Stājas spēkā vairākas izmaiņas būvniecības jomā. Kā to izjutīs privātmāju īpašnieki?

Sensorā pārslodze ir stāvoklis, kad smadzenes nespēj efektīvi pastrādāt pārāk lielus signālus, kas nāk no mūsu redzes, dzirdes, ožas, taustes vai garšas. Īpaši bīstami, ja šāds stāvoklis veidojas darba vidē. Šāda gadījumā varētu palīdzēt neirodažādība. Kā tā darbojas? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uzņēmuma "Accenture" Neirodažādības kopienas vadītaja Natālija Lukina, "Accenture" Dažādības un iekļautības vadītāja Liene Kļaviņa unsupervīzore, Sistēmiskās psihoterapijas centra pārstāve Ilze Žilde.

Cilvēka pēda ir kā atspere, kas ejot vai skrienot, amortizē triecienus pret zemi, nodrošina līdzsvaru un stabilitāti, rada spēku atspērienam. Tomēr jebkura atspere var nolietoties vai pat salūzt. Kā to nepieļaut? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē traumatologs, ortopēds, pēdas ķirurgs Juris Brūklis un fizioterapeite Ilze Vindele-Strode. "Ziema būtiski neietekmē pēdu un pēdu locītavu traumas. Tās vairāk saistītas ar sporta aktivitātēm, kam nav īpaši sezonāls raksturs. Plaukstu un roku traumas ir vairāk saistītas ar ziemu," vērtē Juris Brūklis. Ilze Vindele-Strode piekrīt, ka uzmanīties vajadzētu, bet ziema nav tas laiks, kad traumu ir vairāk. Ir jādomā par stabilākiem apaviem. Runājot par apaviem, Juris Brūklis atzīst, ka kvalitāte ir sekundārs jautājums, domājot par traumām. Viņš atsaucas uz kādu pētījumu, kurā teikts, ka vislielāko krišanas risku vecākiem cilvēkiem nosaka, cik stipri ir mazie pēdu muskuļi, kas spiež pirkstus pie zemes. "Ja mēs ievelkam pēdu šaurās kurpēs, kur visi pirksti saspiesti čupiņā, ja jūs paskatīsieties lielāko daļu apavu un savus apavus mājās, redzēsiet, ka ir milzīga disproporcija starp to, cik šaurs vai plats purngals un kāda gribētu būt pēda tad, kad jūs kāpjat. Ja pēdas pirksti nespēj izplesties, viņi nespēj veikt savu mazo darbu - pēdas balansu, un cilvēki tāpēc krīt uz priekšu. It sevišķi vecāki cilvēki, jo viņiem ir ļoti vāji pēdu muskuļi. Visi āmurveida pirksti, greizie īkšķi ir tikai sekas. Apavi ir viens no galvenajiem veicinošiem faktoriem nestabilitātei tieši veciem cilvēkiem," norāda Juris Brūklis.  Ilze Vindele-Strode papildina, ka šauros apavos samazinās arī atbalsta laukums pēdai. Vai garas pastaigas var palīdzēt pēdu muskuļu trenēšanai? "Skatoties, kā cilvēki staigā, kādos apavos un kur staigā. Ja viņš paņem nūjas rokās, uzvelk šaurus apavus ar labi polsterētu zoli un noslāj 10 kilometrus, viņš trenē tikai kardiosistēmu un muskulatūru kā tādu," norāda Juris Brūklis, "Tas nav slikti. Bet tas pēdām neko labu neizdara. Varbūt pat pretēji."  "Ja mēs ejam ātri, gariem soļiem, monotoni un  viendabīgi, nedomājot par to, kā liekam pēdu, tajā skaitā nepieslēdzam mazos pirkstus atspērienā, tas neko labu pēdām neizdara," turpina Juris Brūklis. "Ja mēs uzvelkam pēc iespējas plānākus, vienkāršākus, platākus apavus un apzināti ejam, piemēram, pa kaut kādām nelīdzenām virsmām, kur mainās reljefs, ir čiekuri, saknes, akmentiņi, kur uzmanāmies, izvairāmies, tas viennozīmīgi trenē. Kādi apavi tiek uzvilkti, tāds arī ir efekts pēdai."

Lai mazinātu birokrātiju un ilgo procesu, lai ēku nodotu ekspluatācijā, no 2026. gada būs vairākas izmaiņas būvniecības jomā. Kā to izjutīs privātmāju īpašnieki? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par izmaiņām stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs un Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa. "Svarīgākais, kas ir ieviests no 6. janvāra, ir vienotais būves reģistrācijas process, kas labs iestāžu kopā darbā piemērs, kurā tiek atvieglota dzīve cilvēkam, neliekot viņam vērsties trīs iestādēs, bet ar pirmo reizi ierosinot visu procesu līdz pat tam, lai būves dati tiktu reģistrēti kadastrā un īpašumtiesības ierakstītas Zemes grāmatā," vērtē Baiba Vītoliņa. Tie vairāk ir jautājumi, kas saistoši īpašniekiem vai būves ierosinātājiem, kas arī ir atbildīgi par tās reģistrāciju un nodošanu ekspluatācijā. "Diezgan bieži īpašnieki lūdz procesu novest līdz galam, līdz pat noošanai ekspluatācijā. Ja būvnieki piekrīt, viņi ar to nodarbojas. Arī arhitekti bieži veic šīs procedūras, gan konsultējot, gan palīdzot, gan saņemot pilnvaru nodot būvi ekspluatācijā," papildina Normunds Grīnbergs.

Kā pārkāpt pāri gadu mijas robežai, ko ņemt līdzi jaunajā un ko atstāt vecajā gadā? Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē režisors Pēteris Krievkalns, filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Māris Kūlis un Baiba Vārna.

Latvijā turpinās bezmaksas digitālo prasmju apguves projekts, kurā 30 pašvaldību pulciņam tagad pievienojusies arī Rīga. Par projektu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Digitālās iesaistes un prasmju nodaļas projekta koordinatore Arita Vīziņa un projekta "Sabiedrības digitālo prasmju mācības" koordinatore Anna Niedola.

Vides piekļūstamība nodrošina visiem cilvēkiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Tā ietver ne tikai fizisko piekļuvi ēkām un publiskajām vietām, bet arī piekļuvi informācijai un tehnoloģijā. Cik tālu esam pavirzījušies labas vides piekļūstamības izveidē? Cik iekļaujoši un pieejami ir uzņēmumu pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana?  Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" projektu vadītājs un viens no A komandas Reinis Darkēvics, Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzeja Izglītības programmas kuratore Daniela Zacmane un ratiņkrēsla kērlinga spēlētāja jaukto pāru komandā, vides pieejamības eksperte Poļina Rožkova. "Lielākā daļa sabiedrības jau ir pieradusi, ka ir nepieciešami kādi risinājumi, lai risinātu piekļūstamības problēmas cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai vecākiem ar maziem bērniem. Tomēr daudzi neaizdomājas, ka ir arī citi funkcionālie traucējumi – redzes un dzirdes, piemēram. Par to neaizdomājas arī projektu īstenotāji," norāda P oļina Rožkova.   Reinis Darkēvics iepazīstina ar A komandas darbu. Tie ir cilvēki, kuriem ir dažādas invaliditātes un viņi kopā dodas uz dažādām vietām kā lietotāji un pēta pieejamības iespējas. Pēc tam par to stāsta "Apeirona" kanālos. Viena vieta, kur A komanda viesojusies ir arī Kino muzejs.

Daudzu cilvēku dzīvē sociālie mediji un cits digitālais saturs aizņem bīstami daudz diennakts laika. Vai iespējams mazināt digitālās vides ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi un paradumiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, filozofs un reliģiju pētnieks Valdis Svirskis un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

Mums priekšā ir krietns brīvdienu skaits. Kāpēc gan tās neizmantot, lai vismaz kādu dienu vai divas neveltītu aktīvai atpūtai dabā? Par ziemas dabas takām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurp doties, iesaka ceļotāja Alīna Andrušaite, dabas pētnieks, vēsturnieks Andris Grīnbergs un "TravelFree" pārstāvis Edgars Plešs. Latvijā ir gan daudz kur ceļot arī ziemā. Tomēr ziema ir savā ziņā riskantākais laiks ceļojumiem, jo ir salīdzinoši maz gaismas, daudzviet ir slidens. Bet tas nenozīmē, ka jāsēž mājās. Izkustēties noteikti vajag. Galvenais ir saņemties piecelties no dīvāna un doties ārā. Un tad jau iespējās daudz un dažādas tuvākā un tālākā apkārtnē, atliek tik izvēlēties. Gaismiņas var baudīt Ogrē, var vienkārši pastaigāties pa Rīgu, var izvēlēties kādu maršruti Gaujas Nacionālajā parkā, var doties uz Latgales pusi, var staigāt Skrīveru un Aizkraukles apkārtnē. Var braukt uz Kurzemes pusi, izvēlēties, piemēram, Kandavu. Uz Jelgavu var doties tiem, kam patīk pilsētas apceļot. Tiesa, Latvijā jārēķinās, ka daudzviet var nokļūt tikai ar personīgo mašīnu ne sabiedrisko transportu.

Vai ziņu ar speķi Ziemassvētkis ir ir kanoniska recepte? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, kad runājam par tradicionālām un mazāk zināmām gada nogales svētku ēdienu receptēm. Receptes piedāvā "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs. Zirņiem jābūt svētku galdā! "Pelēkos zirņus iepriekšējā dienā jāaplej ar karstu ūdeni, nedaudz piespiež citrona sulu vai pieliek sodu. Tad vāroties būs nedaudz mīkstāki. Mērcējamo ūdeni pirms vārīšanas noliet un uzliet citu," iesaka Ingmārs Ladigs. Ja gribas pie zirņiem sacept speķi ar sīpoliem, vispirms taukos apcep sīpolus, tos noņem no pannas, tad liek gaļu cepties un saliek kopā. Tad būs kraukšķīgāki. Cepot kopā sīpolus ar gaļu, var vairāk sasust. Garšai var pielikt melnos piparus un arī var ķimenes pielikt. Ar sāli jābūt uzmanīgam, to labāk pievienot beigās, lai nebūtu pārāk sāļi, jo žāvēai gaļai parasti ir jau pievienota sāls. Neatņemams svētku ēdiens ir rasols. Ina Poliščenko uzskata, ka tas ir svētku ēdiens, ko saprot katrs latvietis un parasti ceļ galdā. Tradicionāli gatavo ar desu, bet var gatavot ar liellopa gaļu vai vistu. Klasiskās sastāvdaļas - marinēts gurķis, konservēti zaļie zirnīšu, vārīti kartupeļi, vārīta ola, arī vārīti burkāni. Var likt skābu krējumu un majonēzi, mazliet vieglākai versijai var likt grieķu jogurtu bez piedevām. Pievieno sinepes, mārrutkus. Ina Poliščenko savam rasolam izvēlas vistas fileju vai cūkgaļu. To iemarinē iepriekš ar medu, sāli un pipariem, pagatavo kā cepeti, sagriež un iemaisa rasolā. Mazliet rotaļīgi un garšīgi. Citu salātu versija jeb "restorāna rasols". Uz šķīvja izklāj salātlapas. Uz tām liek nelielus kartupelīšus, kas novārīti un apcepti. Nedaudz rozmarīns vai timiāns. Pa virsu vēl liek saule kaltētu tomātus vai mazos tomātiņus, sarkano sīpolu. "Dārgo" garšu piešķirs pievienotais cepetis vai rostbifs. Var pievienot arī grauzdētus riekstus vai sēklās. Ina Poliščenko  bilst, ka dažādi rieksti un sēklas ir tas, kas Ziemassvētku ēdienus ar viegliem paņēmieniem padara īpašus. Ingmārs Ladigs papildina, ka arī granātābolu sēkliņas Ziemassvētku salātiem piešķir īpašu garšu. Vēl pavāri stāsta, kā marinēt un krāsnī pagatavot pīli vai citu putnu. Tāpat klausītāji vēlas zināt veģetāru un vegānu svētku ēdienu receptes. Ina P iesaka izmantot sojas granulas. Viņa arī piedāvā pildītas portaballo sēnes, kā arī ceptus baklažānus un cukīni. Protams, Ziemassvētkos dažādos veidos var gatavot ķirbi. Ingmārs Ladigs arī stāsta un rāda, kā pagatavot piparkūku mīklas recepti.

Jo īsāka diena, jo grūtāk no rīta piecelties, visa diena var paiet žāvājoties, bet vakarā ir vēlme ātri doties gulēt. Vai tas ir normāli? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un miega eksperte, ārste psihiatre, medicīnas zinātņu doktore Natālija Bērziņa. Ierakstā uzklausām Anniju. Viņai miega traucējumi radās stresa un pārslodzes dēļ darbā un viņa vērtē, ka arī daudziem kolēģiem bijušajā darba vietā bija izdegšanas simptomi. Annijai miega problēmas risināšana prasīja divus gadus.