Virtuālajā pasaulē katram ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu

Pirms pieradini – noskaidro! Tas noteikti attiecas arī uz mājdzīvniekiem. Pirms iegādājamies vai adoptējam dzīvnieku, ir jāzina diezgan daudz. Kas tieši, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un kinoloģe Jūlija Elsa. Ierakstā uzklausām zoopsiholoģi Ingu Cerbuli, kura stāsta, kas jāzina par dzīvnieku izvēli un kā no apmēram 400 suņu šķirnēm izvēlēties sev piemērotāko. Viņa arī skaidro, kāda ir cilvēka piemērotība, lai ģimenē ienāktu mājdzīvnieks. Lita Konopore savukārt norāda, ka tas ir mīts, ka bezšķirnes suņi ir veselīgāki. To pierāda arī pētījums, kas vairāk bijis saistīts ar dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet veselības problēmas, ar kurām visbiežāk suņu saimnieki vēršas pie veterinārārsta, ir tādas, kurām nav nekāda sakara ar šķirni.  "Daudz lielāka nozīme ir dzīvnieka īpašnieka atbildībai, spējai finansiāli parūpēties par savu dzīvnieku, profilakses ievērošanai, nekā tam, vai suns ir šķirnes vai bezšķirnes," atzīst Lita Konopore. "Negribu piekrist tam, ka "būtu forši ņemt dzīvnieku bez papīriem", jo šobrīd dzīvnieku labklājība un tas, vai viņi tiks vai netiks pavairoti un pakļauti ciešanām, ir tieši atkarīga no pircēja vai ņēmēja. Šobrīd ir skaidrs, ka jebkuram kaķēnam, kuru ņem cilvēks, jebkuram kucēnam, kuru ņem cilvēks, ir jābūt jābūt ar "papīriem". Jeb šim kucēnam un kaķēnam jābūt mikročipētam, jābūt Eiropas vienota parauga pasei iegādes brīdī un viņam jāatrodas vienotajā Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, lai vispār izvietotu par viņu sludinājumu," skaidro Lita Konopore. "Ja kāds cilvēks šodien ņem kaķēnu bez mikročipa, pases, nereģistrētu, tāpat kucēnu, viņš faktiski iesaistās šajā nelegālajā biznesā, pavairošanas biznesā. Ja viņš brauc apskatīt savu kucēnu vai kaķēnu nevis uz audzētāja māju, kur viņam parāda mammu, bet pārņem dzīvnieku kaut kur benzīntankā, tad viņš ir līdzatbildīgs par visiem šiem nevajadzīgajiem, negribētajiem, ciešanām pakļautajiem, patversmēs nonākušajiem, izmestajiem un bezatbildīgi klaiņojošajiem dzīvniekiem. Katras sabiedrības loceklis ir atbildīgas par savu izvēli." Jūlija Elsa atgādina, ka izvēloties dzīvnieku, vēl pirms paņemt dzīvnieku ir svarīgi pašam izglītoties: kur es dzīvnieku ņemšu, cik daudz man ir laika viņam. Tāpat svarīgi izprast, kādas problēmas raksturīgas izvēlētajai šķirnei. Būtiski uzzināt, cik daudz laika vajadzēs veltīt kucēna socializācijai, apmācībai, arī sevis izglītošanai un veltīt laiku sevišķi suņa pirmajā dzīves gadā dzīvniekam, lai pietiekami nodarbinātu viņu fiziski un garīgi.  "Tad jau mēs izaudzinām patīkamu ceļabiedru, kas kopā ar mums ir vēl turpmākos 10, 12, 15 gadus. Starts ir ļoti būtisks," atzīst Jūlija Elsa.  

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tomēr, process pagaidām virzās uz priekšu smagnēji. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesībpolitikas jautājumos Anda Smiltēna, jurists, SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" administratīvais direktors Jānis Zeltiņš, zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne un zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte. Šobrīd jau gandrīz divus gadus ir iespēja vienpusēji izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Līdz 2023. gada sākumam tas bija brīvprātīgi, dzīvokļu īpašnieki varēja vienoties ar zemes īpašnieku, bet ir simtiem tūkstoši šādu dalīto īpašumu, tādēļ vienošanās nestrādāja. Tāpēc sakārtošanu veicināja ar likuma izstrādi. "Šobrīd ir tā, ja dzīvokļa īpašnieki vienojas, ka vēlas izpirkt zemi zem mājas, netiek prasīta piekrišana zemes īpašniekam. Tur tas piespiedu elements, zemes īpašniekam jāsamierinās, ka saņems taisnīgu atlīdzību par savu zemi, bet viņš nevar iebilst, viņš šo procesu nevar apturēt," skaidro Anda Smiltēna. "Kopš likums darbojas, pamatā esam apmierināti ar situāciju." Viņa norāda, ka šogad jau 185 mājas ir vēlējušās izpirkt zemi un process iet plašumā. Lai vienotos par zemes izpirkšanu, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums ar balsojumu 50+1 un virzīt to tālāk. Sapulces problemātiski sasaukt, tāpēc virzās lēnām likuma īstenošana.

Bez tā nekādi! Tāpat kā ikdienā mēs veicam virkni darbību, kas uztur cilvēka organisma veselību, ko apzīmējam ar vārdu higiēna, virtuālajā pasaulē mums ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu. Kas ir kiberhigiēna? Kas ir tās lietas, kas jāzina ikvienam, lai aizsargātu personas un organizācijas no kiberdraudiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Hakeru skaits pieaudzis, to sekmējis arī pandēmijas laiks. Hakeru tīklā ir tādi, kam tas ir darbs, un pat nav jāmāk pašam kaut uzlauzt, tikai izvēlēties pareizos rīkus un tos darbināt. Kibernoziegumu ekosistēmā apgrozās liela nauda. Lai cilvēku neaicinātu pievienoties dažādām aizdomīgām "WhatsApp" grupām, eksperti iesaka uzstādījumos norādīt, ka grupai varēs pievienot tikai tie, kas ir cilvēka kontaktu sarakstā. Tad nesaņems aicinājumus pievienoties grupām, par kurām nav nekādas nojausmas. Otra iespēja – saņemt dažādus aicinājumus, bet pievienoties tikai tad, kad pats apstiprina dalību. Vēlams izpētīt pakalpojuma iespējas. "Vienmēr spiežam neļaut, kamēr jūtamies ērti, aplikācija ir lietojama un ikdiena nav sačakarēta," uzskata Kirils Solovjovs, vērtējot, vai sociālo mediju tīkliem ļaut piekļūt kontaktiem cilvēka tālrunī. "Jāsaprot, ja vienreiz datus kaut kur ielejat, ļoti teorētiski Eiropas Savienībā ir regulas, kas ļauj pateikt, ka - nē, izmetiet visus manus datus. Tas īsti praktiski nav izdarāms. Labāk neiedot, nekā pamosties un teikt – tagad visu izdzēsiet. Var mēģināt, bet nav simtprocentīgas garantijas," atzīst Gints Mālkalnietis. Vēl viens speciālistu ieteikums – datiem veidot trīs kopijas. Oriģināls glabājas datorā, pirmā kopija kādā lokāla atmiņā, trešā – "mākonī" un pirms ievietot, datus šifrēt.

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Liepāju iepazīst Matrožu ielas 2 renovācijas stāstu. Šīs piecstāvu mājas renovācija pabeigta 2018.gadā. Interesējamies, kā mainījusies mājas iedzīvotāju dzīve pēc ēkas renovācijas. Stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, biedrības "DzīB Matrožu 2" valdes locekle Dzintra Lūsēna un mājas iedzīvotājs Arnis Semuškins.  

