Plastikas ķirurģija rūpējas ne tikai par veselību, bet reizēm arī par pašapziņu

Pateicoties projekta “Pārgājienu taku pieejamība” laikā veiktajiem darbiem, Mežtakā un Jūrtakā tapuši īpaši maršruti, kas piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos. Vairāk par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Lauku ceļotājs" tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis, Kurzemes reģiona Projektu koordinatore tūrisma un mārketinga jomā Aija Neilande un Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Laura Bite. Ierakstā uzklausām Vijas Ušviles ceļojumu pieredzi. Jelgavniece Vija Ušvile ir seniore ar kustību traucējumiem. Bet tas netraucē viņai ikdienā braukt ar automašīnu, kopā ar senioriem doties ceļojumos pa Latviju un aizbraukt arī uz ārzemēm. 

Mūsu organismam arī ir nepieciešami atelpas brīži. Par to, kā attīrīt organismu un ko tas vispār īsti nozīmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare, Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un infektoloģe, hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitāets docente, Latvijas Infektologu un hepatologu asociacijas pārstāve Sniedze Laivacuma. Kas ir tās lietas, par kurām būtu vērts domāt, ko mēs varbūt darām ne visai pareizi? Sigita Pastare: Es vispirms vēlētos visiem ieteikt atvērt ledusskapi un paskatīties, kas ir pareizi, kas patīk organismam un kas patīk aknām.  Kam ir jābūt ledusskapī? Tur jābūt svaigiem dārzeņiem, jo tie ir paši labākie, kas palīdz organismam nenovecot un tā teikt attīrīties. Dārzeņi veicina vēdera izeju, kas arī ir dabisks attīrīšanās process. Daudz draņķu, kam ir jāizvadās normāli ar vēdera izeju un urināciju, ja cilvēks ēd nepareizi, paliek asinīs, cirkulē, var nogulsnēties aknās, var traucēt ar laiku aknu darbībai.  Mums Latvijā ir jāiemācās skaisti svinēt svētkus, gan hokeja mačos nelietot tik daudz alu un šašliku vai grilētu gaļu vai desiņas, bet skaistās uzvaras savādāk svinēt. Varbūt nevajag Jāņus svinēt, kā daļa sabiedrības svin, atkal alus un šašliks, jaungada svinības, kur ir kūka un šampanietis. Tieši šīs vielas ir vistraucējošākās, viskaitīgākās aknām, jo tā ir aknām liela slodze. Protams, ja pēc svētkiem cilvēks ēd pareizi un aknas nav galīgi beigtas, ar laiku aknu darbība uzlabojas. Pareizi pagatavoti dārzeņi, mazāk melnās grilētās gaļas, mazāk pusfabrikātu, mazāk tādu produktu, kuru sastāvā ir gan cukurs, gan tauki. Tā ir lieka slodze aknām, kas ar laiku veicina aknu aptaukošanos vai metabolo aknu slimību. Gadiem dzīvojot ar tādu taukainu aknu, rodas citas problēmas, piemēram, cukura diabēts, insulīna rezistence un daudz kas cits.  

Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Ne vienmēr atmiņas pasliktināšanās un prāta asuma zudums ir saistāms ar neirodeģeneratīvām slimībām, visbiežāk pie vainas ir vienkārši vecums. Kā nodrošināt asu prātu, labu atmiņu un labas darba spējas arī pēc 60? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere, P.Stradiņa klīniskās slimnīcas neiroloģes Ramona Valante un Krista Lazdovska. Seniore, filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane arvien iesaistās dažādos projektos un gatavo publikācijas. Uzklausām viņas domas par to, kā vecumdienās saglabāt možu prātu. Raidījuma viešņas atzīst, ka pētījumi rāda, ka tas, ko dzīves laikā darām, var pat par 45% ietekmēt to, cik spējīgi būsim uzturēt možu prātu vecumdienās. Pētnieki uzsver, ka svarīga ir izglītība un nekad nav par vēlu mācīties.  Arvien vairāk pētnieki arī uzver, ka uzmanība ir jāpievērš dzirdes traucējumiem, kā arī redzes traucējumiem.  Liels riska faktors ir vientulība. Neizbēgami, ka, gadiem ritot, cilvēkam samazinās smadzeņu tilpums. Jautājums, ko ar to dara. "Ja mēs skatāmies un vaimanājam, un neko nedarām, sēžam dīvānā un skatāmies vienu un to pašu seriālu, skaidrs, ka, samazinoties tilpumam, samazināsies arī smadzeņu spēja strādāt," norāda Ramona Valante. "Bet, ja mēs aktīvi visu laiku uztveram jaunu informāciju, mācāmies kaut ko, darbojamies, mēs trenējam smadzeņu plasticitāti. Un, ja mēs  trenējam smadzeņu plasticitāti, arī ar mazāku tilpumu tā nav problēma." Labākais, ko varam savām smadzenēm sniegt, ir hobiju maiņa. Ejam dejot, kad to iemācās, var doties apgūt gleznošanu. Vienlaikus tā ir arī socializēšanās, kas ir ļoti svarīga kognitīvo funkciju nodrošināšanai. Orientēšanās ir brīnišķīgs hobijs, kas uzlabo kognitīvās funkcijas. Arī dejošana.

1. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka pieteikumu pieņemšanu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 1. jūnijam. Kādiem priekšnosacījumiem jāizpildās, lai uz grantiem varētu pretendēt daudzdzīvokļu mājas un energokopienas? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro 

Mēs zinām, cik kaitīgs ir liekais svars. Bet kāpēc ķermeņa tauku trūkums patiesībā ir vēl bīstamāks? Par badošanās neredzamo pusi runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un asociētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.

Hemorāģiskā drudža ar nieru sindromu, leptospirozes, tularēmijas un citu cilvēka veselībai bīstamu slimību izraisītājus pārnēsā grauzēji. Vai šobrīd situācija ar šo infekciju izplatību pasliktinās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, Valsts zinātniskais institūts BIOR direktore Olga Valciņa, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Inita Kabanova. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Sigita Geida stāsta, ka pēdējos gados Latvijā konstatētas vairākas slimības, ko izraisa grauzēji - leptospiroze, tularēmija un hantavīruss. Ierakstā uzklausām viņas ieteiktos drošības pamatprincipus. Olga Valciņa iepazīstina ar programmu, ko institūts BIOR kopā ar Zemkopības ministriju uzsāka 2025. gada beigās, kad sākās leptospirozes uzliesmojums.  Veiktas analīzes vairākām pelēm, žurkām un pat vienai ūdensžurkai, ko institūtam piegādāja iedzīvotāji, meklējot dažādas slimības. "Sapratām, ka Latvijā leptospirozes ierosinātāji pelēm un žurkām vismaz pagājušā gadā bija diezgan daudz. Vairāk nekā 30% gadījumu žurkas un peles bija inficētas," norāda Olga Valciņa. "Tas pats ir ar panhantavīrusiem - 15% žurku mēs atradām panhantavīrusu. Turklāt četriem no tiem, ko mēs atradām, ir tā saucamais Dobrava-Belgrade apakštips, kas Baltijā cirkulē." "Ja šie patogēni ir grauzējiem, kas ir visur esoši, mums ir jādomā līdzi un ir jāsaprot, kā jārīkojas, ja žurkām un pelēm, kas skraida pa pagrabiem, laukiem un mājām, ir šādas infekcijas," atzīst Olga Valciņa. Tik mērķtiecīgi peles un žurkas pētītas, meklējot infekcijas, pirmo gadu. BIOR cer pētījumu turpināt. Olga Valciņa skaidro, ka arī Eiropā tiek veikti līdzīgi pētījumi un konstatētais leptospirozes pozitīvo gadījumu skaits ir mazliet zemāks.  "Iespējams, ka tas saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem, ar ļoti mitro vasaru, ar to, ka žurku un peļu čuras neizžūst un attiecīgi patogēnus vieglāk saglabāt ilgāk ārējā vidē. Attiecīgi nākamās peles žurkas, kas tur skraida, ir vieglāk inficējas," skaidro Olga Valciņa. Pētniece mudina pēc atkritumu iznešanas noteikti atgriezties mājās un nomazgāt rokas ar ziepēm, nevis doties tālāk dienas gaitās, jo ļoti iespējas, ka uz konteineru vākiem un rokturiem ir žurku čuras. Tas ir riska moments. Nevajadzētu vienkārši pa ceļam uz mašīnu iznest atkritumus un doties tālāk. Tāpat mānīgi droša ir kādu cimdu lietošana, ko pēc tam noliek, piemēram, kaut kur mašīnā. "Es teiktu, ka konteineri nav lielākais riska moments. Manuprāt, lielākais riska moments ir smilšainie augļi un dārzeņi, kas ir pagrabā izbērti un nav sapakoti maisos. It īpaši, ja redzam žurku vai peļu apgrauztus burkānus. Tas nozīmē, ka pa mūsu krājumu ir skraidījuši grauzēji. Tas ]ir signāls, ka ir jāpiesargājas. Ja es aiztiku un svaigus burkānus ar kailām rokām, tad ir jāmazgā rokas ar ziepēm, ir jāgriež biezāka miza nost, ir daudz ūdens jālieto skalošanai un mazgāšanai." Uga Dumpis mudina mazliet vēsāku prātu raudzīties, jo viņš kā praktizējošs ārsts nav redzējis slimību pieaugumu pēdējos gados.  "Ja cilvēks inficējās ar leptospirozi vai hantivīrusu, lielākā daļa ir uz rokām un cilvēki nesaslimst. Tāpat lielākā daļa nesaslimt smagi, ir temperatūru un slimība pāriet pati no sevis, varbūt pacients saņem antibiotikas. Un tikai nedaudzi pacienti nonāk slimnīcā, un viņiem ir nieru mazspēja," norāda Uga Dumpis. Viņš arī norāda, ka ir ļoti uzlabojusies diagnostika.  

