Vai stingrākās prasības mikromobilitātes rīku izmantošanai devušas rezultātu?

Vējš matos un ātrums sirdī – tā varētu nosaukt braukšanu ar motociklu. Kā ceļot ar šiem spēkratiem un kā plānot ceļojumu, zinot, ka vēlēsieties braukt tieši ar motociklu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas motobraucēji – satiksmes eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons. "Tas noteikti ir jādara! Šis aparāts ir fantastisks ceļošanas rīks." ceļot ar motocikliem aicina Oskars Irbītis. "Daudzas valstis to ir sapratušas, ka motobraucējs ir pats fantastiskākais tūrists. Ja cilvēks brauc ar kemperiem, ar savu dzīvojamo vagonu, viņš ir visu paņēmis līdzi un ir izplānojis savu maršrutu tā, ka viņš nu tur aizbrauks uz turieni, aizbrauks uz turieni, bet tā, lai man ir neērti. Tie, kas brauc ar motocikliem, tiem līdzi nav nekā. Obligāti viņiem vajadzēs vietu, kur palikt. Viņam vajadzēs arī vietu, kur kaut ko nopirkt. Motocikls ir fantastisks līdzeklis, lai varētu šo to apskatīt un piebraukt arī tādās vietās, kur varbūt citi nevar to izdarīt. It sevišķi, ja skatāmies uz valstīm, kas ir bagātākas ar kalniem, bagātākas ar sarežģītākiem ceļiem. Piemēram, viena no tām valstīm, kas ir ļoti, sapratusi, ka motociklisti ir baigi foršā lieta, ir Norvēģija, jo Norvēģijā, piemēram, maksas ceļi ir motociklistiem ir par brīvu. Līdz ar to tas pats par sevi kļūst par tādu pievilcīgu ceļošanas līdzekli. Turklāt arī attieksme pret motociklistiem ir ļoti labvēlīga." "Ja gribam braukt garos ceļojumos, ir jāpiemeklē tāds motocikls, uz kuru tu patiesi jūties ērti," par braucamlīdzekļa izvēli bilst Arnis Blodons. "Oskars pieminēja, svarīga ir stūres pozīcija, svarīgs ir sēdeklis. Ja 500 kilometrus braucot, nebūs pareizs sēdeklis, tad es atvainojos, "dibens degs elles ugunīs". Tas būs ļoti nepatīkami. Nepareizs stūres novietojums vai piedzīšana kādam divdesmitgadīgam vēl tā, bet ja tev ir pāri par 30 un ir bijušas sporta traumas, sāk smelgt pleci, mugura, sasprindzinājums. Es savu motociklu esmu pārbūvējis ar legālajām detaļām, ko pieļauj tehniskā apskate, pielāgojis sava auguma īpatnībām - stūres augstums, sēdeklis, kāju izvietojums. Tad tiešām var nobraukt garus gabalus." "Lielākā nelaime, kas apdraud garu gabalu braucējus, nav fiziskais nogurums. Mēs nokāpjam no mocīša, bišķi pavingrojam, bišķi pastaipāmies, iedzeram ūdeni, neaizraujamies ar ēšanu gara brauciena laikā. Bet tas, kas visvairāk atspēlējās, ir miegs," turpina Arnis Blodons. "Ja esi 16 - 17 stundas pavadījis uz motocikla, tu brauc ar vaļējām acīm un tev "suņi sāk skriet". Mans ieteikums, kad jūtu, ka nāk "melnais suns" virsū, vienkārši nolieku moci malā, atrodu kaut kādu vietiņu, kur es uz 20 minūtēm iekrītu tā saucamajā dziļajā miegā. Atslēdzies, iekrīti, pēc 25 minūtēm cēlies - pilnīgi cita sajūta un brauc tālāk." Arnis Blodons ļoti kritiski vērtē mototūrima iespējas Latvijā, nav domāts ne par maršrutu piedāvājumu, ne infrastruktūru.

