CILVĒKJAUDA

Andris Keišs ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Četras reizes saņēmis Lielo Kristapu kā labākais aktieris un divas reizes kļuvis par Spēlmaņu nakts gada aktieri.Viņš daudz filmējas. Filma „Nemīlestība”, kurā viņš spēlē, bija nominēta Oskaram.Kopš trešā kursa Andris strādā bez pārtraukuma: ziemā teātris, vasarā kino, un tā katru gadu. Tāpēc dienās, kad pēc treniņa sporta zālē var pasēdēt kafejnīcā, vēlāk palasīt grāmatu, tad vakarā pieķer sevi pie domas: „Ak dievs, nu galīgi nekas nenotika šodien.”Sarunā Andris teica, ka brīvība viņam ir svarīgāka par mīlestību: „Ja tu neesi brīvs, tad tu arī nespēj tā mīlēt.” Bet arī viņu dažbrīd vēl iegrožo doma, ko citi par viņu padomās. Viņš atgādina, ka tas uztrauc visus.Andri izjautāju par viņa meistarību, dzīvesprieku un darbaspējām.Par savu bērnu pieaugšanu Andris atgādināja Nabokova teikto, ka vienīgā pasaules sāpe ir tā, ka skaistums aiziet un tu nepaspēj tam pateikt, cik ļoti tu to mīli. Filma „Tabita” ar Andra meitu Magdalēnu titullomā būs uz kinoekrāniem 2027. gadā.Tuvākie pasākumi ar Andri Keišu:13. novembrī „Šekspīrs. Soneti. Pauls | Busulis | Keišs”. Biļetes 13. novembrī „O. Vācieša tikšanās ar skatītājiem” kopā ar dēlu Ādamu Keišu un pianistu Romānu Vendiņu. 20. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes 22. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes28.decembrī "Disko Roze". Biļetes 31. decembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes JRT izrādēsRudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads 3:11 Brīvība vai mīlestība 4:46 Kā gāja, saņēmot Harija Liepiņa balvu 8:49 Mīļākā bērnības atmiņa 11:32 Kad tēva vairs nav 13:25 Kad bērni kļūst par pusaudžiem 21:35 Vecums sākas 75 gados 24:10 „Es aktierēšu līdz mūža galam” 28:08 Ko citi par mani padomās 31:52 Meita Magdalēna un filma „Tabita” 36:02 Ērti savā ādā un paškritika 37:59 Kursa biedri un ceļš uz Jauno Rīgas teātri 45:41 Par pirmajiem gadiem ar dvīņiem 48:41 Divi skatuves mākslinieki vienā ģimenē 55:16 Kā radās „Disko Roze” 58:27 Izrāde, ko Andris neļautu izdzēst 1:05:47 Kāpēc brīva diena ir gandrīz vai darbs 1:09:53 Trīs treniņi nedēļā trenera uzraudzībā 1:14:40 Grāmatas, ko Andris iesaka 1:18:09 Filma, ko Andris neatdotu 1:23:06 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:26:11 „Nemīlestība” un Oskara nominācija 1:29:41 Izvēle runāt atklāti par meitu

Šajā sarunā psiholoģijas doktore Diāna Zande piedāvā risinājumus, kā stiprināt savu dzīvesspēku jeb psiholoģisko noturību, kad dzīvē daudz neziņas. Tas noderēs, ja uztraucies, ka varētu zaudēt darbu vai ienākumus mākslīgā intelekta ietekmē vai vecuma dēļ. Kā arī ja fonā jūti trauksmi par kara iespējamību.Diāna ir psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite.Diāna dalījās ar stāstu par kādreiz grūto laiku savā dzīvē, kad pēc aiziešanas no vīra viņa palika bez darba, ar trim bērniem un pēdējiem diviem latiem.Šajā sarunā Diāna skaidro, ka dzīvesspēks nerodas, ja cilvēkam noņem visas problēmas. To trenē, ejot cauri grūtībām. Arī cauri tām bailēm, kas cilvēkus satrauc šobrīd. Sarunas laikā viņa parāda dažādus paņēmienus situācijām, kas rada bažas daudziem.Diāna savā Instagram @diana.zande veido interesantus un noderīgus video ierakstus par attiecībām un iespējām dzīvot labāk.Iepriekšējās intervijas ar Diānu Zandi:Pirmā #117 bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi.Otrā #142 – kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.Trešā #171, lai svētki nes prieku, nevis iznes smadzenes.Ceturtā #208 – kā prasmīgi veidot profesionālo dzīvi un attiecības, nepazaudējot sevi.Piektā #248 kopā ar Juri Sērmukšu – risinājumi sadzīvei ar cilvēku, kura smadzenes uztver pasauli citādi (UDHT jeb ADHD).Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūreiSARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads 1:39 Neziņa par darbu, mākslīgā intelekta ietekmi uz ienākumiem un karu 4:44 Nenoteiktība ir dzīves normalitāte 8:02 Zaķītis vai lācis mežā 11:28 Kad stress pieaug un kad tas mazinās 14:01 “Es nedzīvoju kara gaidās” 16:19 Ozols, kas nogāzās Diānas īpašumā 17:27 Dzīvesspēku trenē, ejot cauri grūtībām 18:52 Diānas pirmās grūtības 20:07 Šķiršanās, trīs bērni un pēdējie divi lati 22:43 Kā raudāšana palīdz tikt galā ar stresu 31:53 Cīņa par to, kurš lielāks upuris 35:47 Kā atšķiras pašvērtējums un pašefektivitāte 46:09 Bailes un trauksme ir divas dažādas lietas 52:44 Jautājums „Vai tas notiek tagad?” 54:53 Ko tavā darbā mākslīgais intelekts nevar aizvietot 1:00:00 Eidžisms: nav neperspektīvu darbinieku 1:04:47 „Diāna, tu proti strādāt” 1:06:32 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:07:33 Kā neziņas laikā nekļūt stulbākiem un izdegušākiem 1:23:59 Četras kompetences pakāpes 1:27:57 Grūtības, ar kurām jau tiki galā

Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs.Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Tie ir fakti.Kāda būs mūsu dzīves kvalitāte tad, kad katrs no mums mirs?Slimnīcu palātās hospisa brīvprātīgie no mirstošiem pacientiem regulāri dzird:„Ko es šeit daru? Mani te neviens neārstē. Es gribu būt mājās.”Ar Hospiss LV dibinātāju Ilzi Neimani-Nešporu pirmo reizi par nāvi Cilvēkjaudā runājām pirms pieciem gadiem (saruna #83). Ilze teica, ka pēc tās sarunas hospiss ieguva vairāk brīvprātīgo, kuri tik ļoti vajadzīgi.To sarunu dzirdēja arī mūsu Ginesa rekordists Kārlis Bardelis. Viņš izvēlējās vākt naudu pirmajai hospisa mājai Latvijā, kamēr airēja pāri Indijas okeānam.Vēlāk Kārlim atklāja agresīvu smadzeņu audzēju, un savas dzīves pēdējo posmu viņš pavadīja mājās, hospisa komandas aprūpē.Šoreiz sarunā piedalās arī trīs hospisa cilvēki.Veterinārārsts Jānis Bite ir hospisa brīvprātīgais Bauskas slimnīcā.Žurnāliste Ilze Veģe stāsta par hospisa atbalstu laikā, kad mira viņas tētis.Un Gunta Groskaufmane savos sešdesmit gados nolēma darīt tikai to, kas viņai patīk no sirds, un pieteicās hospisā. Tagad viņa to sauc par labāko darbu savā mūžā.Latvijā ir valsts apmaksāta hospisa aprūpe mājās. Kā Ilze teica: “No desmit ārstiem par to zina divi.”Ja tev rūp, lai smagi slims, mirstošs cilvēks savu atlikušo dzīves laiku var pavadīt kopā ar savējiem, tad ziedo hospisa mājas celšanai: airemaju.lvPieteikties hospisa brīvprātīgajos var hospiss.lv.Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:22 Kā pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis izlēma airēt māju4:31 Bailes no nāves nepāries14:41 „Meitiņ, ko es šeit daru?”17:17 Tā nav mediķu vaina24:48 Brīvprātīgā Jāņa Bites dzīve pirms un pēc hospisa40:15 Nāve var būt skaista43:39 Kā saņemt valsts apmaksātu hospisa aprūpi mājās47:35 Lielākais klupšanas akmens53:35 Kā hospiss palīdzēja Ilzei atbalstīt tēti1:01:16 „Tēt, tagad tu mirsti, bet tu, lūdzu, nebaidies”1:02:21 Aicinājuma profesija sievietēm pēc 501:10:14 Par hospisa pakalpojumu zina 2 no 10 ārstiem1:12:24 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies1:15:33 Guntiņas labākais darbs visā mūžā1:33:34 Hospisa māja vai mazi hospisi tuvu mājām1:41:36 Kā pieteikties hospisa brīvprātīgajos

Teologs Juris Rubenis grāmatā „Uguns pavedieni” stāsta par desmit mistiķiem, kuri uzdrīkstējās izdzīvot savu dzīvi, arī tad, kad tā atšķīrās no apkārtējo priekšstatiem un sagādāja viņiem nepatikšanas. Seši no viņiem dzīvoja divdesmitajā gadsimtā.Jurim pastāstīju, ko bieži dzirdu no cilvēkiem, kuri grib mainīt savu nodarbošanos: „Es izniekoju savu dzīvi.” Juris atbildēja ar līdzību no Jaunās Derības. Bagāts cilvēks dodas ceļojumā un trim cilvēkiem iedod naudu. Divi ar to darbojas un nopelna vēl. Trešais aiz bailēm naudu aprok, un tieši viņš saņem vislielākos pārmetumus. Jura ieteikums: „Labāk riskēt pazaudēt to, kas tev ir, nekā nedarīt neko.”Šajā sarunā Juris stāsta, kāpēc lielas pārmaiņas bieži notiek tikai dzīves vidū. Tikai tad mums ir slēdzieni, atziņas un prasmes, kādu divdesmit gadu vecumā cilvēkam vēl nevarēja būt.Juris vērsa uzmanību arī uz to, kā skatīties uz savām kļūdām. Cilvēka dzīve ar visām kļūdām ir materiāls pārmaiņām, un nekas no tās nav jāizmet.Juris Rubenis ir teoloģijas doktors un Integrālās izglītības institūta direktors. Vairāk nekā 30 gadus viņš bija luterāņu mācītājs un ir uzrakstījis vairāk nekā 20 grāmatas.„Uguns pavedienus” es sāku lasīt gadumijā, svētku vakaros. Lasīju ļoti lēnām, jo negribēju, lai grāmatas stāsti beigtos. Parasti grāmatās pasvītroju citātus, salieku izsaukuma zīmes un pierakstus, bet šajā neuzdrošinājos ierakstīt neko. Jura iepriekšējo grāmatu „Starp divām bezgalībām” iesaku katram, kas meklē sevi, un par to bija mūsu pirmā (#140) saruna Cilvēkjaudā.Jura Rubeņa vadībā top Elijas klosteris, kas būs vieta klusumam un iekšējai atjaunotnei. Ja gribi palīdzēt šī skaistā un vajadzīgā darba īstenošanā, tad piedalies ar savu ziedojumu klostera celšanai.Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.Saites uz sarunā pieminētās informācijas avotiem atradīsi 272.sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads 3:34 Grāmata „Uguns pavedieni” par 10 neparastu mistiķu dzīvēm 5:37 Kas ir mistiķis 6:50 Cik daudz drosmes vajag savai dzīvei 9:52 Vislaimīgākais vari būt, izdzīvojot savu dzīvi 12:32 Kā atšķirt mistiķi no šarlatāna 24:58 Garīgums ir piedzīvojums 29:20 Klusums pēc daudzu gadu runāšanas 36:39 Labs garīgums aptver visu cilvēku 44:54 Katram svētajam ir pagātne, katram grēciniekam nākotne 46:42 Cilvēka uzdevums ir kļūt par sevi 52:06 Kā no kāpura veidojas tauriņš 58:22 Kad sāp pagātnes kļūdas un kauns 1:07:49 Nav nekā, ko nevarētu piedot 1:08:51 Aizejošā vilciena fenomens 1:13:14 Kā piedot sev 1:19:22 Kontroles ilūzija un bailes no nezināmā 1:29:57 Būt pašam un bailes izniekot savu dzīvi 1:31:23 Līdzība par cilvēku, kurš apraka naudu 1:36:32 Lielas pārmaiņas dzīves vidū 1:37:39 Power Up Studiju piedāvājums taviem radošajiem projektiem. Piesakies 1:38:41 Kad tuvs cilvēks iznieko savu potenciālu 1:40:15 Mēs varam cienīt citu izvēles

Ir tāds teiciens, ka visas slimības ir vai nu infekcija, vai nepareiza imunitātes reakcija uz to. Imunitāti lielā mērā nosaka gēni, bet to ietekmē arī tas, kā mēs dzīvojam. Un stress ir viens no faktoriem, kas imūno sistēmu ļoti bieži izsit no līdzsvara.Imunologu Cilvēkjaudas intervijai meklēju ilgi, un visvairāk ieteikumu saņēmu tieši no ārstiem: „Lūdzu, intervējiet profesori Inesi Mihailovu.”Dr. Inese Mihailova ir profesore, imunoloģe un nefroloģe ar 40 gadu klīniskā darba pieredzi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa vada Latvijas Imunologu sertifikācijas komisiju un Rīgas Stradiņa universitātē studentiem un rezidentiem māca imunoloģijuDakterei jautāju, ko katrs var darīt savas imunitātes labā un kāpēc imūnā sistēma nogurst. Viņa atbildēja: „No dzīves.”Šajā sarunā daktere skaidro, kā stress izsit imūno sistēmu no līdzsvara. Cilvēks grib visu vienlaicīgi: strādāt, mācīties un bērnus, un tad vēl visu ko. Pa dienu viņš strādā, vakarā mācās, bet katram ir savs enerģijas lādiņš. Kad daktere pacientiem jautā, kas notiek viņu dzīvē, viņa bieži dzird par projektu, kas jānodod, lielu stresu darbā vai problēmām ar naudu.Profesore vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc gēnus diez vai varam mainīt, bet savu imunitāti varam nesabojāt.Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi 271. sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:44 Pirmais imunologa jautājums: cik bieži tu slimo6:23 Cik lielā mērā imunitāti nosaka gēni8:58 Studenti profesori nesadusmo11:28 Ārsta galvenais instruments ir smadzenes14:45 Lielās gaidas no medicīnas un jautājums “kāpēc”17:20 Kā stress izsit imūno sistēmu no līdzsvara19:31 Kāpēc imūnā sistēma nogurst24:13 Kas veido imūno sistēmu26:38 Kā nostiprināt imūno sistēmu27:46 Kā kustības palīdz imunitātei31:14 Stresi, ko nevar novērst32:03 Līdzsvars un kāpēc izglītība ir pirmajā vietā34:51 Dakteres ceļš uz medicīnu un imunoloģiju41:40 Kad pacients atnāk ar mapi analīžu49:19 Nav vienas receptes visiem53:33 Tīrs ūdens, antibiotikas un higiēnas teorija54:23 Kā ķermenis var uzbrukt pats sev57:20 Imūnās šūnas zarnās un mikroflora1:02:14 Uztura bagātinātāji: ne visi vienā maisā bāžami1:08:16 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies1:09:18 Ieteikumi: kustības, miegs un draugi1:10:56 Ko daktere dara savai imunitātei

Turpinājums sarunām par dažādu speciālistu ieteikumiem, ko ņemt vērā, kad pieaugusi neziņa par ienākumiem un mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz darba tirgu.Sergejs Jakimovs ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un investē biotehnoloģiju jaunuzņēmumos ilgmūžības jomā. Šī ir mūsu trešā saruna. Šoreiz par MI.Vienubrīd Sergejs piedāvāja man iejusties ļaunas varas lomā, kam jāuzvar cīņā pret cilvēci, un jautāja, kā to izdarīt bez vardarbības. Atbildēju, ka veicinot apstākļus, kuros cilvēki kļūst arvien dumjāki.Sergejs tos nosauca par absolūtā komforta apstākļiem. Smadzenes un kritiskā domāšana attīstās diskomfortā: tu mācies, tev nesanāk, nesanāk, nesanāk, un tad sanāk. Kad visu neērto domāšanas darbu atdod MI, tas, kam to atdod, sāk pārvaldīt sabiedrību. Šādai varai vairs nav jāiekaro teritorijas, pietiek ar cilvēkiem, kuriem ir viedtālrunis.Sarunā Sergejs stāsta, kas darba tirgū varētu mainīties vispirms un kā mākslīgo intelektu (MI) izmantot, lai tā lietošana nemazinātu cilvēka kognitīvās spējas.Daudzās profesijās MI jau tagad vai tuvāko piecu gadu laikā paveiks darbu efektīvāk, un cilvēkiem tajās sevi vajadzēs izgudrot no jauna. Arī Sergejs pats sev vairākas reizes nedēļā jautā, kāpēc viņš darba jomā ir vērtīgs, jo daudz ko viņa darbā jau var automatizēt.Mūsu sarunā Sergejs skaidro, kāpēc darba zaudēšana nav trakākais, par ko uztraukties. Lielāks risks ir tas, ka kopā ar kritiskās domāšanas un lēmumu uzticēšanu MI, cilvēki pamazām zaudē arī savu autonomiju.Sarunas beigās Sergejs paskaidro, kāpēc sevi izgudrot no jauna vajag tagad, kamēr MI vēl nelemj par tavu profesionālo nākotni.Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju".Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi 270.sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:11 Mākslīgais intelekts kā aģents ar saviem mērķiem7:55 Bailes zaudēt darbu un ienākumus13:50 Cūciņa, kura nezina, kā barība nonāk bļodā un kad tā pati kļūst par barību.18:03 Kāpēc MI ir īsts birokrātijas rīks20:08 Izgudrot sevi no jauna savā profesijā22:10 Stāsts par MI aģentu, kas, tā saimniekam nezinot, nopirka sev īstu robotu25:08 Par OpenAI aģentiem, kas izlauzās no tiem atļautās teritorijas28:07 Algoritmiskā sevis upurēšana, ko spēj MI38:42 Kas cilvēku atšķir no MI44:42 Pārformatēt sevi jaunai pasaulei46:14 Mēs esam pēdējās paaudzes, kas iemācījās domāt bez MI52:03 Domāšanas deleģēšana ir savas autonomijas un brīvības deleģēšana56:29 Kas vecākiem jāuzmana bērnu mācībās57:47 Ko darītu ļaunā vara, lai uzvarētu cilvēci1:06:55 Programmētāji, kas mēnešiem nav rakstījuši kodu1:11:05 Jautājums par savu vērtību, ko Sergejs uzdod sev1:23:43 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies1:24:44 Kāpēc tagad vajag sevi “izgudrot no jauna”, nevis zaudēt laiku gaidot1:28:55 Atrast savu vietu: spuldzīte neradās, uzlabojot sveci1:34:03 "Turpiniet darīt grūtas lietas"

Ar šo sarunu sākas vairāku sarunu cikls par dažādu speciālistu novērojumiem un rekomendācijām, ko ņemt vērā laikā, kad ekonomikā un dzīvē ir ievērojami pieaugusi neziņa par ienākumiem, dzīves dārdzību, drošību un mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu.Līva Zorgenfreija in Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā. Viņas darba ikdiena ir prognozēt, kas notiks ar Latvijas ekonomiku. Šīs prognozes banka izmanto budžeta plānošanā un lēmumos par to, cik lielus uzkrājumus veidot iespējamiem zaudējumiem. Līva saka, ka viņas darbā svarīgākais ir saprast, kas var notikt ārpus galvenā scenārija. Viņas novērojumi par prognozēšanu var noderēt arī ikdienas cilvēka dzīves lēmumos.Šajā amatā Līva strādā kopš 2019. gada. Pirms tam viņa bija ekonomiste Latvijas Bankā un pārstāvēja Latviju Eiropas Centrālās bankas prognožu darba grupā, bet vēl agrāk strādāja Eiropas Komisijā Beļģijā un Rotšildu investīciju bankā Parīzē.Rotšildu bankā valdīja vīriešu pasaule. Lai tur izsistos, vajag ļoti lielu drosmi. Tur Līva reiz paprasīja tik daudz datu, ka uzkārās bankas Bloomberg terminālis.Mūsu sarunā Līva skaidro, ka vienkāršas atbildes par ekonomiku ļoti patīk populistiem un viņi neņem vērā, ka vienkāršu skaidrojumu par ekonomiku nav. Piemēram, Latvija neatpaliek no Lietuvas vai kādas cits valsts tikai viena iemesla dēļ, kā par to izsakās populisti, kas medī vēlētāju balsis.Līva vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc mēs pieņemam sliktus naudas lēmumus, pat zinot, kā būtu pareizi. Smejamies par bērniem, bet neredzam, ka paši rīkojamies ļoti līdzīgi un tāpēc nevaram veiksmīgi atrisināt savas naudas problēmas.Līva arī atbildēja manus jautājumus ar ieteikumiiem iedzīvotājiem, ņemot vērā viņas novērojumus par ekonomiku un pārmaiņām, ko darba tirgū ienesīs mākslīgais intelekts.Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:10 Līvas ceļš: Lielbritānija, Francija un Beļģija3:15 Rotšildu investīciju banka: smaga vide sievietei9:13 Ko ikdienā dara bankas galvenā ekonomiste15:18 Par uzticēšanos datiem – kur ir problēma?18:19 Inflācija: krājēja ienaidnieks, aizņēmēja draugs20:40 Ko parāda „zemnieku brokastis“ 90. gados un šodien23:52 Mīts, ka ekonomikā ir vienkāršas atbildes25:43 Kāpēc Latvijai iet sliktāk nekā kaimiņiem31:21 Kāpēc 2022. gadā strauji auga procentu likmes41:08 Hormuza krīze un procentu likmes šobrīd44:03 Vai tagad ir labs brīdis pirkt mājokli46:36 Fiksētā vai mainīgā procentu likme50:54 Kāpēc pieņemam sliktus finanšu lēmumus52:28 Konfekšu maiss tagad vai dzīvoklis vēlāk56:09 ETF bums un mākslīgā intelekta burbulis1:04:18 Kāpēc brīvprātīgs 2. pensiju līmenis ir bīstams1:07:13 Kas Līvu satrauc Latvijas ekonomikā1:11:24 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies1:12:26 Ko mākslīgais intelekts nozīmēs tavam darbam1:13:00 Ekonomista padoms, kā rīkoties laikā, kad daudz neziņas1:19:19 “Plāni ir bezjēdzīgi, plānošana neaizstājama”1:21:16 Kāpēc vajag vismaz 20 scenārijus

Žurnālists Aidis Tomsons šogad izdeva grāmatu “Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes”. Tajā Aidis stāsta par savu ceļu uz žurnālistiku un šī darba aizkulisēm - to, ko pieredzējis, strādājot ar daudziem atjaunotās Latvijas prezidentiem un premjeriem. Viņa stāsti ir aicinājums lasītājiem saprast cēloņsakarības politikā, mācīties no kļūdām un nepieļaut tās.Par žurnālista darbu Aidis Tomsons ir ieguvis vairākus apbalvojumus, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd Latvijas Radio 1 viņš vada sociāli politisko raidījumu “Krustpunktā” un starptautisko attiecību raidījumu “Divas puslodes”.Kad vasarā no Zvaigzne ABC saņēmu Aida grāmatu, atvēru to, lai aši ieskatītos, bet vairs nenoliku malā, kamēr nebiju izlasījusi visu. Pēc tam vairākiem draugiem sūtīju ziņu, ka viņiem šī grāmata jāizlasa iespējami drīz. Vairāki man atbildēja, ka ir jau to izdarījuši un arī ieteikuši citiem.Mūsu sarunā Aidis skaidro, kāpēc neatkarīga žurnālistika ir viens no demokrātijas pamatiem un ko tā maksā cilvēkam, kurš to dara. Deviņdesmitajos gados Aidi izvāca no Latvijas Televīzijas ētera pēc viņa komentāriem par Saeimas deputātu plānotajām mūža pensijām. Vēlāk viņš vairākus gadus pētīja jaunieša slepkavības lietu Ventspilī un secināja, ka šādu darbu nedrīkst darīt viens.Aidis parādīja, kā Krievijā neatkarīgo žurnālistiku likvidēja soli pa solim. Sākumā valsts uzņēmums Gazprom pārņēma televīziju NTV, un sabiedrība nodomāja, ka nekas traks jau tas nav. Tad žurnālistiem sāka “ieteikt” šodien kaut ko nerādīt vai atkal “kādu” nointervēt, jo tas esot valstiski svarīgi. Līdz tam, ka reizi nedēļā viņi saņēma norādījumus, kā par katru lietu stāstīt, un žurnālisti kļuva par varai izdevīgu ruporu.Aidis pievērsa uzmanību arī deviņdesmito gadu privatizācijai, par kuru maksājam joprojām, un tam, kāpēc Igaunijā neizveidojās tāda oligarhija kā pie mums.Sarunas beigās Aidis pastāsta, kāpēc viņa kritēriji izvēlei, par ko pats balsos šajās vēlēšanās, ir politiķu godīgums, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus un attieksme pret Krievijas karu.Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. Saites uz Aida grāmatu un citiem sarunā pieminētajiem avotiem atradīsi intervijas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads1:37 Grāmata “Ārpus ētera”, kuru izlasīju vienā rāvienā3:42 No “Mikrofona” līdz “Krustpunktā” un “Divām puslodēm”5:15 Šaha gājieni: kā Aidis gatavojas intervijām8:42 Slepkavība Ventspilī un apšaubāms spriedums16:47 Kāpēc Aidis aizgāja no pētnieciskās žurnālistikas24:51 Ko nozīmē neatkarīga žurnālistika28:20 Kā Krievijā brīvību nozaga soli pa solim32:06 Kad žurnālists kļūst par propagandistu35:41 Kāpēc mums šķiet, ka “tās” ir mūsu domas38:55 Par zaudēto darbu Latvijas Televīzijā43:28 Deputātu mūža pensijas un nikni komentāri ēterā50:24 Kāpēc Aidis nobremzēja radio un televīzijas apvienošanu53:11 Kāpēc vajag daudzveidību55:58 “Brīvība nav par brīvu”1:03:30 Kāpēc Aidis rakstīja grāmatu un ko tajā iekļāva1:09:58 Deviņdesmitie: kāpēc Igaunija aizgāja mums priekšā1:11:27 Valsts, ko esam aizņēmušies no saviem bērniem1:19:09 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies1:20:11 Cik neatkarīga ir privāta nauda medijos1:28:51 Kā Aidis izvēlas, par ko balsot

Cilvēkjaudas fanu pasākumā baņķieris Kārlis Danēvičs pieminēja Sabotieru rokasgrāmatu “Simple Sabotage Field Manual", kas ASV 1944. gadā tika sagatavota kā palīgs izlūkdienesta aģentiem. Slepenības zīmogu tai noņēma 2008. gadā, un tagad to var izlasīt bez maksas.Kārlis pieminēja, ka grāmatā ir manipulatīvi paņēmieni, ko var novērot darbībā arī pie mums: politikā, darbavietā un arī dzīvē. Toreiz Kārlim teicu, ka par šo tēmu vajag ierakstīt interviju ar viņu. Grāmatu atradu un izlasīju. Un tad tapa mūsu saruna, ko te redzi.Daži piemēri no grāmatas, ko Kārlis demonstrēja šodienas sadzīvē. Katru jautājumu izskatīt komitejā ar vismaz pieciem cilvēkiem. Katru nākamo sēdi sākt ar to, ka apšaubi iepriekšējā sēdē nolemto. Fokusēties uz detaļām, nevis uz būtību. Izskatās ļoti pazīstami, vai ne?Šajā sarunā Kārlis parāda, kā sabotāža, kas cilvēku iegāž, darbojas trijos līmeņos: tavā galvā, tavā darbā un mūsu valstī. Kāpēc lielāko ļaunumu mums var nodarīt nevis spiegojot pret mums, bet panākot, ka mēs sākam neticēt sev. Personas vai kolektīva un valsts līmenī.Kārlis pievērsa uzmanību, kas notiek ar cilvēku, kurš par sevi domā kā par lūzeri, un kāpēc tieši tāds cilvēks ir vieglākais laupījums manipulatoram. Kā ar vienu jautājumu cilvēku var padarīt nelaimīgu, ko Nobela laureāts Daniels Kanemans parādīja ar baltām A4 lapām.Kārlis Danēvičs ir AS “SEB banka” valdes loceklis un ilggadējs Latvijas SOS Bērnu ciematu padomes priekšsēdētājs, jo tur pārstāv Senātu un vada Finanšu audita komiteju. Sevi sauc par matemātiķi un grāmatu nūģi. Man vienmēr ir ļoti interesanti aprunāties ar Kārli. Un, pieņemot, ka viņa stāstītais interesē ne tikai mani, es šīs sarunas ierakstu Cilvēkjaudas intervijās.Ja arī tu esi cilvēks, kam kā Kārlim rūp bērnu drošība, tad pārskaiti šeit savu ziedojumu SOS Bērnu ciematiem.Mums ir ierakstītas 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam tās samontēt un publicēt, mūsu komandai ļoti noderēs Tavs atbalsts, uzsaucot mums šeit „virtuālo kafiju“. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.Saites uz Kārļa pieminētajām grāmatām un citiem informācijas avotiem atradīsi intervijas lapā: cilvekjauda.lv/epizode/267SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads 3:39 Kā spiegu rokasgrāmata nonāca pie Kārļa 7:01 "Simple Sabotage Field Manual" un kur to atrast8:25 "Lielāko ļaunumu Latvijai var nodarīt mūs sabotējot"11:43 Brīdis, kad mēs esam uzvarēti savās galvās12:46 250% bagātāki nekā padomju laikos18:44 Meklējam utis tam, kam iet labāk21:47 Ko Hitlers savā grāmatā pilnīgi atklāti uzrakstīja28:40 "Man likās, ka bankā ir iesūtīts konkurents"32:11 Komitejas, darba grupas un mūžīgā apšaubīšana35:43 Pie pirmās kļūdas cilvēku atdauza. Stāsts par Ķīli43:14 Kas ir elle cilvēka dzīvē44:55 Tukšvārdības tests57:10 Kaķis aiz astes1:03:12 Kanemana eksperiments ar A4 lapām1:14:45 Kā atšķirt cerības dīleri no manipulatora1:23:09 Dostojevskis par to, kā cilvēks attaisno pat slepkavību1:25:45 Labākie līderi ir tie, kuri negrib būt līderi1:28:11 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies: https://www.powerupspace.eu/1:29:25 Vectēvs, gulags un aktīvi labie cilvēki1:30:51 TOP1 nolaupīto bērnu atgūšanā no Krievijas1:35:29 Vecmāmiņas telefona numurs un viens bērns vienā reizē1:43:33 Ko darīt, lai neiekristu, kad ar tevi manipulē

Šī saruna ir par to, ko cilvēks var darīt savā labā, ja viņam ir raksturīgi atkal un atkal iestrēgt vienos un tajos pašos ieradumos, no kuriem jau sen grib tikt laukā. Piemēram, smēķēšanā, pārlieku saldumu ēšanā, nesavaldībā vai kliegšanā uz tuviniekiem, kārtējā pārslodzē darbā.Marija Ābeltiņa skaidroja trīs sistēmas, kurās mēs funkcionējam: izdzīvošanu, dzīšanos pēc mērķiem un nomierināšanos, par kuru visbiežāk aizmirstam. Tieši trešās sistēmas neizpratne noved pie pārslodzes un ieradumiem, kas no tās izriet.Viņa parādīja, kāpēc gribasspēks vien nepalīdz un kā jaunu rīcību nostiprināt soli pa solim, izmantojot kognitīvi biheiviorālās terapijas pieeju, pašapbalvošanu un atkārtotu apņemšanos.Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe, psiholoģijas zinātņu doktore un grāmatas "Profesionālā izdegšana" autore. Viņa ir kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste un daudzus gadus vadījusi biedrības "Skalbes" padomi.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:47 Darbs krīzes centrā Skalbes6:21 Maximas traģēdija un dienestu atbalsts9:25 Atjaunošanās, ko nepaņēma sev11:35 Trīs sistēmas, kurās funkcionējam16:46 Sasniedzējs un baudītājs vienā pārī22:21 Kā ieplānot atpūtu savā steidzīgajā kalendārā26:19 Jēgpilni izaicinājumi pasargā no izdegšanas29:12 Slazds: "Man ir jāatrod jēga un tūlīt"31:03 Dod sev laiku un eksperimentē34:16 Daba kā resurss nomierināšanās sistēmai38:16 Jēga ģimenē, parkā vai pie koka40:44 Kāpēc iestrēgstam vienos ieradumos45:16 Smadzenes, kas taupa enerģiju54:02 Smadzeņu frontālā garoza nobriest līdz 25 gadiem58:17 Otrais cēliens: kā nostiprināt jauno1:00:04 Iemācīties sevi apbalvot veselīgākā veidā1:05:48 Apņemšanās kā trešais līmenis1:07:24 [Power-Up SPACE] Studijas Rīgas centrā1:08:41 "Apņemšanās nav akmens, tā ir kā maize"1:12:34 Kāpēc kliedzam uz tuviniekiem, ne klientiem1:15:23 Kentaura metafora un dzīvnieciskā daļa1:18:21 Bezcerīgie gadījumi psihiatriskajā klīnikā1:25:12 "Nav jāgaida, kamēr būs tik traki"1:27:06 Ieteicamie soļi: sports un saruna1:32:43 Vingrinājumi un optimisma trenēšana