Nosacījumi, kas jāņem vērā, ja plānojat doties pensijā priekšlaicīgi

Vai plānojat doties pensijā priekšlaicīgi? Par iespējamiem zaudējumiem un nosacījumiem, kā arī VSAA automātisko pensiju pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem, kas stājās spēkā 1. aprīlī, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete.

Olas, pasha un citi Lieldienu brīnumi. Gatavojaies svētkiem kopā un meklējam gardākās receptes gan brokastu galdam, gan dāvanu grozam. Viss par Lieldienu ēdieniem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs. Ingmārs Ladigs kā vienu no Lieldienu ēdieniem min pantāgu, jeb mūsdienās mēs to dēvējam par omleti, ko gatavo uz ugunskura.  Čuguna pannā izkausē lielu sviesta pikuci, iesit vairākas olas. Attiecīgi viesi katrs var pievienot garšvielas, kartupeļus, kādu gaļas gabaliņu. Piemirsts ēdiens ir "ziedošais pīrāgs". Tam izmanto parasto rauga mīklu, bet pildījumā ir vārīti burkāni, kas sajaukti ar biezpienu un olām. Var pievienot sviestu. Veido pīrāgus. Cep cepeškrāsni un pēc tam pārziež ar krējumu, pārkaisa ar cukuru un kanēli.  Ina Poliščenko atzīstas, ka viņai ļoti patīk krāsot olas, viņa izmanto gan tradicionālās metodes, gan mūsdienu krāsas. Parasti olu tāpēc ir par daudz, tāpēc izdomā dažādus ēdienus, kur pievienot olas. Tās ir pildītas olas, ātrie salāti ar pupiņām, turku zirņiem vai tunča konserviem. Kaut vai - pārgiez olu un uzliec marinētas siļķes gabaliņu. Vienkārša pashas versija bez termiskās apstrādes. Biezpiens 400 g, sviests 100 g, pūdercukurs 100 g, 2 olas dzeltenumi, saldais krējums 400 g, rīvēta citrona miziņa, vaniļas cukurs, žāvētas aprikozes, grauzdētas mandeles, rozīnes.  Izkausē sviestu. Biezpienu var izberzt caur sietiņu. Visas sastāvdaļas samaisa, var izmantot blenderi. Masai pievieno žāvētos augļus un riekstus. Vislabāk atstāt uz nakti, lai savelkas. Dekorē ar tumšo vai balto šokolādi pēc izvēles. Ingmāra Ladiga ieteikums - pagatavoto masu iesien marlē un ieliek puķupodā ar caurumu. Ļoti labi notek biezpiena sūkalas.

Lipoproteīns – kardiologi un citi veselības aprūpes speciālisti aicina pievērst uzmanību šim būtiskajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram, kurš tik bieži paslīd garām nepamanīts. Kāpēc tas ir tik svarīgi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Gustavs Latkovskis, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Eva Pērle un ģimenes ārste Santa Stepiņa.

Plānojat mājās remontu? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kurus darbus var veikt tikai pavasarī. Skaidro Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pedagoģes Sandra Miklašēvica un Gunita Ķēniņa. Ierakstā Latvijas Amatniecības kameras biedrs, apdares darbu meistars Normunds Lindemanis iepazīstina ar aktuālajām interjera dizaina tendencēm 2026. gadā.  

Gandrīz katru dienu mēs radām bīstamus atkritumus, kurus, nepareizi šķirojot vai to nedarot vispār, var  iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās. Kādas ir būtiskākās kļūdas, šķirojot bīstamos atkritumus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs, SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis un uzņēmuma "BAO" pārstāvis, ķīmiķis Guntis Pužulis.

Ja tu neinteresējies par mākslīgo intelektu (MI), tas nenozīmē, ka tas neinteresējas par tevi. Izklausās draudīgi, bet kā izmantot MI un to darīt tā, lai pašiem nebūtu jāuztraucas par savu virtuālo drošību, par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas (MILA) padomes loceklis Guntis Kalniņš, "Tilde" vadītājs Latvijā un MILA valdes loceklis Artūrs Vasiļevskis, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. "Visu vēlams pārbaudīt, pirms pieņemt lēmumu," atgādina Gints Mālkalnietis. "Ja jūs skatāties, kā uztaisīt kūku, viss kārtībā, ja jums ir jāpieņem lēmums, no kura ir atkarīgas lielas finanses vai kāda cilvēka dzīvība vai veselība, jums tomēr ir jābūt tam, kas ir gudrāks." "Ja mēs runājam par riskiem, es vienu risku gribētu aktualizēt. Proti, mākslīgais intelekts ietekmē mūsu, domāšanu, rada slinkuma paradumus," norāda Artūrs Vasiļevskis. "Ir veikti jau pētījumi, ka cilvēkiem, kuri izmanto mākslīgo intelektu, domāšanas prasmes, kognitīvā koncentrēšanās ir samazinājusies 50 -60, pat 70 procentus. Šobrīd notiek sarunas par to, kā mākslīgo intelektu izmantot izglītībā. Es domāju, ka vissliktākais, ko var izdarīt mūsu nākotnes paaudzei šajā posmā, kad notiek domāšanas un loģiskās spriešanas attīstība, ir ļaut  piekļūt pie vispārīgiem mākslīgā intelekta rīkiem, tādiem kā . Šis ir vēl līdz galam neapzināts risks, ka mēs mūsu nākotnes paaudzei spriešanas, domāšanas spēju samazināsim ļoti būtiski." Guntis Kalniņš papildina, ka ne tikai pazaudējam laiku domāšanai, bet arī pašu prasmi domāt zaudējam. Viņš arī norāda, ka pasaulē jau darba devēji ceļ trauksmi, ka cilvēki zaudē prasmes. No vienas puses MI ir palīgs, no otras - jau tagad dažādu nozaru pārstāvji norāda, ka MI ir līdz galam neapzināts risks, kura dēļ samazinās cilvēku spriešanas, domāšanas spēja.    

Vai svētkus drīkst atzīmēt, vai tikai svinēt? Kā ir pareizi? Atbilde uz šo un citiem jautājumiem raidījuma Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. "Jāpieņem, ka vārdam ir vairākas nozīmes (..) Atzīmēt var piezīmju grāmatiņā, atzīmēt var arī svētkus," norāda Andrejs Veisbergs. "Es nelietoju atzīmēt kopā ar svētkiem, bet man nav nekādu iebildumu, ka kāds to lieto. Varbūt ir mazliet atšķirība. Svinēt ir pamatīgi." Sanda Rapa norāda, ka Literārajā vārdnīcā vārdam atzīmēt ir noradīta nozīmē 'svinēt svētkus'. Tiesa, tā ir pēdējā no trim vārda nozīmēm. "Ir arī uzskats, ka atzīmēt ir nelatviskāks vārds nekā svinēt. Svinēt arī izklausās latviskāk," bilst Sanda Rapa.  

Darba vide ir mainīga. Mūsdienās panākumus nodrošina spēja elastīgi pielāgoties pārmaiņām. Kā to izdarīt, cik grūti vai viegli tas ir un kā pieaugušam cilvēkam atsākt mācīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, automātisko vārtu servisa un apkopes speciālists uzņēmumā "Sajos un Portress" Jānis Emīls Ozols, kurš izmantojis profesionālās tālākizglītības programmu "Elektromontieris", lai veiksmīgāk darbotos izvēlētajā jomā, un sertificēta psiholoģe klīniskās un veselības psiholoģijas jomā Marta Rubīna. Ierakstā uzklausām cilvēku domas Lietuvas pierobežā par to, cik droši jūtas darba tirgū un kā vērtē iespēju mācīties vai pārkvalificēties. "Mūsdienās darba tirgus tik strauji mainās, ka pieaugušo izglītība jau kļūst par normu. Cilvēki saprot, ka bez mācīšanās vairs nevar strādāt esošajā darbā. Tāpat arī ir iespēja pārkvalificēties un iegūt pilnīgi jaunu profesiju. Pēc statistikas datiem, pēc sabiedriskās domas aptaujas redzam, ka vismaz 90% cilvēku savas dzīves laikā maina darbavietu. Iemesli, protams, ir dažādi - strauji ienāk tehnoloģijas, cilvēkiem ir nepieciešams mācīties ik dienu," atzīst Elīna Purmale-Baumane. Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā projektā Individuālie mācību konti ir izveidota prasmju pārvaldības platforma "Stars" stars.gov.lv, kurā redzam, ka jau vairāk nekā 55000 ir izveidojuši savus individuālos mācību kontus un vairāk nekā 56000 jau ir pieteikušies dažādām mācībām. Vairāk nekā 30000 ir pabeiguši dažādas izglītības programmas.  "Prasmju pārvaldības platformā var atrast tik tiešām ļoti dažādas gan digitālo prasmju programmas, gan profesionālo prasmju paaugstināšanai, gan arī pārkvalifikācijai, dažādas programmas, kas dod jaunu profesiju. Kopumā prasmju pārvaldības platformā "Stars" ir pieejamas 216 izglītības programmas," norāda Elīna Purmale-Baumane. Ļoti motivēti mācīties ir cilvēki ar augstāko izglītību. Elīna Purmale-Baumane atgādina par nepieciešamību izveidot savu kontu, lai pieteiktos mācībām. Ja cilvēkam nav prasmju to izdarīt vai arī nav autentifikācijas rīku, var vērsties savā pašvaldībā pie pieaugušo izglītības koordinatora.  

Aprīļa sākums dārzkopības entuziastiem ir ļoti rosīgs. Par svarīgākajiem Lieldienu laika dārza darbiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Ko noteikti vajadzētu paspēt izdarīt, atgādina Dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un SIA "Labie koki" vadītājs, arborists, teritorijas labiekārtošanas plānotājs Edgars Neilands. Aktuālākais - augi ir cietuši aizvadītajā ziemā. Apsaluši un apdeguši skujeņi un rododendri. Skuju kokiem ir izteikti apsalusi un apdegusi dienvidu puse. Pagaidām speciālisti vēl iesaka nesteigties un neko negriezt, un noteikti vēl nerakt augus laukā, jo visbiežāk mostas snaudošie pumpuri. Tas nebūs ātrs process. Skaists koks būs tikai pēc gada. Lai stimulētu jauno dzimumu veidošanos un stiprinātu sakņu sistēmu, augs ir jāmiglo ar jūras aļģu preparātu. Tāpat cietušos augus ir jālaista.

2026. gada 4. maijs ir diena, kad beigsies ārstu papīra formā izrakstīto nosūtījumu ēra. Turpmāk pacienti elektroniskos nosūtījumus varēs apskatīt portālā "eveseliba.gov.lv". Arī par citiem  e-veselības jaunumiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (LDVC) valdes loceklis Juris Gaiķis, Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure.