Siltumsūkņu lietderība mitekļa apsildīšanai krietnā aukstumā

Par savu veselību mums jārūpējas arī pašiem, jo viss sākas ar sevi – cik aktīvi, atbildīgi un iesaistīti esam savas veselības nodrošināšanā, tik vesela kopumā būs sabiedrība. Ko varam darīt, lai veicinātu līdzestību? To skaidrosim raidījumā, kad studijā viesosies Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis, klīniskā farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.  Klausāmies arī Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Aiņa Dzalba kā ģimenes ārsta pieredzi par to, cik atbildīgi esam par savu veselību.

Pēc vēsturiski augstākā punkta sasniegšanas 2022. gadā ASV pieaugušo aptaukošanās rādītājs līdz 2025. gadam ir nokrities no teju 40 līdz 37 procentiem. Vai arī Latvijas iedzīvotāju aptaukošanās pieauguma dinamiku var lauzt, līdzīgi kā tas noticis ASV? Par to spriežam raidījumā, kurā viesojas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Liene Sondore un Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare.

Kā labāk un drošāk dzīvot īpašumā, kur daļa ir kopīpašums, piemēram, nama gaitenis, jumts u. tml.? Jautājums no jauna aktualizējies pēc pērnā gada beigās un pagājušā gada sākumā notikušajām traģēdijām Bauskas ielā un Krustkalnos. Kā segt zaudējumus, ja tie daudzdzīvokļu mājās radušies negadījumu dēļ? Par ko padomāt un kā nodrošināties, pirms nelaime ir notikusi? Par to visu saruna studijā, kurā piedalās apdrošināšanas sabiedrības "Balta" valdes loceklis Uldis Dzintars, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe, ar pieredzes stāstu dalās arī Bauskas nama 15 vecākais Andris Vikse.

Augstās medikamentu cenas nereti spiež cilvēkus meklēt lētākas alternatīvas internetā. Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Diemžēl situāciju izmanto arī krāpnieki. Zāļu viltojumi internetā – par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane un Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs Rihards Burmistris.

Vai šovasar ģeopolitisko notikumu dēļ visi rātni sēdēsim mājās un ceļojumiem uz kādu laiku pielikts punkts? Un kas notiks ar Latvijas tūrisma nozari? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtēt ūrisma pētnieks, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele, "TEZ TOUR Latvija" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis un SIA "BALT-GO" dibinātāja un vadītāja, gide Līga Pommere. Ēriks Lingebērziņš vērtē, ka situācija nav tik drūma, cilvēki turpina ceļot, tikai maina ceļojumu galamērķus. "Nevaram teikt, ka tūrismā ir noticis kāds milzīgs sabremzējums, kāds bija, piemēram, pandēmijai sākoties," norāda Ēriks Lingebērziņš. "Protams, mēs esam nokļuvuši jaunā krīzes konfigurācijā, kur atsevišķs reģions ir izslēgts no aprites. Tam ir ietekme uz pavisam tālajiem lidojumiem un sasniedzamību, īpaši Dienvidaustrumāzijas reģionā. Bet tas nozīmē arī to, ka liela daļa eiropiešu šobrīd skatās, kā savus šīs vasaras ceļojumu plānus varētu mainīt un ceļot šeit pat Eiropā." Vēl ir aktuāls jautājums par izmaksu pieaugumu, cik maksā ceļojums. "Laimīgā kārtā Eiropas valstu iedzīvotāju ekonomiskais drošības spilvens vienmēr ir bijis lielāks nekā mūsējais, un eiropieši skatās uz šo kā uz pārejošu krīzi un un tomēr šajā vasarā ceļos. Mēs esam Eiropā, un puse no visa pasaules tūrisma faktiski notiek Eiropā, un tas ir jautājums par to, cik efektīvi šobrīd mēs kā valsts atkal varam runāt par ārvalstu tūristu piesaisti," turpina Ēriks Lingebērziņš. Arī Rolands Birģelis piekrīt, ka cilvēki Eiropā domā citādi nekā Latvijā, kur daudz vairāk domas ietekmē karš Ukrainā.   "Eiropā domā pavisam savādāk nekā šeit, Latvijā. Eiropieši tieši aktīvāk pērk ceļojumus, rezervē ceļojumus, jo viņi saprot, ka krīzes dēļ šie ceļojumi rīt būs dārgāki. Viņi dara otrādi. Mēs gaidām, kas būs, cenas kāpj, un finālā mēs saprotam, ka šogad varam atļauties iztērēt to pašu 1000 eiro, bet par zemākas klases viesnīcu vai kaut kādu mazāku ceļojumu. Savukārt eiropieši rezervē un brauc," norāda Rolands Birģelis.

Kā būtu, ja kultūru un veselību varētu uzlūkot kā savstarpēji saistītas jomas? Ko tas dotu nākotnē veselības traucējumu profilaksē, veselības veicināšanā, kā arī slimību pārvaldībā un ārstēšanā visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē veselības un kultūras pasākumu organizētāja un pētniece Inga Surgunte un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne. "Mums patīk dažkārt domāt, ka mūsu muzeju biļetes nav tik dārgas un viss ir ļoti pieejams, bet, līdzko paskatāmies uz mazaizsargātajām sabiedrības grupām, uzreiz ieraugām, ka kultūras patēriņš ir stipri mazāks un arī pieejamības risinājumi joprojām pieklibo," atzīst Inga Surgunte.  Viņa piekrīt klausītāju paustajam, ka tikai ar Jāņiem, Ziemassvētkiem vai dziesmu svētkiem nepietiek.  "Pētījumi saka, ka varam novērot arī no vienreizējas kultūras pieredzes lielu emocionālu iedvesmu, pacēlumu, bet, lai mēs varētu runāt par paliekošu un transformatīvu ietekmi, būtu nepieciešamas vismaz sešas nedēļas, kuru laikā vismaz vienu reizi ir tāda dziļa, ilgstoša kultūras vai mākslas pieredze. Regulāra, pastāvīga kultūras pieejamība ir šo programmu pamatā," turpina Inga Surgunte. Raidījuma viešņas iepazīstina ar pilotprojektu, kurā studenti strādā ar sievietēm, kurām ir krūts vēža pieredze. Programmā ir 10 ar rakstīšanu un vārdu saistītas aktivitātes: lēnā kaligrāfija, haiku rakstīšana, kopā lasīšana, dalīšanās. 

Pavasaris ir atjaunošanās laiks, taču tas atnes arī putekļus, ziedputekšņus un spilgtu gaismu, kas nogurdina redzi. Kā izbaudīt pavasari, bet nenodarīt pāri acīm? Par to raidījumā Kā labā dzīvot stāsta oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste titula "Gada optometriste 2025" ieguvēja Katrīna Ulberte.

Vai plānojat doties pensijā priekšlaicīgi? Par iespējamiem zaudējumiem un nosacījumiem, kā arī VSAA automātisko pensiju pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem, kas stājās spēkā 1. aprīlī, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete.

Olas, pasha un citi Lieldienu brīnumi. Gatavojaies svētkiem kopā un meklējam gardākās receptes gan brokastu galdam, gan dāvanu grozam. Viss par Lieldienu ēdieniem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs. Ingmārs Ladigs kā vienu no Lieldienu ēdieniem min pantāgu, jeb mūsdienās mēs to dēvējam par omleti, ko gatavo uz ugunskura.  Čuguna pannā izkausē lielu sviesta pikuci, iesit vairākas olas. Attiecīgi viesi katrs var pievienot garšvielas, kartupeļus, kādu gaļas gabaliņu. Piemirsts ēdiens ir "ziedošais pīrāgs". Tam izmanto parasto rauga mīklu, bet pildījumā ir vārīti burkāni, kas sajaukti ar biezpienu un olām. Var pievienot sviestu. Veido pīrāgus. Cep cepeškrāsni un pēc tam pārziež ar krējumu, pārkaisa ar cukuru un kanēli.  Ina Poliščenko atzīstas, ka viņai ļoti patīk krāsot olas, viņa izmanto gan tradicionālās metodes, gan mūsdienu krāsas. Parasti olu tāpēc ir par daudz, tāpēc izdomā dažādus ēdienus, kur pievienot olas. Tās ir pildītas olas, ātrie salāti ar pupiņām, turku zirņiem vai tunča konserviem. Kaut vai - pārgiez olu un uzliec marinētas siļķes gabaliņu. Vienkārša pashas versija bez termiskās apstrādes. Biezpiens 400 g, sviests 100 g, pūdercukurs 100 g, 2 olas dzeltenumi, saldais krējums 400 g, rīvēta citrona miziņa, vaniļas cukurs, žāvētas aprikozes, grauzdētas mandeles, rozīnes.  Izkausē sviestu. Biezpienu var izberzt caur sietiņu. Visas sastāvdaļas samaisa, var izmantot blenderi. Masai pievieno žāvētos augļus un riekstus. Vislabāk atstāt uz nakti, lai savelkas. Dekorē ar tumšo vai balto šokolādi pēc izvēles. Ingmāra Ladiga ieteikums - pagatavoto masu iesien marlē un ieliek puķupodā ar caurumu. Ļoti labi notek biezpiena sūkalas.

Lipoproteīns – kardiologi un citi veselības aprūpes speciālisti aicina pievērst uzmanību šim būtiskajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram, kurš tik bieži paslīd garām nepamanīts. Kāpēc tas ir tik svarīgi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Eva Pērle un ģimenes ārste Santa Stepiņa.