Aptaukošanās ir kompleksa problēma, ko jārisina, izprotot cēloņus un rīcību, kas pie tās noved un arī iespējamos risinājumus. Kādi tie ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un klīnikas "Aiwa" un Starptautiskā Bariatrijas ekselences centra ķirurgs Maksims Mukāns. "Veselīgs, sabalansēts uzturs un ilgstoši," mudina Sigita Pastare. "To, ko mēs varējām ēst 20 gadu vecumā, to nevar vairs pie tām pašām fiziskajām aktivitātēm ēst 40 gadu vecumā, jo vielmaiņas procesi fizioloģiski kļūst lēnāki," norāda Sigita Pastare. "Arī pētījumos ir konstatēts, ka arī fiziskā aktivitāte cilvēkiem ar gadiem kļūst mazāka. Un arī, protams, to veicina gadu no gada mūsu apkārtējā vide." "Ne vienmēr holesterīna līmenis korelē ar aptaukošanos. Praksē mēs redzam pietiekami daudzas pacientus ar normālu svaru vai pat samazinātu ķermeņa svaru, bet augstiem holesterīna līmeņiem. Un tas nozīmē, ka ir nesabalansēts uzturs, kurā samērā daudz ir produktu, kas satur taukus slēptā veidā un trūkst šķiedrvielu, trūkst pareizi pagatavotu dārzeņu," skaidro Sigita Pastare. "Protams, ka kabaci varam tvaicēti pagatavot cietu, kraukšķīgu, bet varam kārtīgi pannā ar eļļu un taukiem sacept, un tad veselīgums būs daudz mazāks. Vai kabaču pankūkas, kas laukos iecienītas. Jāēd visiem ir veselīgi un jāatrod laiks zivtiņai un veselīgi jāpagatavo." Viņa norāda, ka jūras un okeāna zivīs ir labais holesterīns jeb ABL lholesterīns, kas palīdz samazināt slikto holesterīnu jeb zema blīvuma holesterīnu.     

Darba diena var kļūt ne tikai emocionāli patīkama, bet arī veselīga, ja padomājam par ēšanu. Kā sagatavot ēdienu, lai paēstu un tas nesabojātos visas garās darba dienas laikā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Veselīgas un viegli pagatavojamas receptes iesaka uztura speciāliste Eva Šmite un uztura speciāliste, biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Uzturs" vadītāja Guna Bīlande. Jautājam arī Rīgas ielās sastaptiem cilvēkiem, kādi ir viņu pusdienu ieradumi, vai viņi ņem līdzi mājas gatavotu ēdienu.  Aģentūras "Norstat" apkopotie dati liecina, ka vairāk ņemt līdzi mājās gatavotu ēdienu uz darbu izvēlas sievietes (40%) un 33% vīriešu. 7% gan vīrieši, gan sievietes pērk ēdienu veikalā; 10% sieviešu atzīst, ka pusdienas nodrošina darbavieta, savukārt šo pašu atbildi sniedz 7% vīriešu. 5% sievietes saka, ka darbā nemēdz ēst. Savukārt vīrieši, kuri saka, ka viņi vispār darbā nemēdz ēst, ir 12%.  Guna Bīlande norāda, ka pirmām kārtām pusdienas būtu vajadzīgs ēst, lai cilvēks var funkcionēt ne tikai no rīta, bet arī pa dienu, pēcpusdienā un lai vakara ēdienreize neizvērstos milzīgā reidā uz ledusskapi, kur tiek izlaupīts viss pieejamais.  "Ja tu noteikti nepaēdīsi pusdienas, tad vakariņas ticami būs nevis dubultā, bet trīskārtīgi. Tāpēc pirmām kārtām ir jādomā par to, ka mums ir jāpaēd pusdienas," atzīst Guna Bīlande, norādot uz dažādiem veselības riskiem, ja cilvēks pusdienas neēd. "Vienmēr noteikti ir vieta diskusijai par izmaksām," turpina Guna Bīlande. "Ēdiens, kas gatavots mājās, vienmēr izmaksās lētāk nekā kafejnīcā vai ēdnīcā, vai veikalā nopirkts. It īpaši vasaras sezonā, kad ir pilns dārzs ar kabačiem un visu pārējo, gala izmaksu rezultāts pusdienu kastītei paliks vien dažu eiro rāmī pretstatā pusdienu piedāvājumiem. Ja parēķinām tīri finansiālo aspektu, tie varētu būt 30-40 eiro [ietaupījums] nedēļas griezumā, ja mēs paskatāmies gada griezumā, mums ir 1000 eiro. Burvīgs ceļojums sanāk." Eva Šmite atzīst, ka arī viņa ir "kastīšu cilvēks", kurai patīk ņemt ēdienu līdzi, jo no mājām var paņemt līdzi arī produktus, kurus varbūt pusdienu piedāvājumā nemaz neieraudzīsi. "Mājās mēs varam izvēlēties pēc iespējas kvalitatīvākus produktus, mēs varam arī, kā Guna teica, ar vēsu prātu jau saprast, ko mums pusdienās vajadzētu uzņemt tā, lai būtu paēduši, lai mūsu veselība no tā iegūtu. Ja mēs to kastīti sagatavojam iepriekšējā vakarā vai konkrētās dienas rītā, tad visticamāk, ka nebūsim ļoti lielā izsalkumā un varēsim izvēles izdarīt racionālas un pārdomātas," uzskata Eva Šmite.  Tāpat raidījuma viešņas norāda, ka nav obligāti līdzi vienmēr jāņem silts ēdiens, svarīgākais ir šo ieradumu ieviest un sākt ar vienkāršākām lietām, piemēram, var paņemt svaigus dārzeņus, ielikt biezpienu vai mocarellu, maizes šķēli.   "Ne vienmēr tam ir jābūt maksimāli sarežģītam un sagatavotam," uzskata Guna Bīlande.

