Rīta intervija

Veselības ministram jābūt cilvēkam ar medicīnas izglītību. Tā uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidents Dzintars Mozgis. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka veselības sistēma ir plašāks jēdziens par veselības aprūpi un par šo sistēmu jārūpējas valstij. Latvijas Ārstu biedrībai ir jauns prezidents – bērnu ķirurgs Dzintars Mozgis. Viņš sola stiprināt ārstu kopību, profesionālo kvalitāti un biedrības ietekmi. Taču jaunajam vadītājam būs jārisina arī pašas organizācijas uzticības un reputācijas problēmas. Tikmēr veselības aprūpē joprojām ir garas rindas pie speciālistiem, trūkst mediķu un turpinās strīdi par finansējumu un slimnīcu reformu. Vai šīs problēmas iespējams atrisināt, un kāda loma tajā būs Ārstu biedrībai?

Gatavojot nākamā gada budžetu, ir nekavējoties jāvērtē, cik gudri mēs izmantojam valsts resursus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš pauda vērtējumu, ka pēdējo gadu laikā valsts budžets ir būtiski pieaudzis, naudas ir kļuvis tikai vairāk, taču vajadzības ir augušas vēl straujāk.

"Saliedētības radarā" secināts, ka Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk palīdz cits citam un iesaistās sabiedriskajā dzīvē, tā šorīt Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Savukārt satraucoša radarā secinātā tendence ir, ka daļa cilvēku jūtas mazāk pieņemti un iedzīvotāji ir arī vīlušies politikā. Rīgā, konferenču centrā "Citadele", šodien, 5. novembrī, notiks starptautiska konference, kurā diskutēs par sabiedrības uzticēšanos, piederības sajūtu, kā arī reģiona noturību Latvijā. Arī iepazīstinās ar "Sabiedrības saliedētības radara" šī gada rezultātiem.

Jaunās Saeimas nākamo trīs gadu prioritātēm jābūt drošībai, ekonomikai, finansēm un birokrātijas mazināšanai. To intervijā Latvijas Radio pauda pašreizējais tieslietu ministrs, vēlēšanās uzvarējušā „Apvienotā saraksta” politiķis Edvards Smiltēns, kas, visticamāk, būs nākamais Saeimas priekšsēdētājs. Jaunais parlaments uz pirmo sēdi sanāks šodien, 3. novembrī. Smiltēns arī atzina, ka frakcijā valdīs pietiekama disciplīna.

“ANO Drošības padome nav vieta, kur izbeigs karu, bet tieši šeit ir iespēja izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, liekot tai sēsties pie sarunu galda,” tā saka Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes. Novembrī Latvija pirmo reizi vēsturē ir sākusi prezidentūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē. Tā ilgs vienu mēnesi, kuras laikā Latvija vadīs visas padomes oficiālās un neoficiālās sanāksmes, kā arī varēs īpaši izcelt sev būtiskus starptautiskās drošības jautājumus. Atbalsts Ukrainai un Krievijas melu apkarošana būs viens no tiem. Kā Latvija plāno strādāt ar agresoru pie sarunu galda un vai bijušā Ungārijas premjera Viktora Orbāna kandidatūra ANO ģenerālsekretāra amatam ir reāla, par šo un citiem jautājumiem ar Sanitu Pavļutu-Deslandes ASV sarunājās Ina Strazdiņa.

Eiropas un arī Latvijas civilās aizsardzības lielākie trūkumi ir saistīti ar ārkārtas situāciju pielāgošanu militāriem apdraudējumiem, jo, piemēram, Eiropas Parlamentā par civilo aizsardzību joprojām atbild Vides un veselības komitejas. Tādu viedokli Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” pauda Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks no „Apvienotā saraksta”. Eiropas Savienības mājā Rīgā šodien, 30. oktobrī, notiks diskusija par Eiropas civilās aizsardzības mehānismu un Latvijas gatavību krīzēm. Pozņaks domā, ka Eiropas Parlamentā par militāriem apdraudējumiem domā par maz, jo dienvidu valstis vairāk uztrauc dabas katastrofas. "Ir grūti pārliecināt, ka ir papildu līdzekļi kaut vai patvertnēm jāpiešķir. Patiesībā krīzēs problēmas ir vienādas. Mums arī bija vētra, efekts bija precīzi tāds pats, ja, piemēram, droni slēgtu mūsu elektroapgādes sistēmu. Risinājumi ir līdzīgi dažāda veida krīzes,"norāda Pozņaks. "Būtiskas izmaiņas ir uzsvara likšana uz vietējiem aktīvistiem, vietējām kopienām un vietējām sabiedriskajām organizācijām, jo skaidrs, ka jebkas, kas ir liels un centralizēts, nespēj reaģēt pietiekami ātri."

Šodien, 28. oktobrī, sāksies valdības veidošanas sarunas. "Apvienotais saraksts" šodien atsevišķi tiksies ar Nacionālo apvienību un "Jauno Vienotību", kuras uzskata par prioritārajiem partneriem. Premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" piedāvās pārmaiņu plānu un jaunu valdības darba modeli, bet arī no partneriem sagaida priekšlikumus. Sarunas sākas trīs nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām, un var secināt, ka patlaban mēs noskatāmies divu "iluzionistu" priekšnesumā. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda TV 24 žurnālists Armands Puče. "Šie abi cilvēki ir arī patiesā labuma guvēji saistībā ar 15. Saeimas vēlēšanām: viens. Prezidents Rinkēvičs, kurš izmantoja ļoti labi apstākļus, kas notika maijā. Ja nebūtu dīvainā kombinācija ar Siliņas aiziešanu, visticamāk, ka šo Saeimas vēlēšanu uzvarētājs būtu Ainārs Šlesers. Ssavukārt premjers Andris Kulbergs ar vēstījumu, ka šīs izmaiņas ir vajadzīgas valstij, tā ar ķirurģisku iejaukšanos, ir sapratis, ka viņam ir arī jāspēlē ar tām kārtīm kā Rinkevičam - jārada ilūzija, lai sasniegtu rezultātus," vērtē Puče. Turpmākajās dienās Kulbergs tiksies ar "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā", bet ar "Suverēno varu / Apvienību Jaunlatvieši" tikšanās paredzēta pēc jaunās Saeimas sanākšanas.  

Pēdējos četros gados ēnu ekonomika Latvijā no 26,5 procentiem ir sarukusi līdz 22 procentiem, bet pēdējā gada laikā atkal vērojams minimāls kāpums. Tā intervijā Latvijas Radio klāstīja Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas vadītājs Kaspars Briškens no "Progresīvajiem". Deputāti šodien, 27. oktobrī, plāno iepazīties ar ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu progresu un noteikt turpmāk veicamos uzdevumus. Briškens apgalvo, ka līdzšinējie apkarošanas pasākumi ir sevi izsmēluši.

Kultūras iestādēs ir absolūta krīze, un ar vidējo atalgojumu 1350 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas pret valsts vidējiem gandrīz diviem tūkstošiem eiro no darba aiziet strādājošie ar specifiskām zināšanām, bet jaunus vietā dabūt ir grūti. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Iveta Derkusova. Tāpēc Mākslas muzejs pievienojies akcijai "Kultūra (iz)dzīvo", kurā kultūras nozares pārstāvji aicina izstrādāt ilgtermiņa plānu darbinieku atalgojuma palielināšanai. "Kultūras nozare, īpaši, ja runājam par mantojuma sektoru, - muzeji, bibliotēkas, arhīvi, mēs patiešām glabājam un esam atbildīgi par mūsu visu nācijas kultūras mantojumu. Tie izklausās skaļi vārdi, bet mēs ļoti labi redzam, lai cik negribētos to piesaukt, kas notiek Ukrainā un cik ārkārtīgi kultūras mantojums tiek apdraudēts brīdī, kad ir militāra krīze. Tas mūsu atbildību pašreizējā ģeopolitiskajā situācija tikai ceļ. Darbiniekiem ir jānodarbojas arī ar to, kas saucas gatavošanās krīzēm, un tas viss notiek ar absolūti nepietiekamu atalgojuma fonā," norāda Iveta Derkusova.

Lai veselības nozare varētu funkcionēt, papildus nepieciešami vismaz 300 miljoni eiro. To intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības”. Vajadzību esot ļoti daudz, tostarp, piemēram, dažādiem digitālajiem uzlabojumiem, kas nemitīgi jāatjauno.