Augu produkti uzturā: pieprasījums pēc alternatīvām gaļas, zivju un piena produktiem aug

Nav jāgaida īpaša diena, vai īpašs laiks, lai darītu labu. Arī tad, ja mums ir aizņemta un steidzīga dzīve, ir iespējams atrast laiku, lai palīdzētu kādam, kam tas nepieciešams visvairāk. Par to, kā iesaistīties labo darbu darīšanā, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja, "Palīdzēsim.lv" brīvprātīgās Gunita Mežniece un Diāna Macuka. "Labie darbi bieži vien ir vērtīgāki pašam, ne tam, kurš saņem, jo vērtībās, pozitīvās emocijas, iedvesma ir neatsverams ieguvums," vērtē Ilze Skuja. Gunita Mežniece stāsta, ka viņai bērni izauguši un domājusi par tālāko dzīvi, ko varētu darīt labu, kā varētu palīdzēt kādam, jo spēka pietiek. "Ienāca doma - kļūt par brīvprātīgo. Nezinu, ko es tur varēšu piedāvāt. Atvēru internetu, izleca man "Palīdzēsim.lv", saņēmos drosmi, aizgāju un piedāvāju, ja var tā teikt, sevi. Tur man atradās pielietojums," stāsta Gunita Mežniece. "Mēs vadām brīvbrīžus bērniņiem ar īpašām vajadzībām, ar kustību traucējumiem. Tas ir tāds liels prieks, ka tu kaut mirkli vari palīdzēt tām ģimenēm, kas nonākušas tādā situācijā. Tu vienkārši tur esi, tev nav pat prātā doma, ka varētu kaut ko gribēt pretī. Tu vienkārši tur esi un palīdzi. Tā ir maza daļiņa, ko varam dot kā brīvprātīgie, kaut vai atvieglot uz stundu, divām, trim to ģimeņu ikdienu." Raidījuma viešņas mudina šaubīgos pamēģināt, sākt ar mazumiņu, nebaidīties, iet un palīdzēt, nevis šaubīties. Tas arī pašam palīdzības sniedzējam liek palikt empātiskākam, iejūtīgākam.   Ierakstā stāsts par Palsas pamatskolu, kas ir viens no punktiem, kurš atzīmēts labo darbu kartē, jo skolēni kopā ar skolotājām sagrābuši lapas un sakopuši sešu Brīvības cīņās kritušo atdusas vietu Smiltenes novadā, netālu no Palsmanes. Vēl stāsts par to, kādus labos darbus dara Smiltenes pirmsskolas iestādes "Pīlādzītis" audzēkņi un viņu skolotājas.

Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ārsts traumatologs, ortopēds Egils Strauss. Arī migrēna, karpālā kanāla radītās sāpes skaitās hroniskas sāpes. "Manā skatījumā 75-80 % migrēnas ir mugurkaula, kakla daļas problēmas. Tās ir tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kuras daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā. Manā skatījumā - 20 procenti un to pārējo meklējam zemāk," norāda Egils Strauss. Kas rada šīs sāpes? Egils Strauss, norādot, ka atbild nemedicīniski, saka, ka tā ir neapmierinātība ar dzīvi. Tā ir izpausme, tās ir emocijas, ikdiena, arī rutīna, kad "ejam ar galvu sienā - sāp, sāp". "Tad sasprindzinās kakla muskulatūra, tad paraujam uz augšu plecus, tad mazāk kustinām mugurkaula kakla daļu, tad sāpes aiziet pa pārējām muguras daļām," vērtē Egils Strauss.

Jau vairākus gadus 15.oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Vai tā ir atzīmējama diena tikai ķeksīša pēc, spriežam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Valsts valodas diena ir jauna tradīcija. Ir bijušas dažas konferences, lai to iedzīvinātu. Dite Liepa atzīst, ka laiks rādīs, vai šī diena iedzīvosies kā tradīcija ar noteiktiem pasākumiem. Turklāt šī nav vienīgā diena, kad runā par valsts valodu. Viņa arī vērtē, ka valodniekiem lielākie svētki ir konferences vai kādas grāmatas atvēršanas svētki. Andrejs Veisbergs arī piekrīt, ka Endzelīna konference, kas norisinās vienmēr 22. februārī, ir stabila tradīcija valodnieku vidē. Runājot par mākslīgā intelekta piedāvātajiem tulkojumiem, piemēram, BBC ziņām, ko kāds klausītājs komentējis, ka saprast var, bet kaut kas spocīgs, Andrejs Veisbergs atzīst, ka ar mākslīgo intelektu tā ir - būs kaut kas spocīgs. Viņš stāsta, ka piedalījies leksikogrāfijas konferencē, kur arī daudz runāts par to, vai mākslīgais intelekts "piebeigs" vārdnīcas. Leksikogrāfi ir par to bažīgi. "Mākslīgais intelekts sevī iesūcis visu to, kas vārdnīcās jau ir ierakstīts, kas ir loģiski," atzīst Andrejs Veisbergs. "Tad bija liela diskusija par to, ko mākslīgais intelekts nevar izdarīt. Parādījās, ka sarkasmu un ironiju mākslīgais intelekts īsti neatpazīst. Pagaidām. Kad uz to noradīja, cilvēks, kas ļoti aizstāvēja mākslīgā intelekta iespējas, teica, ka arī daudzi cilvēki sarkasmu un ironiju nespēj saprast. Tāpēc nevajag gaidīt, lai mākslīgais intelekts to saprastu."  