20. maijs ir Pasaules bišu diena. Šogad ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzsver tūkstošgadu senās bišu un cilvēku partnerības milzīgo nozīmi. Kā bites padarīt laimīgas? Un kāds no tā labums cilvēkam? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sarunājas biškopis Aivars Radziņš, ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa un Biškopības biedrības veterinārārste un pētniece Ineta Eglīte. kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar biškopību savam priekam? "Pārvarēt bailes no bitēm, mēģināt ieklausīties bitēs, saprast viņas, lai nebūtu jābēg. Un saprast vienu - vai nauda vissvarīgākais vai bauda. Pie bitēm var iet ļoti dažādi. Var iet un priecāties par viņām, vērot viņus, gūt sirdsmieru un reizē arī iegūt kaut kāda veida produkciju. Un pie bitēm var pieiet, varētu teikt, rūpnieciskā veidā, kad nav svarīgs dzīvnieks, kukainis, bet ir svarīgs iegūtās produkcijas daudzums," atzīst Aivars Radziņš. Un vēl biškopis iesaka ielūkoties Margaritas Stārastes grāmatās, jo viņa ir savās grāmatās uzzīmējusi biti ar diviem spaiņiem medus. Un tas liecina, ka mūsu Latvijas bite ir čaklākā pasaulē.

Sūtu neskaitāmus CV dienā, atbildi nesaņemu. Eju uz intervijām, nesaņemu pat atteikumu. Šādas sūdzības daudz var lasīt sociālajos medojos. Vai bezdarba līmenis ir audzis? Kā šobrīd cilvēkiem sokas ar darba meklējumiem? Vai tas, ko meklē darba devēji, sakrīt ar to, ko var piedāvāt darba ņēmēji? Kā nepalikt "bezdabrniekos" ilgi un kā darba devējam jāveido kontakts ar potenciālo darbinieku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē personālvadības speciāliste, sertificēts profesionāls integrālais koučs Ilze Medne, Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Sandra Dimitroviča, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Vēlme pēc "vieglas naudas" nereti beidzas ar iekļūšanu krāpniecības shēmā. 2025. gadā tie bija 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 6,7 miljonus eiro. Kāpēc nonākam šādās situācijās un kurā brīdī zaudējam modrību un spēju kritiski izvērtēt riskus? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Elviss Strazdiņš stāsta par pēdējā laika krāpnieku aktivitātēm, cenšoties izkrāpt līdzekļus, uzdodoties par bankas vai dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pārliecinot cilvēkus, ka tūlīt ir jāveic kādas darbības, pieslēdzoties interneta bankai, lai it kā pasargātu savus ietaupījumus.  "Līdzko sākas runa par naudu, jāsaprot, ka jūs esat tas, kas izlemj, kam dot, kam un kāpēc naudu skaitīt," atgādina Gints Mālkalnietis. "Līdz ar to policija neprasīs ņemt izņemt naudu;  tāpat neprasīs banka izņemt naudu; nebūs kontu glābšana, pārvietojot naudu uz "Omniva" pakomātu nakts vidū. Tas ir tiešām reāls stāsts." "Es ieteiktu ļoti kritiski izvērtēt! Tā ir jūsu naudu, jūs negribat to uzdāvināt kādam. Saprotiet, kur un kāpēc jūs to nesat, dodat, jo krāpnieki cenšas pirmām kārtām samulsināt jūs ar to, ka viņi pārstāv policiju, bet viņi teiks, ka uz policiju zvanīt nevarat, tāpēc, ka tā ir slepena operācija," turpina Gints Mālkalnietis. "Otrkārt, izdomās kaut kādas neesošas iestādes. Viņu galvenais mērķis ir panākt, lai jūs padomājiet, ka jums ir kaut kāds pārkāpums, vai kaut kāds uzbrukums; ka jūs esat tas, kas ar viņu palīdzību situāciju atrisinās. Lai gan jums nekādas problēmas pirms tam nav bijušas, jūs nezināt ne par kādiem viltus darījumiem, ne jūsu kontā būtu parādījusies vai pazudusi nauda. Jūs kontrolējat savu kontu, nedariet tanī neko, ko lūdz kāds cits."