Globālais latvietis. 21. gadsimts

Pētījumi liecina, ka lielākā daļa diasporas zinātnieku pauž interesi un vēlmi sadarboties ar pētniekiem Latvijā. Cik aktīva ir līdzšinējā Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbība, kā to uzlabot un vai tas ir veids kā spodrināt Latvijas zinātnieku atpazīstamību pasaulē? Diskutē bioloģijas doktore, Izglītības un zinātnes ministrijas  Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos Ilze Dimanta, pētnieks, Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Kristaps Paļskis, kurš savu savu promocijas darbu ir izstrādājis CERN, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) darbinieks, Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors, eksperimentālo daļiņu fiziķis un viens no latviešiem, kurš Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) vada zinātnieku grupu Kārlis Dreimanis, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja Ilga Švāne un Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore un Latvijas Universitātes tenūrprofesore Inta Mieriņa.  

Brazīlijā Ižui aizvadīts vērienīgs festivāls"EXPO Fest Ižui 2026",  kurā līdz ar citu valstu dalībniekiem Latvijas mūziķi, dejotāji, amatniecības un gastronomijas meistari kopā ar vietējo latviešu kopienu un vēl piepalīdzot garšai un kustībai, iepazīstināja festivāla apmeklētājus ar Latvijas kultūru un tradīcijām. Tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts skaidrojam, kā Latvijas kultūras profesionāļu iesaiste palīdz Brazīlijas latviešiem uzturēt dzīvu latvisko identitāti, vai un kā tā veido jaunas sadarbības iespējas pāri okeānam? Kāpēc ir jābrauc uz Brazīliju un vai tas ir tas veids, kā diasporu iesaistīt jaunos virzienos, meklējot jaunas iespējas prezentēt Latviju, ar Latvijas kultūru iepazīstināt starptautisko vidi, īsāk sakot, izkopt kultūras diplomātiju?  Sarunājas kultūras pētniece un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa, deju kolektīva "Banga" vadītāja Kristīne Kārkliņa, mūziķe Katrīna Dimanta, konditore Alla Oldermane-Vadzinska, Ižuī latviešu centra pārstāvis, arī bijis ārsts un, kā pats ir savulaik teicis, simtprocentīgs latvietis Brazīlijā - Edmars Grimms-Bergs.

Dzīvojot ārpus Latvijas saikne ar dzimteni pamazām gaist, tāpēc būtiski ikdienā satikt savējos – runāt latviešu valodā un kopā brīvajā laikā nodarboties ar to, kas tiešām patīk. Un iespējas ir plašas, ne tikai dziedāt korī, dejot tautas deju kolektīvā vai spēlēt teātri. Arī kopā doties pārgājienā, kopā skriet vai, satiekoties attālināti, dziedāt latviešu tautas dziesmas. Par dažām iniciatīvām, kas diasporā uztur latvisko garu, runājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Latvijas Universitātes vadošā pētniece un asociētā profesore Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē Baiba Bela, Beļģiju pārstāv Māris Bērziņš, kurš "TekuTaku Brisele" piedāvā dažādas fiziskās aktivitātes latviešiem un viņu draugiem, no Dānijas Sandra Ardnas, kura reizi mēnesī organizē pārgājienus latviešiem, kuri dzīvo Dānijā, Guna Pētersone Dānijā rīko tematiskās meiteņu nedāļas nogales, savukārt Alise Pabērza ir Ēģiptē izveidojusi kopā ar domubiedriem latviešu kopienas biblotēku Dahabā.

Diasporas  līdzdalība vēlēšanās piedzīvo negatīvu tendenci jau vairākas vēlēšanas pēc kārtas. Šoreiz, neraugoties uz plašākām balsošanas iespējām, no teju divsimt tūkstošiem ārpus Latvijas mītošajiem balsstiesīgajiem vēlēšanās piedalījās vien 11,6%. Kas attur diasporu no balsošanas, kā situāciju var mainīt vai samierināties ar jauno realitāti? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Centrālās vēlēšanu komisijas vadošā eksperte ārējās sadarbības jautājumos Inita Dzene, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Mārīte Kļaviņa, Eiropas latviešu apvienības vadītāja Ilga Švāne un portāla „Baltic Ireland” žurnāliste Inguna Mieze.

Ja cilvēks strādājis ārzemēs un Latvijā atgriežoties turpina strādāt – kā viņam aprēķinās pensiju? Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts meklējam atbildes uz jautājumiem, kas uztrauc diasporu, domājot par dzīvi seniora vecumā, lai ārvalstīs strādājušais varētu atgriezties Latvijā un ar mierīgu sirdi baudīt savas vecumdienas dzimtenē. Diskutē Nodarbinātības valsts aģentūras konsultants EURES jautājumos Andris Segliņš, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze.

Pirms 75 gadiem Londonā dibināja Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru ar mērķi sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu. Šodien šo misiju turpina Eiropas Latviešu apvienība, uzturot dzīvu latvietības garu tālu prom no dzimtenes. Saruna par apvienības pagātnes veikumu un nākotnes izaicinājumiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas līdzšinējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētāja Justīne Dace Krēsliņa (Zviedrija), ELA prezidija locekle, biedrzine Laura Ritenberga-Kindere (Vācija), ELA prezidija locekle, izglītības referende Ilze Atardo (Itālija) un ELA prezidija locekle, Stavangeres latviešu biedrības pārstāve Ieva Valena (Norvēģija). -- Piebilde – sarunas ieraksts tapa mirkli pirms Eiropas Latviešu apvienības kopsapulces un šobrīd jau ir notikušas pārmaiņas – Eiropas Latviešu apvienībai ir jauna priekšsēde Ilga Švāne no Norvēģijas latviešu biedrības, bet Justīne Krēsliņa darbus turpinās kā priekšsēdētājas vietniece. Rosība Eiropas latviešiem turpinās un par to runāsim jau citā reizē. 

Latviešu jaunieši ir nozīmīga diasporas daļa, bet cik viņiem ir svarīgi sekot līdzi norisēm Latvijā? Vai viņiem ir  laiks un vēlme sekot līdzi arī ekonomiskai izaugsmei, darba iespējām Latvijā un citiem jauniešiem būtiskiem jautājumiem? Un vai viņi ir pārliecināti, ka politiķi pamana viņu vajadzības un par tām runā vismaz savā priekšvēlēšanu retorikā? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas biedrības "Eiropas jaunieši" priekšsēde Sabīne Irbe, organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāve Aleksa Stirāne, jauniešu veidota laikraksta "Krējums" viens no veidotājiem un redaktors Kārlis Šadris, Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 valdes locekle Rozīte Katrīna Ponne un 3. kursa studente "Erasmus" Roterdamas universitātē, kura šobrīd pavada savu studijas apmaiņu semestri Dublinā, arī biedrības "Eiropas jaunieši" komunikācijas vadītāja Madara Vildere.

Gaidot 15. Saeimas vēlēšanas, aplēsts, ka ārvalstīs mīt 196 tūkstoši balstiesīgo – vairāk nekā Kurzemē vai Latgalē. Kas nozīmē, diasporas politiskās ietekmes potenciāls ir iespaidīgs, tā ir trešā daļa no kopējā balsu skaita Rīgas apgabalā. Par iespējām balsot ārpus Latvijas, gaidāmo aktivitāti un lēmuma pieņemšanu saruna raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Vēl tikai dažas dienas ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi var pieteikties balsošanai pa pastu. Kādi bijuši centieni aktivizēt diasporu, vai šajās Saeimas vēlēšanās citviet dzīvojošo latviešu ieinteresētība piedalīties Latvijas nākotnes veidošanā būs augusi? Diskutē Centrālās vēlešanu komisijas vadītājs Māris Zviedris, Latvijas Pilsoniskā alianses pārstāve Ulla Čonka, portāla "latviesi.com" redaktors Roberts Gorodko un Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Diāna Kārkliņa.

Viņa uz Krētu aizbrauca viena, bet pēc vairāk nekā desmit gadu prombūtnes atgriezās jau četratā – tas ir latvietes un grieķa ģimenes stāsts. Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekas ar Argiriu ģimeni – Lieni un Nikosu un viņu bērniem Mateosu un Artemisu, lai uzklausītu viņu pārcelšanās un iedzīvošanās pieredzes stāstu.

Diaspora un ziedošana dzimtenei ir nesaraujami jēdzieni. Bet, vai būs, kas turpina ziedot, aizejot trimdas paaudzei, kurai palīdzība Latvijai bija personiska dzīves misija? Kā pārvērst filantropijas tradīciju jaunajai diasporai saistošā ziedošanas kustībā? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, Latvijas Universitātes fonda vadītāja Zaiga Pūce, Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Andersons, "Latviešu Fonda" aktīvo projektu lietvede Elizabete Ludvika, kā arī Stella Ludvika-Pitkina.