Vai vasaras riepas pret ziemas mainīt jau tagad? Arī par to spriežam drošas braukšanas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un CSDD Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Runājot par ziemas riepām un riepu maiņu, raidījuma viesi atzīst, ka vajadzētu sākt bez steigas tās mainīt. "Kad vidējā gaisa temperatūra diennakts laikā nepārsniedz +10 grādus kādu nedēļu, tas ir brīdis, kad nopietni vajadzētu sākt domāt par ziemas riepām," atzīst Jānis Vanks. "Ja mēnesī nobraucu 1000 kilometru un esmu uzlicis ziemas riepas mēnesi ātrāk, pirmkārt, nebūs rindas pie riepu maiņas servisiem un es būšu labāk sagatavojies braukšanai no rīta, kad ir plus 2-3 grādi, slapjš un +5 grādi - ziemas riepas strādā labāk," norāda Alberts Krūmiņš. Jānis Vanks arī atzīst, ka bieži satiksmē novēro, ka liela daļa auto vadītāju brauc pāri savām spējām. "Vai tā ir liela ticība, ka ar mums nekas nenotiks, vai... Man nav tam loģiska izskaidrojuma, bet es bieži sastopos satiksmē ar to, ka var redzēt, ka cilvēks brauc pāri savām spējām. Tas izvēlētais ātrums un manevri neatbilst tam, kā vajadzētu to darīt. Grūti pateikt, vai tas ir pārāk liels optimisms vai kas. Optimisms nav slikta lieta, bet satiksmē vajadzētu reālistiski domāt," atzīst Jānis Vanks.     

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Jelgavu, kur Pasta ielā atrodas pirmā Latvijā renovētā 12 stāvu māja.  Mājas iedzīvotāju un speciālistu pieredzi uzklausām raidījumā. Par pieredzi mājas atjaunošanā un sakārtošanā stāsta Jelgavas Pasta ielas 34. mājas iedzīvotājs Aleksandrs Smirnovs, mājas vecākais Viktors Valainis, būvnieks - Jelgavas uzņēmuma "SIA Tools Vendor" vadītājs Andris Vaišļa un Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Konkursā "Energoefektivā ēka Latvijā" mājas vecākais Viktors Valainis saņēma žūrijas atzinību par ēkas atjaunošanas projekta vadību – izcilu piemēru ilgtspējīgai domāšanai, sekmējot ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radot ērtu un sakoptu vidi.

Vai vientulība var ietekmēt cilvēka veselību? Ja jā, tad kādos gadījumos, un vai pastāv kādas kopsakarības, kas liek dažiem cilvēkiem vairāk ciest no vientulības nekā citiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē krīzes centra "Skalbes" pārstāves: krīzes tālruņa 116123 projektu vadītāja Kristīne Circene un klīniskā un veselības psiholoģe, Junga analītiķe, atbalsta grupu vadītāja Inese Ruka. Vientulība katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs "Skalbes", ir saistīta ar vientulību. 41% vīriešu un 59% sieviešu runā par vientulību. Tālejoši tas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību. Vientulība nav nekas nenormāls, ja tā ieilgst, jāmeklē palīdzība. "Statistika liecina, ka pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes visos vecumos, savukārt vīrieši palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk kādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā sievietes, runā par to četras reizes biežāk," atzīst Inese Ruka.