Nav jāgaida īpaša diena, vai īpašs laiks, lai darītu labu. Arī tad, ja mums ir aizņemta un steidzīga dzīve, ir iespējams atrast laiku, lai palīdzētu kādam, kam tas nepieciešams visvairāk. Par to, kā iesaistīties labo darbu darīšanā, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja, "Palīdzēsim.lv" brīvprātīgās Gunita Mežniece un Diāna Macuka. "Labie darbi bieži vien ir vērtīgāki pašam, ne tam, kurš saņem, jo vērtībās, pozitīvās emocijas, iedvesma ir neatsverams ieguvums," vērtē Ilze Skuja. Gunita Mežniece stāsta, ka viņai bērni izauguši un domājusi par tālāko dzīvi, ko varētu darīt labu, kā varētu palīdzēt kādam, jo spēka pietiek. "Ienāca doma - kļūt par brīvprātīgo. Nezinu, ko es tur varēšu piedāvāt. Atvēru internetu, izleca man "Palīdzēsim.lv", saņēmos drosmi, aizgāju un piedāvāju, ja var tā teikt, sevi. Tur man atradās pielietojums," stāsta Gunita Mežniece. "Mēs vadām brīvbrīžus bērniņiem ar īpašām vajadzībām, ar kustību traucējumiem. Tas ir tāds liels prieks, ka tu kaut mirkli vari palīdzēt tām ģimenēm, kas nonākušas tādā situācijā. Tu vienkārši tur esi, tev nav pat prātā doma, ka varētu kaut ko gribēt pretī. Tu vienkārši tur esi un palīdzi. Tā ir maza daļiņa, ko varam dot kā brīvprātīgie, kaut vai atvieglot uz stundu, divām, trim to ģimeņu ikdienu." Raidījuma viešņas mudina šaubīgos pamēģināt, sākt ar mazumiņu, nebaidīties, iet un palīdzēt, nevis šaubīties. Tas arī pašam palīdzības sniedzējam liek palikt empātiskākam, iejūtīgākam.   Ierakstā stāsts par Palsas pamatskolu, kas ir viens no punktiem, kurš atzīmēts labo darbu kartē, jo skolēni kopā ar skolotājām sagrābuši lapas un sakopuši sešu Brīvības cīņās kritušo atdusas vietu Smiltenes novadā, netālu no Palsmanes. Vēl stāsts par to, kādus labos darbus dara Smiltenes pirmsskolas iestādes "Pīlādzītis" audzēkņi un viņu skolotājas.

Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ārsts traumatologs, ortopēds Egils Strauss. Arī migrēna, karpālā kanāla radītās sāpes skaitās hroniskas sāpes. "Manā skatījumā 75-80 % migrēnas ir mugurkaula, kakla daļas problēmas. Tās ir tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kuras daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā. Manā skatījumā - 20 procenti un to pārējo meklējam zemāk," norāda Egils Strauss. Kas rada šīs sāpes? Egils Strauss, norādot, ka atbild nemedicīniski, saka, ka tā ir neapmierinātība ar dzīvi. Tā ir izpausme, tās ir emocijas, ikdiena, arī rutīna, kad "ejam ar galvu sienā - sāp, sāp". "Tad sasprindzinās kakla muskulatūra, tad paraujam uz augšu plecus, tad mazāk kustinām mugurkaula kakla daļu, tad sāpes aiziet pa pārējām muguras daļām," vērtē Egils Strauss.

Jau vairākus gadus 15.oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Vai tā ir atzīmējama diena tikai ķeksīša pēc, spriežam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Valsts valodas diena ir jauna tradīcija. Ir bijušas dažas konferences, lai to iedzīvinātu. Dite Liepa atzīst, ka laiks rādīs, vai šī diena iedzīvosies kā tradīcija ar noteiktiem pasākumiem. Turklāt šī nav vienīgā diena, kad runā par valsts valodu. Viņa arī vērtē, ka valodniekiem lielākie svētki ir konferences vai kādas grāmatas atvēršanas svētki. Andrejs Veisbergs arī piekrīt, ka Endzelīna konference, kas norisinās vienmēr 22. februārī, ir stabila tradīcija valodnieku vidē. Runājot par mākslīgā intelekta piedāvātajiem tulkojumiem, piemēram, BBC ziņām, ko kāds klausītājs komentējis, ka saprast var, bet kaut kas spocīgs, Andrejs Veisbergs atzīst, ka ar mākslīgo intelektu tā ir - būs kaut kas spocīgs. Viņš stāsta, ka piedalījies leksikogrāfijas konferencē, kur arī daudz runāts par to, vai mākslīgais intelekts "piebeigs" vārdnīcas. Leksikogrāfi ir par to bažīgi. "Mākslīgais intelekts sevī iesūcis visu to, kas vārdnīcās jau ir ierakstīts, kas ir loģiski," atzīst Andrejs Veisbergs. "Tad bija liela diskusija par to, ko mākslīgais intelekts nevar izdarīt. Parādījās, ka sarkasmu un ironiju mākslīgais intelekts īsti neatpazīst. Pagaidām. Kad uz to noradīja, cilvēks, kas ļoti aizstāvēja mākslīgā intelekta iespējas, teica, ka arī daudzi cilvēki sarkasmu un ironiju nespēj saprast. Tāpēc nevajag gaidīt, lai mākslīgais intelekts to saprastu."  