Kā saglabāt ražas garšas un košumu ziemai, dažādi konservējot ogas un dārzeņus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciāliste Ilze Lutere. Iveta Galēja bilst, ka konservēšana ir modes lieta. Viena no tendencēm, ko pamanījusi un arī pamēģinājusi ir veselīgā konservēšana – ogas un augļi bez cukura, tikai ar medu vai dabīgo cukuru, kas ir pašos augļos. Vēl viena tendence – ja izmanto konservēšanai citrona vai laima sulu, vispirms augli nedaudz grilē un tikai tad spiež sulu. Parādās citas garšas nianses. Bet runājot par konservēšanu kopumā, abas viešņas nebeidz atgādināt, cik svarīga ir tīrība - tīri trauki, tīri dārzeņi, augļi un ogas.  Konservējumus viņas iesaka glabāt vienu sezonu. Savukārt Ilze Lutere atgādina, ka pelējums viens no nopietnākajiem vēzi izraisošiem kancerogēniem.

Vasara ir lielisks laiks, lai atpūstos un baudītu, tomēr arī vasarā pastāv dažādi riski veselībai, kas saistīti tieši ar pašas vasaras kā gadalaika īpatnībām. Kādi tie ir un kā no tiem izvairīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ģimenes ārsts, Latvijas Ğimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, klīnikas "Alma" vadītājs Jevgēņijs Bondins, farmaceite Dace Ķikute un acu ārste, optometriste Anda Balgalve. Jevgēņijs Bondins aicina par veselības problēmām domāt ne tikai tad, kad jau ir karsti, bet iepriekš regulāri veikt veselības pārbaudes, lai zinātu savas ķermeņa spējas. Cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības vi''s atgādina, ka medikamentiem jābūt līdzi vienmēr, nevajadzētu tos aizmirst mājās, dodoties uz vasarnīcu.  

Mēs aizceļojam, bet mājas un iedzīve paliek uz vietas. Kā parūpēties par to, lai garnadžiem neizdotos sabojāt jūsu plānoto atvaļinājumu un mājas būtu drošībā prombūtnes laikā? Raidījumā Kā labā dzīvot sarunājas Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne, SIA "Mustang apsardze" pārstāvis Edgars Matvejevs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins.

Mežs ir īpaša valstība, kurā cilvēks ir tikai viesis. Ko jāzina par uzvedību mežā, lai netraucētu tā pastāvīgos iemītniekus - dzīvniekus un putnus, un arī pasargātu sevi, neieliekot grozā sēni, kurai tur nemaz nevajadzētu būt? Par to sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš. Diāna Meiere kā vienmēr atgādina grozā, kurā vāc sēnes ēšanai, likt tikai tās sēnes, kuras labi pazīst. Bet ir cilvēki, kas vienkārši interesējas par dabu un sēņu daudzveidību, un grib tās iepazīt, viņa iesaka iesaka lietotni "iNaturalist", kur ikviens var reģistrēties un ielikt sēņu fotogrāfijas, lai noteiktu, kas tā ir par sēni. Vadoties no attēliem, aplikācija piedāvā variantus. Protams, pašam jākrāj pieredze, jo neviena grāmata vai aplikācija nevarēs dot absolūtu padomu. Vēl var vērsties sociālo mediju kontos, kur pulcējas speciālisti, ne viedokļu apkopotāji. Bet kad grozi pilni un atnesti mājas, Diāna Meiere iesaka sēnes notīrīt uzreiz, īpaši bērzlapes un bekas. Gailenes var ielikt ledusskapī pat uz divām dienām. Ja atved mājās pilnu mašīnas bagažnieku ar sēnēm, jārēķinās ar darbu vairāku stundu garumā. Bet runājot par drošību mežā un iespēju sastapties ar kādiem meža zvēriem, sevišķi lāčiem, Jānis Ozoliņš atzīst, ka lāču skaits pieaug un arī varbūtība sastapties ar lāci pieaug.  "Sēņotāji ir labākās pozīcijās, viņi visu laiku pārvietojas un reti dodas uz mežu vienatnē. Ogotājiem ir lielāka iespēja [sastapties ar lāci], jo viņi ilgi uzturas vienā vietā, tad var gadīties, ka lācis nepamanīts un nesaklausīts pietuvojas," atzīst Jānis Ozoliņš. "Ja cilvēks aktīvi pārvietojas, kāpj uz zariem, speciāli nelien kādos brikšņos un vēl izdod kādu papildus troksni, tad lācis pats griež ceļu un satikšanās ir ļoti reta, bet ne neiespējama." Viņš iesaka piesargāties, bet nekādā ziņā nepamest sēņošanu, šo kaislību un labumu sniedzošo nodarbi, jo mūsu meži nav tik bīstami. Otrā lieta  – nedoties uz mežu vienam reģionos, kur zināms, ka lāči redzēti. Trešā lieta – iegādāties piparu gāzes baloniņu, ja cilvēki dzīvo reģionā, kur ir lāči. Tas varētu psiholoģisko drošību radīt. Tikai nevajadzētu domāt, ka ar to varētu lāci no meža izdzīt. Vēl pētnieks iesaka līdzi paņemtās sviestmaizes labāk atstāt mašīnā vai uzkārt kādā zarā, bet neatstāt zemē, jo smaržas lāci piesaista. Ja nu tiešām gadās, ka paceļot acis sev dažus metrus priekšā cilvēks ierauga lāci, vienīgais, ko var rekomendēt,  – lēnām atkāpties, doties prom un varbūt tajā dienā izvēlēties citu sēņošanas teritoriju.