lgi nebūs jāstaigā pa Pierīgas privātmāju rajoniem, lai vasaras pievakarē izdzirdētu klusu kladzināšanu. Jā, vistas nav rets mājdzīvnieks arī piepilsētā. Bet vai vistu var turēt arī kā mīļdzīvnieku?  Par vistu turēšanu mājas apstākļos saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Tautas putnkoju biedrības" valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, viņa tur vistas savas ģimenes priekam un vajadzībām, šķirnes mājputnu audzētāja ar veterināro izglītību Mārīte Škapare, šķirnes mājputnu audzētājs ar ilgu gadu pieredzi putnkopībā Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām Montu un Mārtiņu Vīgantus. Viņī dzīvi pilsētā nomainījuši ar dzīvi laukos - Siguldas novada Inčukalna pagasta "Sviļos". Viņi savā piecu hektāru lielajā piemājas saimniecībā audzē 70 vistas un cāļus, arī četrus tītarus un trīs zosis. -- Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 11. līdz 13. oktobrim norisināsies izstāde „Vistu sēta. Latvijā audzēto vistu daudzveidība”. Izstāde iepazīstinās ar mazajās putnkopju saimniecībās audzēto vistu šķirņu daudzveidību, izceļot arī to dekoratīvās īpašības. Izstādē piedalīsies un konsultācijas sniegs „Tautas putnkopju biedrības” biedri un citi putnkopji no Bauskas, Ķekavas, Ogres, Cēsu, Madonas un citiem novadiem. Izstāde tapusi sadarbībā ar „Tautas putnkopju biedrību", un tajā būs apskatāmas dējējvistu, gaļas, dekoratīvo pundurvistiņu un citas šķirnes, kā arī cukurvistiņas un krūpiņi, kas Latvijā ir sen audzētas, bet vēl nereģistrētas šķirnes.

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimība tiek atklāta laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programmas, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par sabiedrības informēšanas kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārbaudīt veselību mudina ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Vija Veisa, onkoloģe-ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Sīviņa un SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta Reģistru pārraudzības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa. Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) oktobrī īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!”. Vairāku  nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti, kāpēc ikvienam ir svarīgi regulāri, laicīgi atbilstošajā vecumā veikt krūts vēža, zarnu vēža, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu un kā šo pārbaudi veikt. "Es redzu, ja krūts vēža skrīnings ir palīdzējis atklāt daudz jaunu gadījumu. Es redzu sievietes, kas atnāk pie onkologa pēc skrīningā atklātas diagnozes. Bet attiecībā uz kolorektālo vēzi jāsaka, ka es nejūtu šo skrīninga ietekmi nemaz. Pacienti atnāk ar ielaistām slimības stadijām. Trešā, ceturtā stadija ir tas, ar ko es ikdienā strādāju. Pirmās stadijas audzējus var izoperēt, šos pacientus es neredzu, otrās stadijas - vairāk atkarīgs no audzēja bioloģijas, bet trešā un ceturtā stadija ir mans pacients. Diemžēl šie pacienti atgriežas vēl un vēl, mēs ar viņiem strādājam gadiem. Ja skrīnings Latvijā strādātu labāk, domāju, pacientu man būtu daudz mazāk," vērtē Elīna Sīviņa. Daudziem stāsts ir līdzīgs, ka jutušies labi, bet pēdējos mēnešos krities svars, sievietes pirmajā mirklī ar to ir apmierinātas, tad parādījušies citi nespecifiski simptomi. kad simptomi ar vien pieaug, cilvēks veic slēpto asiņu testu, citus izmeklējumus un atklāj visai bēdīgu ainu. Visi kā viens saka, ka būtu veikuši testu, ja būtu saņēmuši uzaicinājumu, ja būtu zinājuši. Vija Veisa, atsaucoties uz pētījumu, norāda, ka cilvēku sniegtās atbildes liecina, ka viņi neveic skrīninga pārbaudes, jo nav sūdzību. "Īstenībā tieši tas ir labi, tas ir brīdis, kad atsaukties un veikt šos skrīninga testus, tad, ja kaut ko atklāj, tas ir ļoti agrīni, tā iespējams ir tikai riska grupa un prognoze, ka viss var būt ļoti labi, ir ļoti iespējama. Tas, ka man nav sūdzību, ir lielisks brīdis skrīningam," atzīst Vija Veisa. Ainis Dzalbs piekrīt, ka koloroktālā vēža skrīnings ir aktuāla problēma. Bet ārsts nevar palīdzēt, ja cilvēki nav gatavi iesaistīties analīžu veikšanā. Speciālisti atzīst, ka profilaktisko pārbaužu veikšanai būtiski ir atgādinājumi, zināšanas un pacientu izglītība, pātagas princips nedarbosies, tas var būt tikai īstermiņa risinājums. Kad jāveic skrīnigs? Dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm veic no 25 gadu vecuma. Reizi trijos gados savas deklarētās dzīves vietas adresē vai e-adresē sieviete saņem uzaicinājumu veikt testu.  Mamogrāfijas [krūts vēža] skrīningu veic no 50 gadu vecuma; reizi divos gados ir uzaicinājums veikt šo pārbaudi. Kolorektālā vēža skrīningu veic cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Šī testa veikšanas uzraudzību cenšas nodrošināt ģimenes ārsti. Testu jāveic reizi divos gados. Vīriešus arī aicina veikt priekšdziedzeru audzēju agrīnu diagnostiku. Tās ir asins analīzes, kur nosaka PSA līmeni.

