Radio mazā lasītava

Kloda Levī-Strosa "Skumjos tropus" varam lasīt kā ceļojuma piezīmes, kā antropoloģisku pētījumu, filozofiski poētikas pārdomas ceļā no Francijas uz Brazīliju. "Skumjie tropi" ir sava laika Rietumu koloniālisma kritika un poēzija vienlaikus. Daudz kas mūsu priekšstatos kopš 50. gadiem, kad iznāca Levī-Strosa gramata, ir mainījies, bet, kā norāda sociālantropoloģe, šīs grāmatas pēcvārda autore Dace Dzenovska, ne vienmēr ir jāiedomājas, ka tagad mēs kaut ko saprotam labāk vai pareizāk. Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" pārsteidzošā kārtā ir grāmata, pie kuras teksta gribas apstāties, pārlasīt, pat pasvītrot un izrakstīt atsevišķas domas, piemēram, šo: "Indiāņu apdzīvotajā Amerikā manu sirdi silda atspulgs, kaut arī visai blāvs, no laikmeta, kad pasaulei bija cilvēka mērogs un valdīja pienācīgs samērs starp iespējām īstenot savu brīvību un tās izpausmēm." Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" izdoti Jāņa Rozes apgāda sērijā "Theoria". No franču valodas tulkojusi Inta Šmite. Pēcvārda autore – sociālantropoloģe Dace Dzenovska. Raidījumu atbalsta:  

Latvijas Radio dzimšanas dienā atcerēsimies vienu no radio pionieriem. 1891. gadā amerikāņu izgudrotājs Nikola Tesla savās lekcijās publiski aprakstīja radiosignālu bezvadu pārraides principus, bet 1893. gadā izgatavoja un patentēja radioraidītāju ar 200 kW jaudu, kā arī masta antenu. Bez Teslas mūsu šodien pierastā pasaule būtu citāda. Nikola Tesla ir serbu izcelsmes izgudrotājs, fiziķis, elektrotehniķis un vizionārs, kurš dzīves lielāko daļu pavadīja Amerikā, taču Teslas muzejs ir Belgradā. Tur atrodas arī Teslas arhīvs, kurā ir unikāla rokrakstu, fotogrāfiju, zinātnisko un patentu dokumentu kolekcija, tas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pretrunīgo ģēniju tagad var iepazīt Marka Dž. Saifera grāmatā "Burvis. Nikola Tesla.Viņa dzīve un laiks. Ģēnija biogrāfija". Tulkotājs Zigurds Skābardis grāmatas autoru Marku Dž. Saiferu raksturo kā "apbrīnojami erudītu zinātnieku, kurš turklāt ir arī rokrakstu analīzes speciālists. Šim pētījumam viņš veltījis vairāk nekā desmit gadus, strādājis arhīvos un intervējis Teslas radiniekus, draugus un laikabiedrus, kā arī to pēctečus. Rezultāts ir dziļi empātiska, tomēr arī asa un godprātīga biogrāfija, kas palīdz iepazīt nevis leģendu, bet cilvēku aiz tās." Marka Dž. Saifera grāmatu "Burvis. Nikola Tesla. Viņa dzīve un laiks. Ģēnija biogrāfija" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:  

Viņam patīk izdomāt jaunus vārdus un pierakstīt domu "plaikšņus", kuros skan vismaz četras valodas – latviešu, latgaliešu, krievu un lietuviešu. Kāds teica, ka viņš ir spītīgākais cilvēks pasaulē. Iespējams. To grūti pārbaudīt, bet savs viedoklis viņam ir skaidri izteikts. Ar Ansi Ataolu Bērziņu tiekamies Jaunajā Rīgas teātrī, Smiļģa kabinetā, un uzreiz vienojamies, ka Gundars Āboliņš lasīs latviski, bet Ansis – latgaliski, lai nesanāk tāda mēdīšanās. Man, Ingvildai Strautmanei, līdz šim bija zināms, ka Ansis ir Ulža Bērziņa dēls un viņš piedalījās 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros. Tagad, pēc mūsu sarunas es jau zinu, ka viņš nodarbojas datorlingvistiku, un pirms mūsu sarunas atgriezies no etnomuzikologu konferences Palangā. Protams, viņš arī spēlē un dzied, viņam ir "Maskačkas spēlmaņi".  Viņa mājas lapā var lasīt: "Es esmu programmētājs, skaitļotājvalodnieks, muzikants, folklorists un arī lauksaimnieks." Par pārējo klausieties mūsu sarunā un lasiet "Plaikšņos". Raidījumu atbalsta:  

"L'Arminuta". Tulkotāja Dace Meiere atgādinās šī romāna oriģinālo nosaukumu itāļu valodā, kuram nācās meklēt atbilstošāko vārdu latviski. Tas ir "Atdotā". Donatellas Di Pjetrantonio romāns ir par meiteni, kuru atdod atpakaļ bioloģiskajai ģimenei kādā Dienviditālijas ciematā. Nekādu paskaidrojumu nav, bet dzīves apstākļi tagad ir visai atbaidoši. Romāna dialogos autore izmanto itāļu valodas dialektu, kā runā Abruco reģionā. Romānā "Atdotā" varam meklēt divas mātes, divas māsas, divas identitātes. Mūsdienu itāļu rakstniece Donatella Di Pjetrantonio literatūrā ienākusi samērā vēlu, viņas profesija ir bērnu zobārste. Ar romānu "Atdotā" viņa ieguva starptautisku atzinību, darbs tika ekranizēts un tulkots daudzās valodās. Nākamais Donatellas Di Pjetrantonio romāns "Borgo Sud" turpina romānā "Atdotā" sākto stāstu par māsu attiecībām, atmiņām un izvēlēm. Viņas spēks ir apvienot lokālo ar universiālo. Donatellas Di Pjetrantonio romānu "Atdotā" no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:    

Viņa ievēro vienas stundas principu dienā un par grāmatām runā sērijās. Tas, protams, ir saistīts ar Leldes Kovaļovas darbu kino, kur tapuši vairāki seriāli, no kuriem pirmais "Bezvēsts pazudušās" uzņemts pēc viņas tāda paša nosaukuma romāna. Būs arī vēl citas paralēles ar kino un kastinga aģentūrām, bet šoreiz uzmanības centrā ir Leldes Kovaļovas romāns "Maksas sērotāja. Dālbergu lieta". Savukārt tikko pabeigta filmēšana seriālam "Ķīlnieki 2", ko skatītāji varēs redzēt ziemas vakaros. Režisors ir Leldes vīrs Vlads Kovaļovs, bet Lelde ir producente. Grāmatā ir daži teikumi, kurus gribas pasvītrot vai izrakstīt, tēli kinematogrāfiski zīmējas acu priekšā, bet iesākumā absurdā situācija, kad uz bērēm vairs nav, kam atnākt un jānolīgst "maksas sērotāji", nemaz tik absurda nav, ņemot vērā, cik daudz cilvēku arī no Latvijas dzīvo plašajā pasaulē un kad radinieku bēres nav pietiekams iemesls, lai iegrieztos dzimtenē. Tātad – Leldes Kovaļovas "Maksas sērotāja" 1. sērija "Dālbergu lieta", izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:  

Varbūt Terija Pračeta "Diska pasaules romānus" vajadzēja palasīt pirms 3. oktobra, bet šoreiz Pračets mūs sagaida pēc vēlēšanām. Angļu rakstnieks sers Terijs Pračets arī fotogrāfijā izskatās, kā no citas – savas pasaules. Viņa "Diska pasaules romāni" ir komiska, ironiska fantāzijas pasaule par mūsu mazumu, lielumu, īpašībām un darbībām. Ja nu izdodas iesērfot tajā pasaulē, tad tas ir pa īstam. Tā bijis arī izdevniecības "Prometejs" vadītājam Andrim Bekmanim, kurš izdod fantāzijas un fantastikas grāmatas. Šis ir jau otrais romāns, kuru no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Šoreiz romāns "Bruņojušies". (Romāna "Sardze! Sardze!" tulkojums tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai). Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Taču tās rīcībā ir kaprālis Burkāns (teorētiski – rūķis), jaunākais konstebls Kadijs (patiešām rūķis), jaunākais konstebls Grauslis (trollis), jaunākā konsteble Angua (sieviete… lielākoties) un kaprālis Smalkais (diskvalificēts no cilvēces par mēģinājumu tajā iestāties). "Bruņojušies" ir otrais "Diska pasaules romāns", bet tos var lasīt arī jebkādā secībā. Oriģinālā ir 41 komiskas fantāzijas romānu sērija.  Par savu mūža ieguldījumu Terijs Pračets saņēmis Pasaules Fantāzijas balvu. Terija Pračeta "Diska pasaules romāna" izdevums latviešu valodā ir iemesls tikties ar izdevniecības "Prometejs" vadītāju Andri Bekmani. Raidījumu atbalsta:

