Diemžēl tuberkuloze ir realitāte: kas zināms par šo slimību mūsdienās

Ne visu pārtikas produktu fermentēšanu var saukt par skābēšanu. Piemēram, siera nogatavināšana ir fermentēšana, bet tā nav skābēšana. Savukārt skābēšanu gan var droši saukt arī par fermentēšanu. Ko fermentējam un ko skābējam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja Agate Lūse, konditore Maija Kaire un fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča. Ierakstā Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (Pārtikas institūta) asociētā profesore Jeļena Zagorska stāsta, ka pie mums veikalos var nopirkt daudzus fermentētus piena produktus un īpaši izceļ lakto, ko ražo tikai Latvijā, arī raudzētas paniņas un biezpienu. Viņa stāsta par fermentācijas procesu, kura laikā pienam pievieno dzīvas baktērijas, lai iegūtu skābpiena produktus.

Tuvojas noslēgums studentu pilotprojektam – kustību nodarbībām cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Kādi ir rezultāti? Kopumā: joprojām ir aktuāli jautājumi par to, ka trūkst atbalsta cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Tāpat diemžēl pieejamais atbalsts atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un moderna ārstēšana netiek piedāvāta vispār. Taču pilotprojekts uzrāda, ka arī mākslinieciska intervence var būt atbalsts ne tikai pašam pacientam, bet visai viņa ģimenei. Par kultūras nozīmi veselības stiprināšanā runājam ar horeogrāfi Alisi Putniņu, projekta vadītāju Katrīnu Dūku un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģi Kristu Lazdovsku. Kustību nodarbības cilvēkiem ar Parkinsona slimību turpināsies arī rudenī. Lielākoties tās būs Rīgā, bet ir iecerēta izbraukuma nodarbība Cēsīs jau augustā, jo pilotprojekta laikā bija pieteikusies arī sieviete no Cēsīm. Arī Liepājā ir aktīva kustību grupa, kur varētu notikt izbraukuma nodarbība. Raidījumā turpinām aprīlī Kā labāk dzīvot sākto sarunu par to, vai kultūru un veselību var uzskatīt par savstarpēji saistītām jomām.

Šoreiz raidījumā pievērsīsimies acu veselībai – runāsim par glaukomu, tās riska faktoriem, agrīnām pazīmēm un iespējām samazināt saslimšanas risku. Noskaidrosim, kāpēc regulāras acu pārbaudes ir tik svarīgas un kā laikus atklāta slimība var palīdzēt saglabāt redzi. Tāpat skaidrosim, kādas tīklenes saslimšanas ir visbiežāk sastopamas, kā tās ietekmē redzi un kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, tostarp, kā norit acu ārstēšana ar injekcijām. Studijā būs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Kristīne Baumane un glaukomas ķirurģe Gunta Blezūra-Ūdre.

Latvijā par veselību bieži sāk domāt tad, kad jau ir tumšs, auksts, trūkst enerģijas, krītas garastāvoklis un ķermenis prasa remontu. Raidījumā Kā labāk dzīvot aicinām paskatīties uz ziemu preventīvi. Kā organisms pielāgojas rudenim un ziemai? Kā dienas ritms, gaisma, uzturs, kustība, elpošana, aukstuma kontrasti un nervu sistēmas regulācija palīdz sagatavoties sezonai, nevis tikai to pārdzīvot? Cik izglītoti un zinoši ir pacienti, vai apzināmies, cik svarīgi ir piedomāt pie tā, ko ēdam, cik svarīgas ir kustības un ko tad īsti nozīmē "veselīgs dzīvesveids" – par to sarunā piedalās veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, Rīgas Stradiņa universitātē sertificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē Elīna Šukajeva un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis un sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs dr. Jevgēnijs Bondins.  

Pirms kāda laika Latviju pāršalca ziņa, ka personas apliecības jeb eID kartes, kas izdotas laika posmā no 2019. gada 2. septembra līdz 2022. gada 2. jūnijam, nevarēs izmantot elektronisko dokumentu parakstīšanai. Bet nesteidziet mainīt karti, jo problēmai ir atrasts risinājums. Kāds? To uzzinām raidījumā, kurā piedalās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs un lietojamības eksperts Pēteris Jurčenko un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces vietniece Marta Zvaune.

Latvijā noslēdzies līdz šim apjomīgākais pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, atklājot: gandrīz katrs trešais respondents atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstināta psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Par mobingu darba vietā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā saruna ar zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu un klīnisko psihologu Edmundu Vanagu. Klausāmies arī ierakstu par to, ka uzņēmums „Sunstar Group" palīdz risināt darba aizsardzības un veselības uzlabošanas jautājumus dažādos uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāve Simona Balte vērtē, ka mobings darba vietā ir aktuāla problēma, bet par to pašos uzņēmumos joprojām runā pārāk maz.  Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta arī informatīva kampaņa "Neredzamās rētas", kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darba vietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem.   

Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Šoreiz vairāk par migrēnu – kas zināms par tās cēloņiem, izpausmēm un, protams, par ārstēšanas iespējām? Par to saruna ar Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāvi Karīnu Zaņģi un neiroloģi, algoloģi Lindu Zvauni.  

Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte.

Tā nav tikai romānos aprakstīta kaite, kas sižetam piešķir papildus biedējošu romantiku un spraigumu. Diemžēl tuberkuloze ir realitāte, ar kuru sabiedrība saskaras joprojām. Kas zināms par šo slimību mūsdienās un kā ar to cīnīties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" 7. nodaļas vadītāja, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre ārste Līga Kukša un RAKUS stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" ambulatorās daļas virsmāsa un Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre Evita Biraua.

Jūnija beigās dārzkopjiem paslinkot neizdosies, jo jāretina ābolu aizmetņi, bet tomātiem jādod magnijs. Arī par citiem tuvāko nedēļu dārza darbiem pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Ir ābolu gads, mazo aizmetnīšu čemuriņi ir jāretina. Vija Rožukalne norāda, ka zemenēm ir ražas briešanas laiks un tagad neko nevar miglot, ne rušināt. Svarīgi pēc ražas sakopt zemenes, tīrīt un griezt stīgas, arī mēslot. Ja to nedarīs, nākama gadā ražas nebūs. Maruta Kaminska piebilst, ka arī šobrīd ieto preparātu, kas satur enzīmus, kas ir pret pelēko puvi, no nevēlas, lai tā izplatās. Arī rozes vajag miglot un dot mikrobioloģiskos preparātus, jo aukstais, mitrais laiks tām nepatīk. Lai arī iepriekš bija diezgan sauss, šobrīd jau lietus un slapjuma dārzos ir par daudz.