1. oktobrī ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas paredz vieglākus nosacījumus parādniekiem, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Protams, ir tādi, kas nav apmierināti ar jauno kārtību. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore. Skaidrojot pieņemtās izmaiņas, Iveta Kruka norāda, ka tagad visās lietu kategorijās ieturējuma princips ir vienāds, pēc viena algoritma. Cilvēkiem vislielākās bažas ir par piedziņu no minimālās darba algas. "Jā, piedziņa no minimālās darba algas tiks veikta, tā tiek veikta samērīgi, atbilstošā apmērām, jo ir jāsaprot, ka jābūt piedziņas neizbēgamības sajūtai. Ja ir nenokārtotas saistības, un mēs nerunājam tikai par ātrajiem kredītiem un banku kredītiem, mēs arī runājam par komunālo maksājumu parādiem, par aizdevumu kaimiņam, pa nolietiem griestiem kaimiņam, vai avārijas seku zaudējumu. Piedziņai ir jābūt, par to nav diskusiju, bet tai jābūt samērīgai," norāda Iveta Kruka. "Ceram, ka grozījumi to arī veicinās. Savukārt darba tirgus eksperti uzskata, ka grozījumi veicinās cilvēku iziešanu ārpus "ēnas" [ēnu ekonomikas], vai vismaz "pusēnas", jo nereti saprotam, ka minimālā alga ir tikai redzamā daļa un bonusā kaut kas tur ir. Saprotot, ka nereti cilvēki atrodas "ēnā", nevis tāpēc, ka grib tur būt, bet neredz citu iespēju, kā izdzīvot. Tāpēc ceram, ka grozījumi, kuri ir atvēruši ceļu uz samērīgu maksāšanas kārtību. Piedzinējam tas būs ilgāk, arī kreditori to saprot, bet galvenais, lai ir šis process." Ja ir piedziņas lietas ir pie vairākiem tiesu izpildītājiem, jāsazinās ar visiem un potenciālā vienošanās par parādu apmaksu jāsaskaņo ar katru. Tas ir sarežģītāk, bet šādu gadījumu nav daudz. Runājot par tiem, kas grimst arvien dziļākā parādu purvā, raidījuma viesi iesaka vispirms izprast parādsaistības un to cēloni un atturēties no darbības, kas sodus izraisa, vai uzturlīdzekļu gadījumā - censties maksāt ikmēneša maksājumus, lai nepieaug parāds. "Tas ir lavīnas efekts, nemaksājam kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, katru mēnesi parāds augs un augs, lavīna paliek arvien draudīgāka," atzīst Iveta Kruka. Viņa atzīst, ka praksē ir bijuši vairāki gadījumi gan par administratīvajiem sodiem, gan uzturlīdzekļiem, ja cilvēks vēlas un meklē risinājumu, to ir iespējams atrast. Protams, ne vienmēr ir tik pozitīvi. Viņa stāsta par kādu gadījumu, kur cilvēks bijis ar labiem ienākumiem, bijuši jāmaksā uzturlīdzekļi. Sākumā tas pat raisījis mulsumu, kāpēc uzturlīdzekļi jāpiedzen piespiedu kārtā, ja ir tik labi ienākumi. Viņam bijusi azartspēļu atkarība, lai arī teicis, ka pats tiks galā, bet diemžēl nācies iejaukties tiesu izpildītājam.

Oktobra piektdienu raidījumi šogad atvēlēti izbraukuma tiešraidēm, kurās stāstīsim par daudzdzīvokļu māju renovācijas pieredzi. Par mājām, kur jau darbi paveikti, gan dosimies tur, kur vēl darāmi. Šoreiz viesosimies Carnikavā, kur mājas renovācija bija jāsāk faktiski piespiedu kārtā.  Par renovācijas plānošanu, lēmumu pieņemšanu, izmaksām un darbu gaitu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta SIA „Ādažu namsaimnieks” projektu vadītāja Sarma Novicāne-Lazdāne un SIA „Ādažu namsaimnieks” Apsaimniekošanas daļas vadītāja Iveta Amoliņa, būvuzraugs Raimonds Furmanis, būvdarbu vadītājs Rolands Ķirķis, SIA „AS Real Estate” valdes loceklis Atis Jakobijs un mājas iedzīvotāji Baiba Kravale, kura ir arī šī nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle, Edgars Sīmanis un Sarmis Ozoliņš.