Dārzs zaļo un zied pilnā sparā, taču vai ar zāles pļaušanu pietiek? Vai šobrīd kādiem augiem nepieciešams mēslojums un kādu izvēlēties, lai palīdzētu tiem augt, nevis kaitētu? Par to un citiem aktuālajiem jūlija dārza darbiem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Līdz 1. novembrim vēl laika gana, bet kāpēc gan nesagatavoties apkures sezonai laikus un nesavest kārtībā mājas apkures sistēmu jau tagad? Par apkures sistēmas sagatavošanu drošai ekspluatācijai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par apkures sistēmu apkopi stāsta un ugunsdrošību atgādina sertificēts skursteņslaucītājs Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.

Mākslīgais intelekts var būt draugs un diemžēl arī ienaidnieks. Kad paļauties uz MI, kad izturēties ar piesardzību un kad no tā jābēg kā no uguns? Par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. par to, ka sadzīvot ar mākslīgo intelektu sarunājas Mākslīgā intelekta centra direktore Guna Puce, kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis. "Saisītībā ar mākslīgo intelektu mums visi lielie izaicinājumi vēl priekšā. Citi šo tehnoloģiju salīdzina ar industriālo revolūciju. Tā tiešām ietekmēs mūsu ikdienu, transformēs to. Tas nebūs kārtējais jaunais rīks. Tas ir ar daudz plašāku ietekmi," atzīst Guna Pūce. Tomēr pētnieki norāda, ja pārāk paļaujamies uz MI, cilvēka smadzenes kļūst slinkākas. Tāpat ir jautājumi, kas notiks ar darba tirgu. Vēl arī par digitālo plaisu - vai nebūs tā, ka vieni dzīvos vienā pasaulē un prasmīgi lietos dažādus rīkus, otri dzīvos cita ātruma pasaulē.  "Jau ar digitalizāciju bija plaisa, mākslīgais intelekts to var tikai palielināt, ja apzināti neko ar to nedarām," norāda Guna Pūce.  Artūrs Mednis vērtē, ka šobrīd esam mākslīgā intelekta zemākajā attīstības punktā, raugoties uz nākotni, un visaugstākajā, raugoties uz pagātni. Viņš ir pārliecināts, ka būs labāk tieši attīstības ziņā, kā arī piekrīt par digitālās plaisas palielināšanos. "Es gribētu runāt par citu plaisu, kas nav mazāk svarīga. Šobrīd mākslīgā intelekta rīki ir daudz, ļoti jaudīgi un bezmaksas versijas pieejamas visiem. Plaisa būs arī profesionālā ziņā mākslīgā intelekta rīku dēļ, jo lielākā daļa lieto bezmaksas versijas un līdz ar to rezultāti nav tik labi," norāda Artūrs Mednis. "Plaisa ir tajā ziņā, ka lielākoties mēs lietosim bezmaksas vai lētākos rīkus, tie kas varēs atļauties dārgākās versijas, tās būs labākas, un tie būs produktīvāki un rezultāti viņiem būs labāki." "Protams, riski, kas saistīti ar kibergrošību un ietekmi uz vidi, bet lielākais risks ir nelietot, ja visa pasaule lieto. Nelietojot mēs riskējam daudz vairāk," norāda Artūrs Mednis. Elviss Strazdiņš iesaka cilvēkiem nekārtot visu dzīvi ar mākslīgo intelektu. "Smadzenes ir jātrenē, ja netrenēsiet, smadzenes būs tik vājas, ka dzīvē būs grūti," uzskata Elviss Strazdiņš. "Ja kāds rīks ļauj būt cilvēkam slinkam, viņš to arī darīs."