Jāņa Streiča 90. dzimšanas diena 26. septembrī ir tikai pieturas punkts, lai turpinātu skatīties Streiča filmas, gleznas, lasītu grāmatas, lai gaidītu jaunas interpretācijas. Arī mūzikā. Mums ir bijusi iespēja paviesoties Streiča Visumā, jo vismaz pāris reizes esam devušies Svētceļojumā uz Lietuvu, kur Jānis un Vida dzīvoja pēdējos gadus. Tā kā esam Radio mazā lasītava, tad mums kaut kas vērtīgs ir jālasa. Šoreiz lasām grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms", kuras autore Daira Āboliņa teiks, ka tā ir grāmata, kas tapusi kopā ar Jāni Streiču, runājot par visām 22 Streiča filmām, sākot ar "Kapteiņa Enriko pulksteni" un beidzot ar "Rūdolfa mantojumu". Jāņa Streiča Visumam tagad pievienojas arī izstāde "Cilvēka bērns – Jānis Streičs" un katalogs "Veca mīlestība nerūs…". Raidījumu atbalsta:  

Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk". "Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī."  Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā. Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere. Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete". Raidījumu atbalsta:

"Kam nāci tu, vilks?" ir pirmā rindiņa no baltkrievu tautasdziesmas. Eva Vežnaveca šo rindiņu likusi grāmatas nosaukumā. Autore strādāja neatkarīgajā žurnālistikā, kad tas bija iespējams Baltkrievijā, tad aizbrauca uz Varšavu un tur arī nodzīvoja vairākus gadus. Arī grāmata "Kam nāci tu, vilks?" iznāca ārpus Baltkrievijas – izdevniecībā, kurā izdod tikai sieviešu radītus romānus. Šajā grāmatā nav aktuālu politisku ideju, taču ir vilku vārdi un maģiskie akmeņi, ir tāls ciems Baltkrievijā, uz kuru brauc galvenā varone Irina – Rina, jo jāapbērē vecmāmiņa, kas viņu uzaudzinājusi. Priekšvārda autors Andrejs Hadanovičs "Kam nāci tu, vilks?" velk paralēles un atšķirības ar "alkoholiskajām Odisejām", taču tulkotājai Mārai Poļakovai ir citas literārās paralēles. Un tagad laiks atklāt arī baltkrievu tautasdziesmas otro rindiņu:  "Kam nāci tu, vilks? Pēc tā pēdējā." Evas Vežnavecas grāmatu "Kam nāci tu, vilks?" Māras Poļakovas tulkojumā izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:

"Man varbūt ir slikta atmiņa, bet sen neesmu lasījusi tik lielu viļņošanos par kādu grāmatu,” tā mazliet pārfrāzēts skan kāds ieraksts sociālajos tīklos. Tā grāmata ir "Franas Lībovicas lasāmgrāmata", kuru latviski tulkojusi Jana Bērziņa, izdevis "Aminori". Iesakām labāk palasīt un nonākt pie saviem secinājumiem. Nav nācies tikties ar šerpo ņujorkieti, taču Skorsēzes filmā "Iedomājies, ka tā ir pilsēta” gan nejauši var iekrist "Netflix". Grāmatas redaktors Arturs Hansons raksta: "Tulkot asprātības un valodas spēles ir grūts un nepateicīgs darbs, it sevišķi, ja tā ir Lībovica, kas izvirza augstas prasības gan sev, gan citiem un jau ar izteiksmes līdzekļiem atlasa tos, kuri spēs turēties līdzi." Un galu galā, neviens jau neliedz pēc šīs grāmatas lasīt oriģinālus, braukt uz Ņujorku vai skatīties filmas. Frana Lībovica joprojām dzīvo Ņujorkā, jo netic, ka viņai ļauts dzīvot kādā citā vietā. Ekscentriskās Ņujorkas intelektuāles Franas Lībovicas eseju krājuma "Franas Lībovicas lasāmgrāmata" apkopoti darbi "Lielpilsētas dzīve" un "Sabiedrības studijas". Tagad viņa vairs neraksta, bet ir publiskās uzstāšanās meistare. Raidījumu atbalsta: