Drošinātājs

Braucienos uz Ukrainu ir neērtības, riski un atbildība, bet arī tikšanās ar cilvēkiem, kuru izturība Normundu Kalniņu emocionāli uzlādē. Lauksaimnieks un domubiedru grupas "UA&LV" veidotājs sarunā ar Dīvu Reiznieku stāsta, kā viņi atrod uzticamus palīdzības saņēmējus, kāpēc galvenais atbalsts ir mašīnas un ko nozīmē uzņemties atbildību par nogādāto. Viņi runā arī par frontes tuvuma bīstamību, brīvprātīgo nogurumu un šaubām, ko raisa korupcija, kā arī par ukraiņu spēju saglabāt prieku ikdienā. Atzinības krusta virsnieka apbalvojumu valsts svētkos no Latvijas prezidenta saņems Normunds, bet pats to uztver kā atzinību visai "UA&LV" komandai.   Savukārt, Rihards Plūme ASV Helsinku Komisijas vecāko politikas padomnieci un drošības politikas eksperti Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:   Kādas personāliju pārmaiņas pēc vidustermiņa vēlēšanām redzamas Republikāņu nometnē un ko tās nozīmē Ukrainai un Eiropai? Ko Eiropas drošībai nozīmē ASV pastāvīgā bāze Polijā, kuras izveidei Pentagons šonedēļ devis zaļo gaismu? Vai Vācijas kanclera ultimāts ES partneriem par finansējumu Ukrainai sapurinās Eiropu?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs. Epizodes apraksts: 00:29 Ievads:  01:41 Epizodes aktualitātes: ASV politika, drošība Eiropā un Ukrainas finansējums; 04:46 Kā vēlēšanu sekas maina republikāņu vadību un ko tas nozīmē Ukrainas atbalstam? 10:42 Ko Eiropas drošībai nozīmētu pastāvīga ASV militārā bāze Polijā? 17:51 Vai Vācijas kanclera ultimāts var panākt kopīgu ES finansējumu Ukrainai? 20:22 Kāpēc Eiropai Ukrainas atbalsts jāiekļauj daudzgadu budžetā? 23:45 Abū Dabī sarunas ar Ukrainu un Krieviju — plašāk par tām nākamajā epizodē; 24:30 EXPLAINER: kā okupēto vai iznīcināto Ukrainas pilsētu administrācijas turpina darboties pārceltas citos reģionos; 29:32 Intervijas pieteikums: Normunds Kalniņš, domubiedru grupas UA&LV izveidotājs; 30:35 Atzinības krusta virsnieka apbalvojums — novērtējums visai domubiedru grupai; 32:08 Kā izveidojās UA&LV un kas iesaistījās palīdzības sniegšanā? 33:28 Sākotnējais šoks, nogurums un šaubas par palīdzības turpināšanu; 37:33 Kā atrast uzticamus palīdzības saņēmējus un pārliecināties, kur nonāk ziedotais? 41:02 Kā gadu gaitā mainījušies sadarbības partneri un vienības? 42:49 Pēdējais brauciens uz Ukrainu un tas, kas redzams frontē; 43:42 Kādas pārmaiņas frontē Normunds novērojis? 45:07 Karavīru trūkums un noskaņojums frontē; 46:30 Kā Ukrainas vietējās iestādes tiek galā ar cilvēku trūkumu? 48:48 Kā ikdienas prieks palīdz ukraiņiem izturēt karu? 49:33 Vai jaunā armijas vadība sāk vairāk rūpēties par karavīriem? 52:48 Kā ukraiņi uztver Latvijas palīdzību, un kāpēc tā joprojām vajadzīga? 54:59 Kā iesaistīties palīdzībā un atbalstīt UA&LV? 56:39 Kādas mantas vajadzīgas ziemā un ko grupa var aizvest? 58:28 Palīdzības braucieni nav “all-inclusive” — neērtības, atbildība un drošība; 01:03:28 Misijas sajūta un sarežģījumi, vedot palīdzību uz Ukrainu; 01:05:25 Kā Ukrainas ikdiena atšķiras no Latvijas priekšstatiem? 01:08:02 Vai Ukraina pēc kara spēs kļūt citādāka un mazināt korupciju? 01:10:10 Ievainots karavīrs uz kruķiem un viņa pateicība par palīdzību; 01:12:18 Personiskie stāsti, kas Normundu atkal mudina braukt uz Ukrainu; 01:12:43 Kāpēc tikšanās ar ukraiņiem dod spēku un emocionāli uzlādē? 01:13:33 Aizdomīgi notikumi Normunda mājās un iespējamā iebiedēšana; 01:16:22 Drons virs vilciena — pieredze, kas atgādina par drošības riskiem; 01:18:28 Atzinības krusta pasniegšanas ceremonija vēl priekšā; 01:19:06 Normunda iepriekšējās intervijas un sarunas noslēgums; 01:20:00 Dalieties ar epizodi un rakstiet “Drošinātājam” - [email protected].

Brian Benjamin moved from the United States to Ukraine and founded an English-language academy in Lviv, helping professionals in Ukraine’s technology and defense sectors work in an international environment. In conversation with Rihards Plūme, he talks about building a business during wartime, why he believes Ukrainians can overcome obstacles, and how he found his place in Ukraine as a foreigner—and came to feel that he wants to stay there for the rest of his life.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Braiens Bendžamins no ASV pārcēlās uz Ukrainu un Ļvivā izveidoja angļu valodas akadēmiju, kas palīdz Ukrainas tehnoloģiju un aizsardzības nozares profesionāļiem strādāt starptautiskā vidē. Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš stāsta, kā uzņēmumu veidot kara apstākļos, kāpēc tic ukraiņu spējai pārvarēt šķēršļus un kā pats, būdams svešinieks, Ukrainā atradis savu vietu un nonācis līdz sajūtai, ka vēlas tur palikt visu atlikušo mūžu.   Savukārt, Dīvs Reiznieks ASV Helsinku Komisijas vecāko politikas padomnieci un drošības politikas eksperti Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:   Kāda būs ASV vidustermiņa vēlēšanu rezultātu ietekme uz Ukrainu? Vai Olešku pamiera scenārijs var atkārtoties citur? Ko sagaidīt no Ukrainas-Krievijas un ASV trīspusējās tikšanās, ja tā, kā plānots, notiks nākamndeļ Abū Dabī?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs Epizodes apraksts: 00:29 Ievads. 03:31 Kā ASV vidustermiņa vēlēšanu rezultāti var ietekmēt Ukrainu? 07:10 Kā Kongress var ietekmēt ASV ārpolitiku un atbalstu Ukrainai? 10:26 Vai vēlēšanu rezultāti var mainīt ASV atbalstu Baltijas valstīm? 11:51 Vai citviet Ukrainā iespējams atkārtot ierobežota pamiera un humanitārā koridora scenāriju kā Oleškos? 15:49 Ko sagaidīt no iespējamām ASV, Krievijas un Ukrainas sarunām Abū Dabī? 18:49 Kāpēc Tramps cenšas atjaunot Krievijas ekonomiskās attiecības ar Eiropu? 20:47 Kristīnes Bērziņas komentāra kopsavilkums. 21:29 EXPLAINER: kā Ukrainas "TrophyLab" ļauj pētīt Krievijas ieročus un dalīties iegūtajās zināšanās. 24:00 Kā "TrophyLab" palīdz izsekot Krievijas ieroču piegādes ķēdēm un veicina Ukrainas aizsardzības inovācijas. 26:00 Piesakām šīs epizodes viesi – Braienu Bendžaminu, angļu valodas akadēmijas dibinātāju Ļvivā. 29:19 Kā Braiens nonāca līdz angļu valodas mācīšanai? 31:00 Kā radās akadēmija un kā tā attīstījās bez ārēja finansējuma? 32:30 Kāpēc angļu valoda vajadzīga Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumiem? 33:30 Kā Braiens izvēlas pasniedzējus un veido akadēmijas darba kvalitāti? 35:00 Kāpēc Braiens turpina strādāt arī sarežģītos apstākļos? 36:00 Kā angļu valodas prasmes var palīdzēt Ukrainas attīstībai? 37:00 Kāpēc daudzi ukraiņi baidās runāt angliski? 38:30 Kā angļu valodas zināšanas palīdz uzņēmumiem augt un radīt darbavietas? 39:00 Kāpēc uzņēmējdarbībai Ukrainā vajadzīga vietējo cilvēku uzticēšanās? 41:00 Kā Braiens pārvarēja valodas barjeru pēc ierašanās Ukrainā? 43:00 Ko Braiens zināja par Ukrainu un kas viņu pārsteidza? 45:00 Kāpēc viņš izvēlējās Ļvivu un kā viņam patīk Ukrainas pilsētvide? 47:00 Kas ārzemniekiem apgrūtina palikšanu Ukrainā? 48:30 Kā mediji ietekmē priekšstatus par Ukrainu? 51:00 Kā Braiens piedzīvoja pilna mēroga iebrukuma sākumu? 53:00 Kā viņš kopā ar citiem devās prom no Ļvivas? 55:10 Kāpēc Braiens nolēma atgriezties Ļvivā, neraugoties uz tuvinieku brīdinājumiem? 56:00 Kā cilvēki pielāgojas dzīvei kara apstākļos? 56:36 Kā akadēmija māca valodas un palīdz uzņēmumiem sazināties ar ārpasauli? 58:00 Kā veidotas mācību grupas un progresa sistēma? 01:00:10 Kā karš ietekmē akadēmijas darbu un klientu ikdienu? 01:02:13 Kāpēc ukraiņu izturība Braienam liek ticēt Ukrainas nākotnei? 01:03:50 Kurās nozarēs Ukrainā šobrīd ir iespējas uzņēmējdarbībai? 01:06:26 Kāpēc Braiens uzticas Ukrainas profesionāļiem un uzņēmumiem? 01:08:27 Kādi ir akadēmijas nākotnes plāni? 01:09:10 Jauna ukraiņu valodas programma ārvalstniekiem un akadēmijas izaugsme 01:11:16 Braiena brīvprātīgais darbs Ukrainas universitātēs 01:11:30 Kāpēc viņš vēlas veidot dzīvi Ukrainā un palikt tur visu mūžu? 01:13:00 Kā Braiens raksturo ukraiņu pašorganizēšanos un spēju paļauties uz sevi? 01:13:50 “Vai nu es atradīšu ceļu, vai izveidošu to pats”. 01:14:55 Dalieties ar epizodi un rakstiet “Drošinātājam” - [email protected].

No Hersonas līdz Irinas Čuhalovas mājām Oleškos ir tikai 1700 metru, taču Dņepra, mīnētie ceļi un okupācija tās padara nesasniedzamas. Hersonas Mikolas Kuliša teātra soliste sarunā ar Dīvu Reizieku skaidro, kāpēc situācija Oleškos kļuvusi tik kritiska un kādas sekas blokāde atstāj uz tur palikušajiem cilvēkiem. Viņa runā arī par dzīvi starp skatuvi un fronti, ģimeni kara apstākļos un pārmaiņām attieksmē pret krievu valodu. Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:    Vai humanitārais pamiers Krievijas okupētajos Oleškos noturēsies?  Kādēļ šobrīd pieaug diplomātisko manevru skaits, tostarp no Eiropas puses, centienos tuvināties mieram? Vai ASV un Krievija sarunas par enerģētikas darījumiem ir priekšvēstnesis abu pušu nākotnes attiecību veidolam? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs. Epizodes apraksts: 00:29 Ievads; 03:29 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par humāno pamieru, diplomātiju un ASV un Krievijas attiecībām; 05:40 Vai humānais pamiers Oleškos var noturēties, un ko tas nozīmētu pilsētas iedzīvotājiem? 10:09 Melānijas Trampas iesaiste humānajos jautājumos un Krievijas centieni pasniegt sevi kā cietušo; 12:28 Somijas un Norvēģijas līderu sarunas ar Putinu un Eiropas loma diplomātijā; 16:34 Iespējamie ASV un Krievijas enerģētikas darījumi — vai tie varētu ietekmēt miera sarunas? 20:26 Piesakām šīs epizodes viešņu – Irinu Čuhalovu, Hersonas Mikolas Kuliša teātra solisti un bijušo Olešku iedzīvotāju; 22:12 Oleški: iedzīvotāju skaits, ikdienas apstākļi un sauszemes blokāde; 23:20 Palīdzības piegādes ar droniem un to ierobežojumi; 23:50 Pamiers Oleškos un plānotā civiliedzīvotāju evakuācija; 25:39 Irinu Hersonā no mājas Oleškos šķir tikai 1700 metru, bet atgriezties tur nav iespējams; 26:44 Atmiņas par mierīgo dzīvi Oleškos pirms pilna mēroga iebrukuma; 28:02 Pārtikas trūkums Oleškos: cilvēki vāra nezāles un portulaku; 29:30 Dronu piegādātās pārtikas pakas un dārzi, ko iedzīvotāji turpina kopt apšaudēs; 30:20 Mirušo apbedīšana pagalmos un ķermeņi pilsētas ielās; 31:26 Kāpēc situācija Oleškos saasinājusies tieši šogad, ja pilsēta okupēta jau no pilna mēroga iebrukuma sākuma? 32:50 Transporta trūkums, mīnētie ceļi un pārtrauktās piegādes; 34:35 Starptautiskās iniciatīvas, cilvēki kā dzīvais vairogs un cerība uz evakuāciju; 37:21 Ģimenes dzīve okupācijā un mēģinājums izvest bērnus; 40:29 Romāns iestājas Ukrainas Bruņotajos spēkos, bet Irina dodas viņam līdzi; 41:20 Irina sāk strādāt Hersonas teātrī; ģimenes mājas un iedzīve paliek Oleškos; 42:20 “Tie paši mūziķi, tikai nomainījām instrumentus” — no ģitāras līdz ieročiem; 42:40 Izrādes Hersonas patvertnē un kultūras nozīme kara laikā; 43:24 Kā dzīve starp teātri un fronti mainījusi attiecības ar vīru; 44:27 Priekšnojautas un intuīcija kara apstākļos; 46:07 Sievišķība, ikdienas rituāli un dzīves neatlikšana uz vēlāku laiku; 48:54 “Mājas esam mēs, nevis sienas vai logi” — kāpēc ģimene paliek Hersonā; 50:57 Bērni Somijā, atgriešanās Ukrainā un dēla mācības; 52:50 Meitas multiplā skleroze un ārstēšanās Somijā; 54:37 Hipotēka par dzīvokli Oleškos un šķēršļi mājokļa kompensācijas saņemšanai; 57:27 Kā okupācija un karš mainījuši Irinas attieksmi pret krievu valodu; 1:02:16 Olešku himnas autore, pateicība par atbalstu un bailes tikt aizmirstiem; 1:05:31 Intervijas noslēgums; 1:05:39 Pamiers un iespējamie turpmākie centieni apturēt uzbrukumus; 1:07:06 Evakuācijas plāns, pieteikušies 500 cilvēku un tie, kuri varētu palikt Oleškos; 1:09:15 Vai Olešku pamiers var kļūt par piemēru citām vietām? 1:10:20 Dalieties ar šo epizodi un palīdzēt stāstiem par Ukrainu sasniegt jaunus klausītājus; 1:11:27 Rakstiet mums: [email protected].