Vai vasaras riepas pret ziemas mainīt jau tagad? Arī par to spriežam drošas braukšanas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un CSDD Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Runājot par ziemas riepām un riepu maiņu, raidījuma viesi atzīst, ka vajadzētu sākt bez steigas tās mainīt. "Kad vidējā gaisa temperatūra diennakts laikā nepārsniedz +10 grādus kādu nedēļu, tas ir brīdis, kad nopietni vajadzētu sākt domāt par ziemas riepām," atzīst Jānis Vanks. "Ja mēnesī nobraucu 1000 kilometru un esmu uzlicis ziemas riepas mēnesi ātrāk, pirmkārt, nebūs rindas pie riepu maiņas servisiem un es būšu labāk sagatavojies braukšanai no rīta, kad ir plus 2-3 grādi, slapjš un +5 grādi - ziemas riepas strādā labāk," norāda Alberts Krūmiņš. Jānis Vanks arī atzīst, ka bieži satiksmē novēro, ka liela daļa auto vadītāju brauc pāri savām spējām. "Vai tā ir liela ticība, ka ar mums nekas nenotiks, vai... Man nav tam loģiska izskaidrojuma, bet es bieži sastopos satiksmē ar to, ka var redzēt, ka cilvēks brauc pāri savām spējām. Tas izvēlētais ātrums un manevri neatbilst tam, kā vajadzētu to darīt. Grūti pateikt, vai tas ir pārāk liels optimisms vai kas. Optimisms nav slikta lieta, bet satiksmē vajadzētu reālistiski domāt," atzīst Jānis Vanks.     

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Jelgavu, kur Pasta ielā atrodas pirmā Latvijā renovētā 12 stāvu māja.  Mājas iedzīvotāju un speciālistu pieredzi uzklausām raidījumā. Par pieredzi mājas atjaunošanā un sakārtošanā stāsta Jelgavas Pasta ielas 34. mājas iedzīvotājs Aleksandrs Smirnovs, mājas vecākais Viktors Valainis, būvnieks - Jelgavas uzņēmuma "SIA Tools Vendor" vadītājs Andris Vaišļa un Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Konkursā "Energoefektivā ēka Latvijā" mājas vecākais Viktors Valainis saņēma žūrijas atzinību par ēkas atjaunošanas projekta vadību – izcilu piemēru ilgtspējīgai domāšanai, sekmējot ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radot ērtu un sakoptu vidi.

Vai vientulība var ietekmēt cilvēka veselību? Ja jā, tad kādos gadījumos, un vai pastāv kādas kopsakarības, kas liek dažiem cilvēkiem vairāk ciest no vientulības nekā citiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē krīzes centra "Skalbes" pārstāves: krīzes tālruņa 116123 projektu vadītāja Kristīne Circene un klīniskā un veselības psiholoģe, Junga analītiķe, atbalsta grupu vadītāja Inese Ruka. Vientulība katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs "Skalbes", ir saistīta ar vientulību. 41% vīriešu un 59% sieviešu runā par vientulību. Tālejoši tas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību. Vientulība nav nekas nenormāls, ja tā ieilgst, jāmeklē palīdzība. "Statistika liecina, ka pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes visos vecumos, savukārt vīrieši palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk kādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā sievietes, runā par to četras reizes biežāk," atzīst Inese Ruka.