc gan tās neizmantot, lai vismaz kādu dienu vai divas neveltītu aktīvai atpūtai dabā? Par ziemas dabas takām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurp doties, iesaka ceļotāja Alīna Andrušaite, dabas pētnieks, vēsturnieks Andris Grīnbergs un "TravelFree" pārstāvis Edgars Plešs. Latvijā ir gan daudz kur ceļot arī ziemā. Tomēr ziema ir savā ziņā riskantākais laiks ceļojumiem, jo ir salīdzinoši maz gaismas, daudzviet ir slidens. Bet tas nenozīmē, ka jāsēž mājās. Izkustēties noteikti vajag. Galvenais ir saņemties piecelties no dīvāna un doties ārā. Un tad jau iespējās daudz un dažādas tuvākā un tālākā apkārtnē, atliek tik izvēlēties. Gaismiņas var baudīt Ogrē, var vienkārši pastaigāties pa Rīgu, var izvēlēties kādu maršruti Gaujas Nacionālajā parkā, var doties uz Latgales pusi, var staigāt Skrīveru un Aizkraukles apkārtnē. Var braukt uz Kurzemes pusi, izvēlēties, piemēram, Kandavu. Uz Jelgavu var doties tiem, kam patīk pilsētas apceļot. Tiesa, Latvijā jārēķinās, ka daudzviet var nokļūt tikai ar personīgo mašīnu ne sabiedrisko transportu.

Vai ziņu ar speķi Ziemassvētkis ir ir kanoniska recepte? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, kad runājam par tradicionālām un mazāk zināmām gada nogales svētku ēdienu receptēm. Receptes piedāvā "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs. Zirņiem jābūt svētku galdā! "Pelēkos zirņus iepriekšējā dienā jāaplej ar karstu ūdeni, nedaudz piespiež citrona sulu vai pieliek sodu. Tad vāroties būs nedaudz mīkstāki. Mērcējamo ūdeni pirms vārīšanas noliet un uzliet citu," iesaka Ingmārs Ladigs. Ja gribas pie zirņiem sacept speķi ar sīpoliem, vispirms taukos apcep sīpolus, tos noņem no pannas, tad liek gaļu cepties un saliek kopā. Tad būs kraukšķīgāki. Cepot kopā sīpolus ar gaļu, var vairāk sasust. Garšai var pielikt melnos piparus un arī var ķimenes pielikt. Ar sāli jābūt uzmanīgam, to labāk pievienot beigās, lai nebūtu pārāk sāļi, jo žāvēai gaļai parasti ir jau pievienota sāls. Neatņemams svētku ēdiens ir rasols. Ina Poliščenko uzskata, ka tas ir svētku ēdiens, ko saprot katrs latvietis un parasti ceļ galdā. Tradicionāli gatavo ar desu, bet var gatavot ar liellopa gaļu vai vistu. Klasiskās sastāvdaļas - marinēts gurķis, konservēti zaļie zirnīšu, vārīti kartupeļi, vārīta ola, arī vārīti burkāni. Var likt skābu krējumu un majonēzi, mazliet vieglākai versijai var likt grieķu jogurtu bez piedevām. Pievieno sinepes, mārrutkus. Ina Poliščenko savam rasolam izvēlas vistas fileju vai cūkgaļu. To iemarinē iepriekš ar medu, sāli un pipariem, pagatavo kā cepeti, sagriež un iemaisa rasolā. Mazliet rotaļīgi un garšīgi. Citu salātu versija jeb "restorāna rasols". Uz šķīvja izklāj salātlapas. Uz tām liek nelielus kartupelīšus, kas novārīti un apcepti. Nedaudz rozmarīns vai timiāns. Pa virsu vēl liek saule kaltētu tomātus vai mazos tomātiņus, sarkano sīpolu. "Dārgo" garšu piešķirs pievienotais cepetis vai rostbifs. Var pievienot arī grauzdētus riekstus vai sēklās. Ina Poliščenko  bilst, ka dažādi rieksti un sēklas ir tas, kas Ziemassvētku ēdienus ar viegliem paņēmieniem padara īpašus. Ingmārs Ladigs papildina, ka arī granātābolu sēkliņas Ziemassvētku salātiem piešķir īpašu garšu. Vēl pavāri stāsta, kā marinēt un krāsnī pagatavot pīli vai citu putnu. Tāpat klausītāji vēlas zināt veģetāru un vegānu svētku ēdienu receptes. Ina P iesaka izmantot sojas granulas. Viņa arī piedāvā pildītas portaballo sēnes, kā arī ceptus baklažānus un cukīni. Protams, Ziemassvētkos dažādos veidos var gatavot ķirbi. Ingmārs Ladigs arī stāsta un rāda, kā pagatavot piparkūku mīklas recepti.

Jo īsāka diena, jo grūtāk no rīta piecelties, visa diena var paiet žāvājoties, bet vakarā ir vēlme ātri doties gulēt. Vai tas ir normāli? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un miega eksperte, ārste psihiatre, medicīnas zinātņu doktore Natālija Bērziņa. Ierakstā uzklausām Anniju. Viņai miega traucējumi radās stresa un pārslodzes dēļ darbā un viņa vērtē, ka arī daudziem kolēģiem bijušajā darba vietā bija izdegšanas simptomi. Annijai miega problēmas risināšana prasīja divus gadus.

Lai darbinieki justos labi darba vietā, ir vērts padomāt par svētkiem un to, kā cilvēki jūtas, tos sagaidot. Kā pamanīt personāla vēlmes un emocijas, sniedzot arī atbalstu, ja tas nepieciešams, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe un "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags.

Darbinieka skatījums uz pārkāpumu vienmēr atšķirsies no darba devēja vērtējuma. Kādiem argumentiem jābūt darba devēja rīcībā, lai piemērotu sodu un darbinieks to neapstrīdētu? Raidījumā Kā labāk dzīvot aplūkojam darba tiesību jautājumus. Skaidro jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā. "Atlaišana ir normāls darba attiecību cikls, kas nekad nebeidzas, vērtē Kaspars Rācenājs. "Ir darbinieki, kurus pieņem, ja nespēj veikt darba pienākumus, nākas atvadīties. Ir arī organizatoriskās izmaiņas, kas attīstoties ekonomikai, uzliek darba devējam pienākumu veikt darbinieku samazināšanu." Rācenājs arī norāda, disciplinārsods pats par sevi darba attiecību ietvarā neizbeidz darba tiesiskās attiecības. Tas ir preventīvi iekšējs sodošs mehānisms, lai norādītu darbiniekam, ka viņa darba disciplīna nav bijusi atbilstoša. Viens mērķis - lai darbinieks turpmāk labotos, otrs - sodīt darbinieku, trešais - ja nepieciešams nākotnē, ka ar šo darbinieku jābeidz attiecības, izvērtējot to var ņemt vērā. Jāņem vērā, ka 12 mēnešu ietvarā disciplinārsods tiek dzēsts un atlaišanas gadījumā nevar atsaukties uz gadiem veciem pārkāpumiem. Tāpat svarīga nianse - darba devējs nevar piemērot dubulto sodīšanu: ja vienreiz par kādu pārkāpumu ir bijis disciplinārsods, par to pašu pārkāpumu uzteikt darba līgumu nedrīkst. Raidījuma viesi min piemēru. Ja šodien, 17. decembrī, darba devējs atklāj pārkāpumu, kas ir izdarīts 2024. gada 31. decembrī, tad tas iekļaujas 12 mēnešos. Savukārt, ja pārkāpums ir bijis 2024. gada 1. janvāri, ir jau pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, darbinieku vairs sodīt nevar.

Iespēja izbeigt piespiedu dalīto īpašumu, dzīvokļu īpašniekiem vienpusēji izpērkot zemi zem savas daudzdzīvokļu mājas, pastāv jau divus gadus. Interese ir, bet process pabeigts vien 25 daudzdzīvokļu mājām. Kāpēc viss notiek tik lēni? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē jurists Gundars Ūdris, advokāts Normunds Šlitke un zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns. Ierakstā uzklausām Andreja stāstu par 1964. gadā celtu divu dzīvokļu māju, kur zeme ap māju ir 1177 kvadrātmetri. Šobrīd tā pieder vienam dzīvokļa īpašniekiem. Problēmas gan radušās, mainoties dzīvokļa un zemes saimniekam.