Від Херсона до дому Ірини Чухалової в Олешках – лише 1700 метрів, але Дніпро, заміновані дороги й окупація роблять його недосяжним. Солістка Херсонського театру імені Миколи Куліша в розмові з Dīvs Reiznieks пояснює, чому ситуація в Олешках стала настільки критичною і як блокада впливає на людей, які залишилися там. Вона також говорить про життя між сценою і фронтом, сім’ю під час війни та зміни у ставленні до російської мови. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs.

Why do some people stay in danger rather than leave their animals behind? Ben Hoffman, an American cinematographer, photographer and head of an advertising agency in Kolomyia, documents Animal Rescue Kharkiv’s work and joins its rescue missions near the front line. Speaking with Rihards Plūme, he explains how drone threats have changed the missions and how the team weighs the risks. He also describes what happens to rescued animals and reflects on how rescuing animals can help people.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Vai, glābjot dzīvniekus kara zonā, var izglābt arī cilvēkus? Amerikāņu kinooperators, fotogrāfs un Kolomijā strādājošas reklāmas aģentūras vadītājs Bens Hofmans dokumentē “Animal Rescue Kharkiv” darbu un pats dodas glābšanas misijās netālu no frontes, Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš stāsta, kā dronu apdraudējums mainījis šīs operācijas, kāpēc cilvēki mēdz palikt apdraudētās vietās savu dzīvnieku dēļ un kas ar dzīvniekiem notiek pēc izglābšanas. Sarunā arī par to, kā šo darbu izstāstīt pasaulei un kāpēc dzīvnieku glābšana var palīdzēt arī cilvēkiem. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:    •    Divas nedēļas pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām Tramps atkal uzbrūk Ukrainai. •    ASV iedragā Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. •    Kā protesti Francijā var atsaukties uz palīdzību Ukrainai? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs Epizodes apraksts: 00:29 Ievads. 01:02 Dzīvnieku evakuācija Ukrainā un kā tā palīdz cilvēkiem; 02:16 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par ASV nostāju pret Ukrainu, militārā atbalsta kavēšanos un protestiem Francijā; 03:01 Kāpēc Trampa administrācijas nostāja pret Ukrainu atkal mainījusies? 08:40 Cik svarīgs Ukrainas jautājums ir ASV vidustermiņa vēlēšanās? 12:09 Vai Trampa asā kritika pret Ukrainu saistīta ar vēlēšanām? 13:34 Kā ASV atbalsta kavēšanās ietekmē Ukrainas pretgaisa aizsardzību un frontes spējas? 16:45 Vai protesti Francijā var vājināt tās atbalstu Ukrainai un Eiropas spēju rīkoties? 20:18 Kāpēc Ukrainas draugiem jāturpina uzturēt uzmanību uz atbalstu Ukrainai? 22:36 EXPLAINER: kā Krievijas elektroniskā karadarbība var novirzīt dronu no kursa un kāpēc tas turpina lidot 28:06 Kas notiek ar dzīvniekiem glābšanas misijās Ukrainā? 28:06 Piesakām šīs epizodes viesi – amerikāņu kinooperatoru un fotogrāfu Benu Hofmanu, kurš dokumentē Animal Rescue Kharkiv darbu; 29:44 Bena Hofmana darbs kino un fotogrāfijā, pirms viņš pārcēlās uz Ukrainu; 31:34 Bena ģimenes saikne ar Ukrainu un pārcelšanās uz Ukrainu; 33:19 Kāpēc Bens nolēma palikt Ukrainā? 35:10 Kā Bens raugās uz Ukrainas cīņu un tās vēsturi? 36:44 Kā Bens vērtē ASV attieksmi pret Ukrainu un sniegto palīdzību? 40:53 Kas Benu pārsteidza, iepazīstot Ukrainu un tās cilvēkus? 44:38 Kāda ir ikdienas dzīve Ukrainas rietumos un cik grūti bija pielāgoties? 48:29 Kas ir "Animal Rescue Kharkiv" un kā Bens pievienojās organizācijai? 52:38 Kā Bens palīdzēja organizācijai sasniegt angliski runājošu auditoriju? 56:19 Kā filmēšana glābšanas misijās atšķiras no ierasta darba filmēšanas laukumā? 1:00:23 Kāda ir spriedze un riski, dokumentējot dzīvnieku glābšanu frontes tuvumā? 1:05:41 Kāds ekipējums nepieciešams glābšanas braucienos? 1:07:24 Kā komanda izvērtē, vai glābšanas misija ir pietiekami droša? 1:10:14 Kādi dzīvnieki nonāk glābēju redzeslokā un kā tos izdodas notvert? 1:12:01 Cilvēki, kuri paliek bīstamās vietās un rūpējas par dzīvniekiem 1:13:21 Kāds ir izglābto dzīvnieku stāvoklis? 1:15:02 Kas notiek ar dzīvniekiem pēc glābšanas – ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija 1:16:23 Vai izglābtie dzīvnieki atkal satiekas ar savām ģimenēm? 1:19:18 Kā organizācija finansē glābšanas darbus? 1:21:19 Kas Animal Rescue Kharkiv šobrīd vajadzīgs visvairāk? 1:23:24 Kramatorskā mēneša laikā izvesti 883 dzīvnieki – kā organizācija tiek galā ar tik lielu skaitu? 1:25:18 Kā glābšanas misijas turpināsies ziemā? 1:27:20 Kāpēc Bens riskē, lai glābtu dzīvniekus? 1:31:01 Bena ieceres dokumentālajām filmām par Ukrainu un dzīvnieku glābšanu; 1:34:17 Kur atrast Bena veidotos materiālus un kā ziedot Animal Rescue Kharkiv; 1:35:02 Noslēgums: kā palīdzēt izglābtajiem dzīvniekiem un rakstiet “Drošinātājam” - [email protected].  

Can memes warn us of war before the first shot is fired? Ukrainian meme researcher Ievgeniia Bondarenko, a professor at Kharkiv National University, believes military experts are not the only ones who can see war coming. In conversation with Dīvs Reiznieks, she explores what makes Ukrainian memes distinctive, why they are often not meant to amuse, and how they differ from Russian memes. She also explains what Latvia can learn from these digital warning signs, how dark humour becomes psychological “armour” during wartime, and whether Ukrainians will ever be able to laugh as they did before the war.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Vai mēmes var brīdināt par karu vēl pirms pirmā šāviena? Ukraiņu mēmu pētniece, Harkivas Nacionālās universitātes profesore Jevgenija Bondarenko uzskata, ka kara tuvošanos var paredzēt ne tikai militārie eksperti. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņa atklāj, kas ukraiņu mēmēs ir īpašs, kāpēc tās bieži nav domātas uzjautrināšanai un ar ko tās atšķiras no krievu mēmēm. Tāpat viņa skaidro, ko no šiem digitālajiem brīdinājuma signāliem var mācīties Latvija, kā melnais humors karā kļūst par psiholoģiskajām "bruņām" un vai pēc kara ukraiņi spēs smieties tāpat kā agrāk.   Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:   Kam izdevīga Putina un Trampa vienošanās par dīzeļdegvielas piegādēm? Eiropa meklē veidus, kā brīdināt Krieviju, lai tā pārtrauktu hibrīdkativitātes Rietumos . Ko par NATO nostāju pret Krieviju pasaka alianses spēku komandiera Eiropā jaunākie izteikumi? Epizodes apraksts: 00:29 Ievads – kāpēc ukraiņu mēmes ir vairāk nekā joki? 04:14 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs. 04:17 Trampa un Putina dīzeļdegvielas darījums – ko iegūst ASV un Krievija? 05:28 Kā ASV vēlēšanas un degvielas cenas ietekmē Trampa politiku? 07:34 Ko ASV un Krievijas darījums nozīmē Ukrainai? 09:36 Trampa pretrunīgie izteikumi un spiediens uz Ukrainu. 12:09 Dronu uzbrukumi un iespējamās sabotāžas Eiropā. 13:57 NATO komandiera vēstījums Varšavā – vai alianse ir gatava rīkoties? 17:15 Kā bailes no eskalācijas un Krievijas kodolieročiem ietekmē NATO nostāju? 19:50 EXPLAINER: kā mēmes palīdz vākt atbalstu Ukrainai un uzrunāt pasauli. 25:30 Piesakām šīs epizodes viesi – Harkivas Nacionālās universitātes profesori un mēmu pētnieci Jevgeniju Bondarenko. 26:43 Kas notiek ar humora izjūtu, karam ieilgstot? 28:26 Ko pēta mēmu pētniece, un kā mēmes ietekmē auditoriju? 30:13 Kas ukraiņu mēmēs ir īpašs, un kāpēc tās bieži nav domātas uzjautrināšanai? 32:27 Kā nāves tuvums maina tās uztveri un atspoguļojas mēmēs? 34:56 Krievijas karakuģis – kā viens vēstījums pārtop daudzās mēmju versijās. 36:22 Kā karš mainījis saulespuķu nozīmi ukraiņu mēmēs? 38:29 Jaunākās mēmes – kā kijivieši joko par pārvietošanos starp Dņepras krastiem. 40:13 Vai humors palīdz pasargāt cilvēku emocionālo pasauli? 41:27 No sākotnējā šoka līdz apņēmībai turpināt dzīvot. 42:38 Gaisa trauksmes, atvērtas kafejnīcas un festivāli – ikdiena Harkivā turpinās. 45:29 Joki par pašiem un domstarpības sabiedrībā – kas patiesībā vieno ukraiņus? 47:21 Kā ukraiņu mēmes uzrunā ārvalstu auditoriju un kļūst par tautas diplomātiju? 49:30 Ukrainas kara mēmu arhīvs – kāpēc ārvalstniekiem vajadzīgs konteksta skaidrojums? 50:38 Ar ko ukraiņu mēmes atšķiras no krievu mēmēm? 51:50 Ko Latvija var mācīties no naidīgiem vēstījumiem Krievijas informācijas telpā? 53:45 Vai pēc kara ukraiņi spēs smieties tāpat kā agrāk? 56:19 Vai Ukraina bez humora joprojām būtu brīva? 58:36 Sarunas atziņas – kā ieraudzīt ciešanas aiz šķietama joka? 1:00:00 “Saint Javelin” – raidījuma vadītāju pieredze ar Ukrainas atbalsta zīmolu. 1:02:10 Kāpēc saruna par humoru atkal un atkal atgriežas pie izdzīvošanas? 1:04:20 Kāpēc Latvijā jāseko tam, ko par mums vēsta Krievijas propaganda? 1:05:41 Dalieties ar savām iecienītākajām mēmēm un rakstiet “Drošinātājam” – [email protected]. 1:07:37 Lielo interviju lasiet arī LSM portālā. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Виноградник неможливо спакувати й перевезти в безпечне місце. На Сумщині, приблизно за 15 кілометрів від зони бойових дій, Артем Яценко разом із батьком продовжує працювати на сімейній виноробні «Enko Winery». У розмові з Ріхардсом Плуме Артем розповідає про ведення бізнесу в умовах загрози дронів і постійної невизначеності, рішення залишитися та досвід, з якого можуть повчитися й латвійські підприємці.   (Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.) Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs